Trauksmes cēlāja ziņojums par izsaimniekošanu, izšķērdību un pārkāpumiem Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā
Pietiek lasītājs20.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlējos iesniegt trauksmes cēlāja ziņojumu atbildīgajās iestādēs, taču, ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušo informāciju par trauksmes cēlājiem par korupciju Valsts ieņēmumu dienestā, kuri pēc tam ir vai nu atbrīvoti no darba, vai pēc neilga laika paši aizturēti it kā par korupciju un pat apcietināti, kā arī ņemot vērā man zināmo informāciju, ka valsts aizsardzības jomas iestādes nereti “piesedz” viena otras pārkāpumus, attiecīgi trauksmes cēlāja anonimitāte ir maz ticama, esmu spiests izvēlēties informēt par notiekošo valsts iestādē šādā, publiskā veidā.
Tā kā esmu ar to saistīts, manā rīcībā ir informācija par nopietniem sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības jomā Aizsardzības ministrijas īpašumos visā Latvijas teritorijā vismaz 10 gadu garumā. Tos pieļauj un pat ar saviem mutiskiem un rakstiskiem rīkojumiem un cita veida darbību tieši veicina Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) augstākā vadība.
VAMOIC ir tieši atbildīgs par būvniecības - remontu, pārbūvju, rekonstrukcijas darbu veikšanu un veic tos savā apsaimniekošanā esošajos Aizsardzības ministrijas īpašumos, taču faktiski nekad neveicot nekādus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus saistībā ar šiem būvniecības darbiem.
Netiek veikta būvniecības darbu projektu dokumentācijas sagatavošana un iepriekšēja vai kaut vai pēc darbu veikšanas saskaņošana atbildīgajās iestādēs. Būvniecības dokumentācija tiek kārtota tikai jauniem būvējamiem objektiem, taču tie ir pavisam nedaudzi, savukārt regulāras rekonstrukcijas un pārbūvju darbi tiek daudz veikti Aizsardzības ministrijai piederošās ēkās visā Latvijā.
Tādējādi VAMOIC vadība ne tikai apzināti pieļauj sistemātiskus pārkāpumus iestādes darbā un iestādes kompetencē esošo pienākumu neveikšanu ilgā laika periodā, bet arī tādējādi apdraud personu, kas apmeklē šīs ēkas un strādā šajās ēkās, drošību un dzīvību. Ar nesaskaņotu darbu veikšanu, kam nav piesaistīti vajadzīgie eksperti un saņemti nepieciešamie saskaņojumi, tiek nodarīts arī kaitējums valstij piederošajiem īpašumiem.
Nereti šādos būvniecības gadījumos tiek izņemtas nesošās sienas, iebūvētas starpsienas u.c. nozīmīgi ēku elementi, lielākoties netiek ievēroti ugunsdzēsības un ugunsdrošības noteikumi un to obligātās prasības. Šādi būvniecības gadījumi, neveicot projektu dokumentāciju un nesaskaņojot būvdarbu projektus ir desmitiem un pat simtiem. Neskaitāmas normatīvo aktu prasības netiek ievērotas pat galvenajos armijas objektos Rīgā.
Neskatoties uz atbildīgo departamentu darbinieku neretiem iebildumiem šādiem vadības rīkojumiem un uzstādījumiem, ka minētajiem būvniecības darbiem obligāti būtu jāveic projektu dokumentācija un tie normatīvos aktos nav noteiktā kārtībā jāsaskaņo pirms to veikšanas, jāievēro ugunsdrošības un ugunsdzēsības normu prasības, VAMOIC vadība atsakās to darīt, pamatojot to ar nevēlēšanos uzņemties sev liekus darbus. Tiek minēts, ka nevajagot uztraukties par sīkumiem, jo VAMOIC vadība esot labās attiecībās ar Aizsardzības ministrijas ilggadējo valsts sekretāru Jāni Garisonu un citiem attiecīgajiem ierēdņiem ministrijā un neviens šīs VAMOIC darbības nekad nekontrolēšot.
Praktiski VAMOIC nevada tā vadītājs Ivars Vucāns, kas amatu ieņem tikai formāli, jo vēlas mierīgi nostrādāt līdz pensijai, neuzņemoties pārāk lielu atbildību. Ilgus gadus iestādi reāli vada un tajā visu nosaka divas citas personas - juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta vadītāja Ligita Dzenīte un administratīvā departamenta vadītāja Aija Jakubovska.
Ligita Dzenīte un Aija Jakubovska arī ir tās personas, kas iestādē kategoriski nostājas pret normatīvo aktu ievērošanu minētajos būvniecības procesos, bet Ivars Vucāns tam neiebilst un ļauj šiem daudzajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un VAMOIC kompetencē esošo tiešo pienākumu nepildīšanai notikt. Neviens iestādē neiedrošinās iebilst šo personu uzstādījumiem, jo baidās no represijām un atlaišanas.
Ar šo vēršu Aizsardzības ministrijas atbildīgo ierēdņu, Militārās policijas, Valsts kontroles un Būvniecības valsts kontroles biroja amatpersonu uzmanību uz šo informāciju un rosinu reaģēt, veicot pārbaudi par pēdējos vismaz 10 gados veiktajiem esošo ēku pārbūves, rekonstrukcijas u.c.būvniecības darbiem, lai konstatētu ar to saistītos pārkāpumus. Lai novērstu kaitējumu valsts īpašumam, darbinieku un apmeklētāju drošībai, negaidot kādu sabrukušas ēkas nelaimi kā nesen E. Birznieka-Upīša ielā, vajadzētu uzlikt par pienākumu iestādei veikt visas nepieciešamās darbības, kas nav ilgstoši veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
