Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, pašlaik slēpti tiek risinātas vienošanās transporta un pārvadājumu nozarē, ietekmējot situāciju tajā par labu personām, kas ir saistītas ar valsts pārvaldes procesiem.

Runa ir par 2015. gada 31. martā pieņemtajiem MK noteikumiem Nr. 153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus”, to izveidošanas procesu un iesaistītām personām.

2013.-2014. gada laikā notika sabiedriskajā transportā pārvadāto personu ar invaliditāti uzskaites un identificēšanas jautājumu izvērtēšana darba grupā, kurā piedalījās Pārresoru koordinācijas centra, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un Labklājības ministrijas speciālisti.

Darba grupas izvērtējums un secinājumi netika ņemti vērā. Pārresoru koordinācijas centrs, kas vadīja darba grupu, ignorēja pieaicināto speciālistu iebildumus un kritiku. Projektu atbalstīja tikai Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Salkazanovs šīs asociācijas vārdā.

2013. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza Liepājas pašvaldībai slēgt līgumu ar Jelgavas transportlīdzekļu elektronisko maksājumu sistēmas izstrādātājiem slepenu vienošanos dēļ. Salkazanovs figurēja arī šajā procesā.

2014. gadā SEB banka, kas bija sākusi piedāvāt maksājumu sistēmu, kura būtu saistīta ar kredītkartēm, paziņoja, ka Jelgavas sistēmā izmantotā karte izstrādāta atbilstoši viena konkrēta pasūtītāja vajadzībām, un nekad nav bijusi paredzēta kā daudzfunkcionālā karte.

Tajā paša uzņēmums CPS (Complete Payment Systems), kura vadītājs Normunds Bergs bija premjerministres Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks, sāka piedāvāt šo sistēmu sadarbībā ar Norvik banku, kaut gan šai saistībā jau iepriekš ir bijis interešu konflikts saistībā ar premjerministres dēla Ģirta Straujuma darbu šajā bankā.

2015. gada 31. martā MK noteikumi Nr. 153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus” tika pieņemti, un šā gada 25. augustā pieņemts lēmums par darba grupas izveidi MK noteikumu Nr. 153 ieviešanas uzraudzībai Autotransporta direkcijas (ATD) vadībā.

Darba grupas sanāksmēs, kuras jau notikušas vismaz trīs, piedalās ATD, trīs banku (Norvik, Citadele, Swedbank) pārstāvji, Komercbanku asociācija, kases sistēmu ražotāju, pārvadātāju, valsts iestāžu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA), Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM), kā arī uzņēmumu CPS, Rīgas Karte, Rīgas starptautiskā autoosta, Pasažieru vilciens (PV) un Nordeka pārstāvji.

ATD, autoosta, PV un Nordeka iestājas par noteikumu ieviešanas pārcelšanu par gadu. LPPA (valdes locekli) un 5 banku asociācija (Swedbank, SEB, Citadele, Nordea, DnB) ir par noteikumu ieviešanas pārcelšanu līdz 2017.gada 1.jūlijām. Rīgas Kartes un autoostas pārstāvji uzskata ka noteikumi ir izstrādāti kādai konkrētai sistēmai.

Valsts iestādēm nav iespēju tehniski un informatīvi nodrošināt noteikumu ieviešanas procesu – VDEĀVK nav budžeta ieviešanai, VBTAI nav noteikumos prasītās informācijas, lai to varētu izsniegt, PMLP ir komisija par katru informācijas vienības izsniegšanu.

ATD pārstāvju viedoklis ir, ka neviena sistēma, kā arī neviena no bankām pilnībā neatbilst noteikumiem. Tehniski nav iespējams pieslēgties nepieciešamajām datu bāzēm – VDEĀVK, VBTAI un PMLP. ATD arī nav noslēgts neviens līgums ar kādu no bankām.

