Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par aktualitāti – Latvijas valsts 100 gadu jubileju. Te gan gribētos piebilst, ka vien neizglītoti vai vienkārši nezinoši cilvēki cilvēki tic, ka Latvijas valstij ir simt gadu. Publiskā telpā ir radīts tāds mānīgs priekšstats.

Vēsture māca, ka 1918. gadā Rīgas pilsētas 2.teātra ēkā tika proklamēta, proti – pasludināta Latvijas valsts dibināšana. Jūtamu iespaidu, šķiet, tas atstāja tikai uz klātesošajiem cilvēkiem, jo citas valstis Latvijas Republiku sāka atzīt tikai pēc trijiem gadiem – 1921.gadā.

Autoritārā, saimnieciskā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā Latvija sāka plaukt. Nu – vismaz daļa. Vismaz ārēji.  Bet – ak, vai! Jau 1940. gadā Latvija zaudēja savu nevain..., piedodiet, neatkarību un juridiski brīvprātīgi atdevās, piedodiet, - iestājās Padomju Savienības tautu saimē. Sākās tumšie “nebrīves” laiki.

Nacionālo valūtu – latus nomainīja padomju rubļi, uz kuriem visu PSRS tautu valodās bija rakstīta to vērtība (arī latviešu valodā). Latvijas robežas pārstāja eksistēt, faktiski tās eksistēja tikai uz papīra. Izņemot, protams, rietumu robežu, kura tika nocietināta un sargāta. Latvijas valdību nomainīja “ļauni un nodevīgi Maskavas ielikteņi”. Šie pārvaldnieki - kolaboracionisti pildīja Maskavas rīkojumus, bet...

Neskatoties uz pēckara grūtībām, tautsaimniecība strauji attīstījās; tika būvēti ceļi, tilti, rūpnīcas, dzīvojamās mājas, skolas utt. Padomju Savienībā tika atbalstīta nāciju kultūras un valodas saglabāšana un kopšana, daudznacionālā valsts neasimilēja un nepazudināja mazās tautas, palīdzēja tām nezaudēt savu identitāti. Visās republikās bērni varēja mācīties savā dzimtajā valodā. Tika kultivēts tautiskums. Kā otra valoda bija krievu. Daudznacionālā valsts nepārvērtās par bezpersonisku, beznacionālu, bezkrāsainu un pārkrieviskotu veidojumu. Tautu nacionālais kolorīts tika sargāts ar likumu. Bet, ja kāds pats vēlējās pārkrievoties, tā bija tikai viņa paša izvēle.

Latvijai un latviešiem kopumā “krievu okupācija”, kā to tagad mēdz dēvēt, nāca par labu – par to liecina demogrāfija. “Tumšajā apspiestībā” Latvijas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga – no 1 760 162 iedzīvotājiem tūkstoš deviņi simti četrdesmit trešajā gadā līdz 2 666 567 iedzīvotājiem tūkstoš deviņi simti astoņdesmit devītajā. Protams, savu artavu deva arī migrācija, bet arī latviešu skaits šajā periodā ievērojami palielinājās.

Un tad, atkal jāsaka – ak, vai! - Latvija atguva brīvību. Bet... Ātri vien kļuva skaidrs, ka tā bija tikai saimnieku maiņa. Un nu tik sākās... SVF ienāca Latvijā, aizdeva valdībai naudu un sāka diktēt noteikumus.

Šķita, ka visi dēmoni izlaisti no elles. Visi, kas varēja un kuriem sirdsapziņa to ļāva, zaga, privatizēja, mahinēja, ieguva un atguva īpašumus, dalīja un grāva, mānījās un tirgojās, aizņēmās maz un atdeva daudz, cēlās un grima. “Demokrātiskā” ceļā varu ieguvušie, no Maskavas kontroles brīvie bāleliņi ātri vien izpostīja, izzaga, izpārdeva gandrīz visu, kas bija uzbūvēts (rūpnīcas, lopkopības nozare, ražotnes), izaudzēts (Latvijas “zelts” - meži), saglabāts (latviešu tauta). Pārējo – privatizēja.

Tas viss notika, konsolidējot tautu “nolādētā padomju režīma” lamāšanā, kropla nacionālisma kultivēšanā, baidīšanā ar “krievu lāci”, kas īstenībā ir ne tikai sens kaimiņš, bet arī, ja var ticēt uzrakstiem uz namu cokoliem – ievērojamas Rīgas daļas cēlājs (gadskaitļi ir ap 1905. gadu. Latvijas valsts vēl nebija. Pat teātrī ne.)

Drīz vien zagšanai resursu trūkuma dēļ vajadzēja beigties, un, iespējams, politiķiem vajadzētu atbildēt par sadarīto vai bēgt uz ārzemēm, bet – atkal – ak, vai! Kāda laime! Pasaules ģeopolitiskajās spēlītēs jaunceptajai “neatkarīgajai valstiņai tika ierādīta loma. Visai neapskaužama, bet tomēr – loma. Pat vairākas.

