Iesaki rakstu: 
Ministri nāk un iet, kamēr daži ierēdņi ir tie, kas patiesībā vada procesus valstī!
1. Baiba Bāne, FM valsts sekretāre
Visiem un vienmēr vajadzēs lēmumus, saskaņojumus budžeta jautājumos. Valstī vissvarīgākais dokuments ir valsts budžets, kurā ievirpinātas ~10 000 dažādas intereses, gaidas, lēmumi. Visu šo procesu kūrē B.Bāne ar vietnieci J. Plūmi, plus vēl atbildība par nodokļu politikas, finanšu sektora, ES fondu politikām (un extra darbs Rīgas ostā).
2. Jānis Citskovskis, Valsts kancelejas vadītājs (attēlā)
Premjeru satiek biežāk nekā jebkurš, jo atbildīgs par valdības darba kārtības organizēšanu, ministriju lēmumu virzību (vai nevirzību) uz MK. 100 000+ lielās ierēdņu armijas “ģenerālis”; augstākā līmeņa vadības konkursu organizētājs. Atbildīgs par valsts uzņēmumu valdes/padomju locekļu atlasēm.
3. Dina Meistere, Saeimas juridiskā biroja vadītāja
Visiem likumprojektiem ir jāiziet Saeimas juridiskā biroja “filtrs”: tā ir iespēja D.Meisterei ar juridiskā biroja “domubiedriem” (piem., L.Vilsone) spēlēt savu politiku. Augsne pateicīga, jo vidējais Saeimas deputātu juridiskās izpratnes (un intereses) līmenis ļoti zems.
4. Inese Gailīte, Valsts kancelejas juridiskā departamenta vadītāja
Lielā mērā kontrolē ministriju un valsts iestāžu lēmumu (MK noteikumi, likumprojekti uc) plūsmu uz valdības darba kārtību: ja “papīri” nebūs noformēti vai saskaņoti kā nākas, premjers, raugoties I.Gailītes virzienā, tos atmetīs atpakaļ. I.Gailīte arī noformē valdības slepenās daļas (“bunkurā”) lemto, kur katram vārdam var būt milzu svars.
5. Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs
20 gadu karjera Iekšlietu ministrijā. Valsts policija, robežsardze, ugunsdzēsēji, Drošības dienests, FID, PMLP un Nodrošinājuma valsts aģentūra (uzrauga arestēto A.Lemberga mantu) ir dažas no iestādēm, kuru darbību uzrauga D.Trofimovs. Noteikti viens no vislabāk informētajiem cilvēkiem valstī.
6. Indra Dreika, Zāļu valsts aģentūras direktore
Farmācija vienmēr un visur bijusi milzīgs bizness un tiešā vai netiešā veidā ietekmē mūsu dzīves. Daži no I.Dreikas atbildības jautājumiem: kurus medikamentus reģistrēt Zāļu reģistrā, cik ātri vai lēni, kuriem medikamentiem nonākt NVD kompensējamo zāļu sarakstā, kādam būs būt aptieku tīklam, zāļu uzcenojumiem utt.
7. Dace Berkolde, FM Komercdarbības uzraudzības kontroles departamenta direktore
Ir tāda lieta kā valsts atbalsta regulējums, kas izriet no saistībām pret Briseli. Tā uzraudzību jau ilgstoši monopolizējusi D.Berkolde. Neviena valsts atbalsta programma netiks līdz MK vai Saeimai, pirms nebūs saņemts “valsts atbalsts OK” zīmogs. D.Berkolde uztur tiešo līniju ar visvareno Konkurences ģenerāldirektorātu Briselē. FM valsts atbalsta interpretācijas padarījušas “nelietojamas” daudzas labi iecerētas programmas.
8. Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks
Jau 17 gadus VK saimnieks. Pārdzīvojis ne mazums krīžu, arī SVF aizdevuma laikus, kad valsts maks bija tukšs. Viņa teiktajā par budžeta naudas plūsmu, valsts parādzīmju emitēšanu, valsts uzņēmumu akciju kotēšanu, finanšu institūciju glābšanu utt. ieklausās visa politiskā elite.
9. Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs
Sociālās politikas smagsvars jau ~25 gadus. Būtu grūti atrast vēl zinošāku ierēdni jautājumos, kas skar pensijas, invaliditāti, darba tiesības, sociālo darbu, pabalstu sistēmu. Kā ministrijas saimnieks uzrauga institūcijas ar ~4000 darbiniekiem (lielākā VSAA) un atbildīgs par ~40% valsts budžeta izlietojuma (pensijas, pabalsti, sociālās programmas).
10. Armands Eberhards, FM valsts sekretāra vietnieks
ES fondi, Atveseļošanās un noturības mehānisms, Šveices nauda, Norvēģijas finansējums, Taisnīgās pārkārtošanās instruments ir dažas no miljardu eiro naudas aploksnēm, kuru izlietojumu uzrauga A.Eberhards jau vairāk nekā 10 gadus. Caur garlaicīgiem ex-ante novērtējumiem, programmu MK noteikumiem/kritērijiem/mērķiem/rezultatīviem rādītājiem tiek lemts, kam tiks kumoss no Eiropas pīrāga.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
