Trauksmes cēlāja iesniegums par kandidāta svītrošanu no saraksta par neuzrādītu sadarbību ar PSRS okupācijas iestādi - VDK
Trauksmes cēlājs28.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
5. jūnija pašvaldību vēlēšanās Ventspilī no “Jaunās Vienotības” un “Latvijas Reģionu apvienības” saraksta ar 3. numuru kandidē Dace Korna. Kandidāte par sevi norādījusi, ka viņai esot augstākā izglītība filoloģijā (1978) un maģistres grāds humanitārajās zinātnēs (1999).
Vēl viņa savā oficiālajā kandidātu anketā norādījusi: “Kandidāts (-e) nav sadarbojies (-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izklūdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.”
Turpretī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu oficiālajā datubāzē redzama kartīte uz Daces Janovnas Kornas vārda, kurā lasāms — viņa esot tikusi savervēta 1988. gada 25. janvārī zem segvārda “Filologs”. Kartītes otrā pusē redzams, ka čekisti viņu savervējuši vietējā Ventspils pārvaldē.
Līdz ar to uzskatu, ka nepieciešams:
1. Svītrot Daci Kornu no 5. jūnija vēlēšanu saraksta Ventspils vēlēšanu apgabalā, jo kartīte norāda gan uz sadarbību ar LPSR VDK, gan arī nepatiesu ziņu sniegšanu kandidātu anketā (viņa atzīmējusi, ka neesot sadarbojusies ar LPSR VDK);
2. Pārdrukāt attiecīgā vēlēšanu saraksta biļetenus Ventspils vēlēšanu apgabalam, izņemot no tiem ārā Daces Kornas vārdu, jo līdz balsošanas sākumam ir atlicis pietiekami ilgs laiks, lai to varētu paspēt nodrošināt.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.