Nez no kurienes Latvijā uzrodas kāda augstprātīga dāma, kura labi runā svešvalodās un dažreiz uzvelk latviešu tautas tērpu. Latviešiem viņa patīk, jo ir no ārzemēm. Latviešu vergu gēns un nenoliedzamais provinciālisms liek pret ārzemniekiem izjust bijību, tādēļ, neraugoties uz savu neslēpto augstprātību, snobismu, nekaunību un prasto uzvedību (viņa parāda ar pirkstu pie deniņiem, ka tautai “bēniņos nav kārtībā”), dāmai izdodas apmuļķot daudzus, un viņa ievelk Latviju jaunā savienībā – kuplajā Eiropas tautu saimē.

Latvija kā šķirta sieviete, aizmirsusi iepriekšējo laulību, cerībā un gaidās mirdzošām acīm dodas jaunā līgavaiņa apkampienos, bet...atskurbums nāk ātri. Izrādās, ka vecajai, izmirstošajai Eiropai šīs ir aprēķina laulības -  vajadzīgi jauni, darbaspējīgi cilvēki (darbaspēks, kā tagad pat nekautrējoties saka) un Latvijas bagātie dabas resursi. Arī lētu, nekvalitatīvu preču un pārtikas produktu noieta tirgus.

Latvijā tiek radīti dzīvei neciešami apstākļi, un daudz Latvijas iedzīvotāju dodas emigrācijā. Nīstajā padomju okupācijas laikā savairojusies tauta ātri vien aiziet mazumā. Pat oficiālā, parasti – melīgā statistika atzīst katastrofālo iedzīvotāju skaita samazināšanos, bet, tīri empīriski uzskaitot radus, draugus un paziņas, kuri no Latvijas ir aizbraukuši un attiecinot arī uz citām ģimenēm un dzimtām, aina ir vēl dramatiskāka. Iespējams, ka nepilnos trīsdesmit “neatkarības” gados Latvija ir zaudējusi ap miljonu iedzīvotāju. Liela valsts to pat īpaši nejustu, bet mazajai Latvijai tas var būt pat letāli.

Meži tiek izcirsti, kūdras purvi un milzīgas lauksaimniecības zemes platības iztirgotas ārzemniekiem. Spēle ir nevienlīdzīga – latviešiem nav tik daudz naudas...

Un klāt pie tā – līgavainis izrādās visai netikls. Latvijai – jaunajai “Eiropas” sievai – jāpiedzīvo neskaitāmi pazemojumi un ņirgāšanās. No guļamistabām un saviem klubiem Rīgas ielās izlien un lepni drasē pederasti. Sākumā viņi cīnās par līdztiesību (it kā visiem nebūtu vienalga, ko viņi savās gultās dara), bet drīz vien – par varu. Nav ilgi jāgaida, kad viņi ir iekļuvuši varas augstākajos ešelonos, sāk izdot likumus un valdīt. Ak, Dievs! Pederasti valda! Nu, sakiet, vai var būt tautai vēl lielāks pazemojums?! Kādus gan likumus viņi var pieņemt?! Un, visbeidzot, - kāda nākotne ir šādam virzienam?...

Ja starpposmā starp “neatkarības” atgūšanu 1991. gadā un iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai vēl bija dažas neatkarīgas valsts pazīmes, tad tagad to vairs nav. Nevienas. Un proti:

Nav robežu (izņemot austrumu),

Nav savas naudas,

Nav suverenitātes (ir marionešu režīms, kurš pakļauts Briselei. Un US)

PAR KĀDU LATVIJAS VALSTS SIMTGADI MĒS RUNĀJAM? Ja pat valsts nav...

Un ko mēs grasāmies svinēt? Tā vietā, lai paņemtu mēslu dakšas un izmēztu cūkkūti, mēs dzersim šampanieti, dejosim, dziedāsim, un līksmosimies salūta krāšņo uguņu gaismā?! Bāc! - un pūlis uzgavilē pāris sekundēs gaisā izkūpējušiem desmitiem un pat simtiem tūkstošu eiro. Un kaut kur sāpēs un vientulībā izdziest kāda cilvēka dzīvība tikai tādēļ, ka viņam pietrūka naudas operācijai, zālēm vai slimās aknas nomaiņai. Bāc! - un salūta spilgto gaismu apžilbinātās acis neredz, ka kaut kur cilpā pēdējo reizi noraustās kāds bezizejā nonācis cilvēks. Latvija ir starp līderiem pašnāvību skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Gadā no dzīves labprātīgi aiziet ap 500 cilvēku. Salīdzinājumam – autoavārijās 2017. gadā Latvijā gāja bojā 157 cilvēki. Mazajā Latvijā, kuru iedzīvotāju skaita ziņā varētu salīdzināt ar vienu lielpilsētas mikrorajonu! Latvijas valsts radītā vide nogalina vairāk un efektīvāk, nekā intensīvā satiksme!

