Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, ka reizēm pavisam vienkāršs jautājums var kļūt par piedauzības akmeni. Tā 6. septembrī Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Jūlija Stepaņenko, viena no aktīvākajām un drosmīgākajām 13. Saeimas deputātēm, tagad 14. Saeimas deputāta amata kandidāte, nespēja atbildēt uz trīs reizes uzdotu jautājumu – ir vai nav Krievija agresors karā pret Ukrainu?

Nākamajā dienā viņas partijas biedrs, Rietumvācijā dzimušais latvietis K. kgs., feisbukā uzrakstīja (acīmredzot tiem, kas nebija mierā ar minēto izvairīšanos no atbildes): “Kur jūs bijāt, kad Rietumu (ASV un NATO dalībvalstu) karaspēki 2001. gadā iebruka Afganistānā un 2003. gadā Irākā? Šie uzbrukuma kari tika balstīti uz saltiem meliem, tika pārkāptas visas starptautiskās tiesības, rezultātā miljoniem cilvēku zaudēja dzīvību, tika sakropļoti, zaudēja mājvietas.”

Pats par sevi tas droši vien ir pareizs jautājums. Bet uzdot to tālabad, lai ar vienu agresiju attaisnotu citu agresiju, manuprāt, būtu nelietīgi. Es varētu saprast, ka K. kgs grib būt nevainojami objektīvs. Labi. Bet tad man ir pretjautājums: vai jūs, godātais, šo pašu “argumentu” izvirzītu arī tad, ja Krievija būtu iebrukusi nevis Ukrainā, bet Latvijā?

Un tikai nevajag teikt, ka nav brīv tā spriest: kā būtu, ja būtu? Krievijas iebrukums Baltijas valstīs ir nevis mani murgi, bet gan regulārs temats Krievijas politiķu un propagandistu publiskajās vīzijās un draudos. Nu jā, K. kgs krieviski droši vien nesaprot, bet atreferējumiem, protams, var arī neticēt. Taču vai tiešām vecāki K. kgam nekad nebūtu stāstījuši par to, kāpēc viņš ir piedzimis Vācijā, nevis Latvijā?

Apcerēt K. kga uzdoto jautājumu no vēstures un filozofijas vai – vēl labāk – no sirdsapziņas viedokļa var un bez šaubām vajag. Bet uzdot to politiskā kontekstā pirmsvēlēšanu cīņas apstākļos – tā ir pavisam cita lieta. Ja mūsu mazā Latvija būtu vientuļa sala, mēs varētu cēlā objektivitātē vērot un tiesāt visus pasaules notikumus no malas. Bet mūsu situācija diemžēl ir citāda.

Kad mēs stāvam starp diviem spēkiem, no kuriem militārā ziņā viens mūs sargā, bet otrs jau sen būtu aprijis, ja tas pirmais mūs nesargātu, tad mest abus pār vienu kārti un kritiskā brīdī celt apsūdzības pret savu aizstāvi – tā man šķiet labākajā gadījumā lecīga negudrība, un man ļoti negribētos, lai tā tiktu pārstāvēta Saeimā.

Dienu vēlāk arī pati deputāte Stepaņenko savā feisbukā profilā publicēja komentāru: “Ir ļoti ērti paust to pareizo, vajadzīgo viedokli un atbildēt kā teicamniekam. Arī visi snobiskie Latvijas iedzīvotāju mocītāji un nīdēji ir paspējuši paust pareizo viedokli. Ir pareizi nosodīt, vēlēt nāvi agresoram un justies labi, zākājot “nepareizos”, kuri klusē. Es mierīgi uztveru visas negācijas, kuras nāk līdzi ar šo soli. Es zinu, kāpēc es to daru.

Es redzu, cik lielās bailēs dzīvo cilvēki. Viņi ir sākuši sarunāties čukstus pat savās virtuvēs. Es jūtu, ka šāda “pratināšana”: “Pasaki, kurš ir agresors!” draud kļūt par ierastu praksi cilvēku šķirošanā. (..) Likt man tagad atbildēt uz “testa jautājumiem” nozīmē to, ka arī citiem agri vai vēlu nāksies stāties priekšā tādai pratināšanas “spēlei”. Ja mēs to pieņemsim kā normu, šāda jautājumu uzdošana var kļūt pieņemama ikdienas dzīvē – darbā, mācību iestādēs, ceļojumos.”

Atļaušos iebilst. Nē, cienījamā Stepaņenko kundze, tas, ka jums uzdod “testa jautājumus”, nebūt nenozīmē to, ka tāpat “pratinās” arī citus. Jūs – atšķirībā no tiem citiem – esat politiķe un šobrīd piedalāties priekšvēlēšanu cīņā. Tieši tāpēc jau jūs esat ieradusies uz priekšvēlēšanu interviju, lai jūs “pratinātu”. (Atteikties no priekšvēlēšanu diskusijām – tā jau ir greznība, ko var atļauties tikai tāda kalibra līderi kā Vladimirs Putins vai Krišjānis Kariņš.) Jautājumu par agresoru jums taču uzdeva jūsu iespējamie vēlētāji, pie kuriem varbūt piederētu arī es pati, ja vien jūs spētu uz šo jautājumu atbildēt tā, kā pēc manām – vēlētājas – domām ir “pareizi”. Nu, vismaz manuprāt tas darbojas tieši tā.

