Trīs vienkārši jautājumi „valsts drošības iestādei” SAB par Dūklavu un viņa biznesa partneri: jūs esat meļi vai sliņķi?
PIETIEK28.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir oficiāls informācijas pieprasījums, kas aizvadītās nedēļas beigās ir nodots nosūtīšanai Satversmes aizsardzības birojam (SAB) saistībā ar tā paziņojumu, nākot klajā ziņām, ka pašreizējā zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) biznesa partneris Krievijā nodarbojas ar kuģu būvi Krievijas kara flotes vajadzībām.
„Jūsu iestāde ir paziņojusi, ka tā „vērtē publiski izskanējušo informāciju, ka zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) partneris ražotnē "Piebalgas alus", Krievijas uzņēmējs Igors Šeheļevs būvē kuģus Krievijas armijai” un ka „SAB izskanējušo informāciju ir pieņēmis vērtēšanai”.
Saistībā ar šo publiskoto informāciju atbilstoši Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normām vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju/atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) vai Jūsu iestādei minētā informācija, kas jau ilgāku laiku ir bijusi publiski pieejama, iepriekš ir vai nav bijusi zināma?
2) ja minētā informācija Jūsu iestādei ir bijusi zināma jau iepriekš, tad kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde tagad paziņojusi, ka tā jau līdz šim zināmu informāciju tagad ir „pieņēmusi vērtēšanai”?
3) ja minētā informācija Jūsu iestādei nav bijusi zināma jau iepriekš, tad kā izskaidrojama šī nezināšana, ņemot vērā, ka šī informācija publiski ir bijusi pieejama jau ilgi un Jūsu iestādei, piešķirot pielaidi valsts noslēpumam (kāda ir piešķirta minētajam J. Dūklavam), ar likumu ir uzdots izvērtēt visu pieejamo informāciju par konkrēto personu?
Informācijas un atbilžu pēc būtības prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Lato Lapsa
Rīgā, 2018. gada 25. maijā.”
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