LPPA (Salkazanovs), VARAM un Šaļajevs atklāti strīdas ar ATD  pārstāvjiem darba grupas sanāksmju laikā. LPPA ir visvairāk informēti par noteikumiem un sistēmu, tomēr saskaņas starp  LPPA valdes locekļiem nav - nesen organizācijas valde nobalsoja par Salkazanova atcelšanu no darba grupas, un viņa vietā norīkots Ivo Ošenieks.

Saistībā ar MK noteikumiem Nr.153 ir saskatāmas šādas iesaistīto personu saites:

- CPS - Normunds Bergs - Laimdota Straujuma - Ģirts Straujums - Norvik banka; Šaļajevs ir Norvik projektu vadītājs, bet kādreiz CPS darbinieks, tajā pašā laikā ir LPPA ārējais konsultants un, izrādās, LPS (Latvijas pašvaldību savienības) pārstāvis; LPPA (Salkazanovs) - Šaļajevs - Bergs - visi vienmēr sēž kopā ATD sanāksmēs.

- Kā minēts, Jelgavas, kā arī Norvik sistēmas izstrādātājs ir Normunda Berga uzņēmums CPS, un MK noteikumu izstrādēs laikā Bergs bija premjeru ministres padomdevējs.

- Tajā pašā laikā Pasažieru pārvadātāju asociācijas, kura tik aktīvi aizstāv MK noteikumus, valdes priekšsēdētājs ir Jelgavas autobusu parka (CPS sistēmas pasūtītājs) valdes loceklis Salkazanovs.

Ar citām bankām Latvijā vai ārpus tās Norvik/CPS sistēma nav integrēta, kas liks pilsētas iedzīvotājiem, kur tiks ieviesta minēta sistēmā, kļūt par Norvik bankas klientiem, līdzīgi kā Jelgavas iedzīvotājiem savā laikā bija jākļūst par SEB bankas klientiem.

Vienas sistēmas lobēšana valsts līmenī netieši liek Latvijas iedzīvotājiem izmantot vienas bankas, kuras akciju kontrolpakete pieder Krievijas investoriem, finanšu pakalpojumu, nodrošinot bankai ievērojamo klientu un ienākumu palielinājumu. Ir vērts apdomāt iespējamu scenārija atkārtošanas līdzīgi Krājbankai, kā arī vispārējo iedzīvotāju finansiālo drošību.

Līdz ar aprakstīto informāciju rodas daudzi jautājumi, atbildes uz kuriem varētu atklāt īstos iemeslus valsts līmeņa projekta iniciēšanai.

- Norvik – vai pie jums strādā Šaļajevs? Vai tiks ieviesta Salaspils karte? Cik kartes izsniegtas un transakcijas vienā dienā reģistrētas Liepājā?

- MK un VARAM – kāpēc tiek ieviesta sistēma, kura nav gatava lietošanai?

- LPPA un LPS valdes locekļi – vai esat apmierināti ar Šaļajeva sniegtajiem pakalpojumiem LPPA ārštata konsultanta lomā? Vai ar jums tika saskaņoti LPPA sniegtie paziņojumi un izpaustie viedokli asociācijas vārdā? Tiem piekritāt?

Un galvenais jautājums, uz kuru būtu jāatbild visiem pārvadātājiem – vai esat gatavi ieviest sistēmu? Ar kādam bankām runājat? Kas tika piedāvāts? Vai atbalsta ieviešamo sistēmu? Vai esat informēti par LPPA paziņojumiem visu to biedru vārdā? Vai tos atbalstāt?  Vai piedalījāties MK noteikumu sagatavošanā?

Necaurspīdīgs likumdošanas izmaiņu ieviešanas process, kur ir skaidri saredzamas valsts amatpersonu intereses, tiek realizēts valsts līmenī, un tas nav līdz galam izstrādāts. Amatpersonu bezatbildīgās rīcības, kuras balstās uz iespējamo labuma gūšanu, nevar palikt nesodītas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...