Īstenībā jums pašai jau sen vajadzēja uz šo jautājumu atbildēt, iekams vēl kāds bija jums to paguvis uzdot. Jo jūs taču esat pārstāvējusi Saeimā “Saskaņu” tai laikā, kad spēkā bija tās sadarbības līgums ar Putina partiju “Vienotā Krievija”, un abas reizes esat ievēlēta Saeimā no “Saskaņas” saraksta jau pēc Krimas aneksijas. Tomēr pat vēl pēc tam, kad jums to nepārprotami pajautā, jūs paliekat skaidru atbildi parādā un sakāties negribam, ka cilvēki tiek “šķiroti” ar tādiem “testa jautājumiem”.

Jā, arī es negribu, ka cilvēki tiek šķiroti – tā, kā tas pērn Latvijā notika sakarā ar vakcināciju. Bet tagad, ziniet, Eiropā notiek karš! Un karš cilvēkus diemžēl šķiro ļoti vienkārši – savējos un ienaidniekos. Jūs, būdama politiķe, piederat pie tās cilvēku kategorijas, kam no šās šķirošanas izvairīties neizdosies – vienkārši tāpēc, ka valstij, uz kuras parlamentu jūs kandidējat, nav ne politiskas iespējas, ne morālu tiesību saglabāt neitralitāti.

Bet pagaidām no jūsu izlocīšanās mēģinājumiem var secināt tikai to, ka jūs negribat pazaudēt to vēlētāju balsis, kas Krieviju neuzskata par agresoru Ukrainas karā, un ievēlēšanas gadījumā jūsu partija Saeimā pārstāvēs viņu uzskatus un intereses. Diemžēl izskatās tā, ka jūsu partija grib ienākt Latvijas politikā līdzīgi tiem zaļajiem pieklājīgajiem cilvēciņiem 2014. gadā Krimā, kam uz formas tērpa nebija ne uzrakstu, ne karogu, ne citu piederības zīmju, kaut gan paši viņi ļoti labi zināja, kurā pusē stāv…

Un vēl viena zīmīga detaļa. Kāda žurnāliste, Stepaņeko kundzes partijas atbalstītāja, atgriezusies no Maskavas, dalās pieredzē: par vienu eiro maiņas punktos dod 63 līdz 67 rubļus, un pārtika, pirkta par šiem rubļiem, esot pavisam lēta. Nenoturējos un pajautāju: “Par eiro dod 67 rubļus. Bet cik dod par piketu ar plakātu “Karam nē!”?

Lieki teikt, ka žurnāliste uz manu jautājumu neatbildēja. Taču atbildēja Maskavas tiesa, piespriežot septiņus gadus reāla cietumsoda pilsētas domes deputātam Aleksejam Gorinovam par vārdiem: “Karam nē!”

Kara pirmajā dienā es uzrakstīju: “Šis noziegums nav tikai viena sociopāta slima prāta rotaļa. Tā ir arī skaidra liecība par to, kas notiek ar pasauli, ja tās līderiem vērtību vietā ir intereses. Jo pirms tam bija karš Čečenijā, Beslana un Dubrovka, bija Minhenes runa un karš ar Gruziju, bija Krimas aneksija un Donbasa okupācija, bija Ņemcova slepkavība un Navaļnija slepkavības mēģinājums. Brīvās pasaules līderi to visu nosodīja – vārdos. Tomēr “Ziemeļu straume” bija svarīgāka.”

Man nav ilūziju ne par putinismu, ne par kreiso liberālismu, kas abi ir agresīvi destruktīvas ideoloģijas, garīgi un fiziski neauglīgas. Man nav ilūziju par Pasaules Ekonomikas forumu, kura dibinātājs Švābs neslēpj savu ciešo sadarbību ar Putinu un Merkeli, Makronu un Trudo. Man nav ilūziju arī par Apvienoto Nāciju Organizāciju, kur Krievijai joprojām pieder veto tiesības. Un tieši tāpēc ir tik svarīgi skaidri formulēt savu pozīciju. Jo kad nepatiesība cīnās pret patiesību, nav neitrālu novērotāju, nav pamiera zonas, nav zelta vidusceļa. Ikviens, kas apgalvo, ka patiesība katram ir sava, tā dzimstot strīdos un esot kaut kur pa vidu, apzināti vai neapzināti ir nostājies nepatiesības pusē. Un patiesība ir tā, ka ukraiņi patlaban cīnās ne tikai par savu, bet arī par mūsu brīvību.

Tādēļ pirms nākamajām vēlēšanām, vērtējot programmas un vētījot kandidātus, man svarīgas ir skaidri un nepārprotami formulētas atbildes uz trim jautājumiem:

- Kas ir ģimene?

- Vai vakcinācija ar preparātu, no kura iespējamas smagas un neatgriezeniskas blaknes, drīkst būt obligāta?

- Kam pieder 1930. gadā ierīkotais Uzvaras laukums: tiem, kas godina brīvības cīnītājus, vai tiem, kas atbalsta Latvijas okupāciju un karu Ukrainā?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...