Iesaki rakstu: 
Pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši kopumā deviņi gadījumi, kad aizsaulē aizgājušiem ļaudīm ir oficiāli fiksēti „sevišķie nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā”, kas bijuši pietiekami, lai viņu apbedīšanai piešķirtu vietu Rīgas I un II Meža kapos.
Aizvadītā gada nogalē plašāku ievērību radīja fakts, ka noslepkavotais advokāts un maksātnespējas advokāts Mārtiņš Bunkus, pateicoties savas mātes aktivitātēm un izvairīgai Tieslietu ministrijas vēstulei, kas Kapsētu pārvaldē tika traktēta kā nelaiķa valstisko nopelnu atzīšana, ticis apbedīts gandrīz blakus Jāņa Čakstes kapavietai.
Taču izrādās, ka ir bijuši vēl astoņi nelaiķi, kas pēdējos gados ir apbedīti oficiāli slēgtajos I un II Meža kapos un Raiņa kapos. Tāpat kā noslepkavotā maksātnespējas administratora gadījumā par katru no viņiem oficiāla vēstule ir saņemta no kādas respektablas sabiedriskās organizācijas vai ministrijas
2017. gadā šāda „ekskluzīvā” kapavieta ir tikusi piešķirta tikai viena, - pēc Latvijas Mākslinieku savienības lūguma vienvietīga kapavieta I Meža kapos piešķirta Andreja Rozenberga apbedīšanai, par to oficiāli saņemot 352 eiro.
Nākamajā gadā divvietīgas kapavietas piešķirtas divu citu kultūras jomas pārstāvju apbedīšanai I Meža kapos, par katru no tām iekasējot 493 eiro, - uz Aleksandra Kublinska nopelniem norādījusi Kultūras ministrija, bet uz Laimdotas Auziņas – Latvijas Rakstnieku savienība.
Toties pērn piešķirtas veselas sešas „ekskluzīvās” kapavietas, turklāt maksa iekasēta tikai par vienu no tām: 352 eiro samaksāti par vienvietīgu kapavietu I Meža kapos, kur pēc Latvijas Kinematogrāfu savienības rekomendācijas apbedīts Mārtiņš Milberts.
Savukārt pēc tam stājās spēkā 2019. gada 5. marta Satversmes tiesas spriedums, ar kuru šādas maksas iekasēšana tika atzīta par prettiesisku, un turpmāk „ekskluzīvās” kapavietas ir tikušas piešķirtas bez maksas.
II Meža kapos divvietīga kapavieta pēc Latvijas Futbola federācijas ieteikuma piešķirta Jāņa Skredeļa apbedīšanai, un turpat vienvietīga kapavieta pēc Latvijas Hokeja federācijas rekomendācijas atvēlēta Elmāra Baura apbedīšanai.
Uz Viļņa Krēsliņa (trīsvietīga kapavieta I Meža kapos) valstiskajiem nopelniem norādījusi Ekonomikas ministrija, bet uz Ilonas Skaidrītes Mažeikas (divvietīga kapavieta Raiņa kapos) – Latvijas Zinātņu akadēmija.
Interesanti, ka, kā liecina Kapsētu pārvaldes sniegtā informācija, četrvietīgā kapavieta gandrīz blakus J. Čakstes kapam M. Bunkus apbedīšanai piešķirta tikai pēc 2019. gada martā pieņemtā Satversmes tiesas sprieduma. Kā zināms, M. Bunkus tika nogalināts krietni agrāk – 2018. gada 30. maijā.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.