Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros
Raivis Zeltīts, Austošā Saule13.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Amerikāņu sabiedrība ir nogurusi no anti-balto rasisma, ko pauda “Black Lives Matter” kustība, no transdženderisma ideoloģijas, kas uz mūžu sakropļo apjukušus jauniešus, un no vārda brīvības ierobežojumiem. “Woke” ideoloģija ir šķēlusi Rietumu sabiedrību un vājinājusi tās spēju stāties pretī ārējiem draudiem. Šī kustība pārauga neiecietīgā dogmatikā un destrukcijā, “atceļot” cilvēkus par politkorektuma pārkāpšanu, apvainojot viņus “homofobijā” un “rasismā”, pieprasot mesties ceļos jaunas pseidoreliģijas priekšā.
Šī uzvara ir svarīga ne tikai Amerikas, bet arī visas Rietumu pasaules nākotnei. Rietumiem ir jāatgūst sava identitāte un spēks, lai stātos pretī autoritārajiem režīmiem un iekšējiem izaicinājumiem. Krievija, Ziemeļkoreja, Irāna un citi tirāniskie režīmi priecājās par Rietumu pasauli, kas tā vietā, lai apbruņotos un kļūtu stiprāka, strīdējās par dzimuma maiņas operācijām bērniem, “balto privilēģijām” un to, vai sieviešu boksā ir jāpiedalās vīriešiem.
Apjukums vērtībās rada apjukumu rīcībās. ASV pret agresorvalsti krieviju rīkojās kā apjukusi – Džo Baidena administrācija, neskatoties uz daudziem pareiziem lēmumiem, nespēja formulēt uzvaras ceļu. Visu ārdoša, šaubu pilna un kaunā balstīta ideoloģija uzvaru pret pārliecinātu pretinieku nevar nest, – to var tikai spēki, kas tic savas kultūras, tautas un ģimenes vērtībām. Tas negarantē, ka Tramps rīkosies pareizi, taču šāda iespēja pirmo reizi pastāv. Iepriekš tās nebija.
Kā latviešiem, kā Ukrainas draugiem mums ir jācer uz iespējami stingrāku ASV nostāju pret Krieviju. Tas ir mūsu diplomātu uzdevums – atrast argumentus, kas rezonē jaunajā ASV politiskajā realitātē, veidot izpratni par mums kā nozīmīgu ASV sabiedroto. ASV interesēs ir stipra Centrālā-Austrumu Eiropa. Mūsu interesēs ir stipra ASV – kā vadošajai Rietumu valstij pārmaiņas tās politiskajā un kultūras stāvoklī izplatīsies viļņveidīgi uz pārējo Rietumu pasauli, tajā skaitā Latviju.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.