Bet šādas ziņas televizoru ekrānos nebūs biežas. Tur pārsvarā būs izklaide un propaganda. Nopirkti žurnālisti lasīs viņiem priekšā noliktās ziņas, āksti ākstīsies, uzmanības novērsēji novērsīs uzmanību. Viss notiks, jo arī masu mediji lielākoties ir nopirkti un kalpo saviem īpašniekiem.

Bet tauta dzied un dejo. Tas būtu labi. Bet... viņa to dara par godu saviem slepkavām! Vai tas nav saucamais “Stokholmas sindroms” (kad upuris iemīl un sāk aizstāvēt savu mocītāju)? Ko un kā svinēsim? Vai “skaipā”, “vatsapā” caur datora ekrānu saskandināsim šampanieša glāzi ar saviem mīļajiem tālumā? Vai Anglijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas latvieši arī līksmosies šajos nejēdzīgajos, pompozajos, no pirksta izzīstajos un melīgajos “valsts”svētkos?

Kādi simt gadu?! Šķiet, nacistu propagandas meistaram Gebelsam bija taisnība, kad viņš teica, ka daudz un bieži atkārtoti meli kļūst par patiesību. Nu nekļūst! Nu nekādi Latvijas valstij nevar aprēķināt 100 gadu mūžu. Pat pie vislabākās gribas pat četrdesmit nesanāk... Bet cik posta tā jau paspējusi nodarīt!

Es no sirds ceru, ka šī valstele drīz izbeigs savu pastāvēšanu, jo tā rada reālus draudus gan Latvijas iedzīvotājiem individuāli, gan latviešu tautai kopumā. Mēs stāvam uz iznīcības sliekšņa un esam tai tik tuvu kā nekad. Ne divi pasaules kari, ne deportācijas, ne mēris, ne dzimtbūšana nav izrāvuši tautas miesā tik lielu robu kā pašlaik pie varas esošie cilvēki un sistēma, kuru viņi apkalpo. Viņi ir bīstamāki par mēri...

Šķiet, Latvijā konfrontācija starp valsti un tautu ir iegājusi pēdējā fāzē. Es ceru, ka desmitkārtīgās viltoto svētku salūta izmaksas, kā arī kopējās izdomātās “simtgades” svētku astronomiskās izmaksas ir valsts agonijas vēstneši. Tās skaidri parāda, ka valstij “nospļauties” par pilsoņiem un citiem tās iedzīvotājiem, galvenais – pasaulei parādīt spožu fasādi! Un, protams, – nozagt daļu. Bez tā nevar. Bet pēc tam viņi teiks – nav naudas! Kā saka – dzīres mēra laikā!

Daudzas tautas un tautiņas ir izzudušas no pasaules skatuves. Iespējams, ka tieši tādu likteni mums gatavo tie, kuri sevi iedomājušies Dieva vietā un grib noteikt, kurai tautai būs dzīvot un kurai – ne. Bet viņi ne nieka nespētu padarīt, ja nebūtu vietējo nodevēju - Jūdu, kuri par sudraba grašiem gatavi nodot un pārdot savu tautu, savu zemi, savu Dzimteni.

Valsts pret tautu...Tauta pret valsti...Kurš kuru? Viņiem ir algotņu armija un policija, ieroči un ūdensmetēji, korumpēti tiesneši un netaisnīgi likumi, kurus paši raksta. Nopirktie mēdiji, kuri tiražē melus. Cietumi. Mums – taisnības alkas. Dzīvotgriba. Senču, bet citiem arī bērnu kapi. Mīlestība uz Latviju - savu Dzimteni...

Vai nu mēs apglabāsim šo ļauno veidojumu – Latvijas valsti, vai viņa – mūs. Trešā varianta nav. Lai gan... Ir! Ja parazīts, piemēram, ērces vai kādi tārpi, pārmēru izsūc upuri, tas aiziet bojā. Bet arī parazītam tad ir beigas. Jo tādēļ jau viņš ir parazīts, ka var dzīvot tikai uz citu rēķina. Tiesa, upurim no tā vieglāk nekļūst...

Trīs smilšu saujas... Kurš tās bērs?...

P.S. Pārlasot tekstu, ievēroju vienu pretrunu, proti:

Latvijas valstij nav valsts pazīmju, bet tomēr tā (valsts) kaitē iedzīvotājiem.

Atbilde.

Es piekrītu viedoklim, ka Latvijas valsts atribūtus – tādus kā nosaukums, karogs, himna utt., - nelietīgi lieto daži politiski ekonomiskie grupējumi, kuri viltīgi un zemiski ieguvuši varu un kuri  uzdod sevi par Latvijas valsti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...