Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Zemgales rajona tiesas Tukumā kalendārā izlasīju, ka tiks skatīta civillieta, kurā prasītāja ir laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” (NTZ) redaktore un Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude, atbildētāja – Tukuma novada pašvaldības dome, bet prasības priekšmets – “nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana, atvainošanās un mantiskas kompensācijas piedziņa”, protams, tas mani kā žurnālistu ieinteresēja. Civillieta noslēdzās ar pušu izlīgumu, kas faktiski ir I. Plaudes uzvara. Papētot šo lietu, secinu, ka šoreiz virsroku ņēmuši meli un bezkaunība, bet samaksāt par to nācies Tukuma novada iedzīvotājiem…

Pagājušajā gadā divas reizes ieplānotā tiesas sēde tika noņemta, bet šī gada 11. augustā, kad pēc divarpus ceļā pavadītām stundām ierados Tukumā, nepilnu piecu minūšu laikā uzzināju, ka abas puses vienojušās par izlīgumu, ko piedāvājusi prasītāja Ivonna Plaude. Tukuma novada pašvaldības pārstāve izklausījās pat ļoti priecīga, ka nenāksies tiesāties. Tik priecīga, ka nemaz nepārdzīvoja, ka tukumniekiem – nodokļu maksātājiem šis pašvaldībai nelabvēlīgais izlīgums izmaksāja apaļu summiņu – teju 2000 eiro.

Tiesvedības iemesls – Viļa Selecka atmiņas

Mans brauciens uz Tukumu būtu izrādījies pilnīgi velts, ja tiesas gaitenī es nesastaptu vairākus lieciniekus, kuri bija ieradušies, lai liecinātu, ka ziņas, kuras Tukuma novada pašvaldība publicējusi par vietējo preses magnāti Plaudi, ir pilnīga taisnība, tāpēc nu nekādi nevarētu aizskart viņas godu un cieņu. Kā izrādās, runa ir par pašvaldības informatīvā izdevuma “Tukuma Laiks” 2020. gada maija numuru, precīzāk, par publikāciju tā pēdējā lappusē, kurai bija dots nosaukums “Satriecoša pieredze, kā dibināt valsti”.

Šobrīd šo publikāciju pašvaldības interneta vietnē vairs neatrast, jo tā, pakļaujoties Plaudes spiedienam, izņemta. Tā bijusi “Tukuma Laika” aprunāšanās ar četriem ievērojamiem novadniekiem, kuru veikums ir nepelnīti piemirsts, bet viņi pirms 30 gadiem stāvēja pie atjaunotās Latvijas valsts šūpuļa, jo kā Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, ievēlēti no Tukuma rajona, drosmīgi un pašaizliedzīgi nobalsoja par 4. maija Neatkarības deklarāciju. Ekspresintervijas bijušas ar Juri Celmiņu, Vili Selecki, Agri Jaunkļaviņu un Pēteri Lazdu.

Kā uzzināju no lieciniekiem, vietējās avīzes redaktores dusmu uzplūdus izraisījušas Selecka atmiņas par to, ka “pirms mazliet vairāk nekā 30 gadiem toreizējā Latvijas Komjaunatnes funkcionāre Ivonna Plaude kopā ar Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) rajona komitejas speciālistiem braukājusi volgā un aktīvi aģitējusi pret Latvijas Tautas frontes (LTF) kandidātiem, jo īpaši pret V. Selecki. Nu NTZ izliekas, ka īstas Atmodas nemaz nav bijis”.

Plaude solījusi vest “pa gaišo Ļeņina ceļu”

Divi no uz tiesas sēdi atnākušajiem lieciniekiem, kas tālāk par uzgaidāmo telpu nemaz netika, bija iepriekšminētās publikācijas galvenie varoņi – Vilis Seleckis un Agris Jaunkļaviņš. Tiesneses sekretāre viņus tikai informēja, ka liecināt nebūs nepieciešams, bet par noslēgto izlīgumu abi kungi uzzināja jau no manis. Izmantojot gadījumu, es pajautāju Seleckim, vai viņš nojauš, kāpēc Plaude tiesā nevērsās tieši pret viņu? “Nu, tas ir dīvaini… Vajadzēja jau pret mani, jo es jau tos vārdus teicu.” Arī sarunā ar mani Vilis Seleckis apliecināja, kas viss, ko viņš intervijā “Tukuma Laikam” teica par Ivonnu Plaudi, ir pilnīga taisnība.

Seleckim piebalsoja Agris Jaunkļaviņš, kurš stāstīja: “Es toreiz biju Latvijas Tautas frontes līderis Tukuma rajonā. Tāpēc es brīnos tagad, kāpēc šajā tiesā ir tāds iznākums?” Jautāts, vai viņš arī atceras, ka Plaude pirms Augstākās Padomes vēlēšanām būtu braukājusi automašīnā “Volga” un aģitējusi pret kandidātiem no Latvijas Tautas frontes, Jaunkļaviņš atbildēja, ka Latvijas Komunistiskās partijas autobāzē nemaz nebija ne moskviču, ne pobedu, - bija volgas, zimi un čaikas.

Savukārt Seleckis man skaidroja: “Tukuma rajona Komjaunatnes komiteja, kuras pirmā sekretāre bija Ivonna Plaude, kopā ar vietējo partijas komiteju tajā laikā bija izveidojušas bloku pret Latvijas Tautas fronti. Šis organizācijas nevarēja aģitēt citādi kā tikai pret mums – Augstākās Padomes deputāta kandidātiem no Tautas frontes.” Jaunkļaviņš pauda savu pārliecību, ka partijas birojs devis Plaudei uzdevumu aģitēt un propagandēt pret Latvijas Tautas fronti, ko viņa arī pildījusi. “Es kā Tautas frontes līderis toreiz gan mutiski, gan rakstiski saņēmu informāciju, ka notikušas sanāksmes, kurās Plaude piedalījusies un aģitējusi. Tautas frontes grupas tūlīt taisīja alternatīvu sanāksmi, lai varētu aizstāvēt savus atbalstītos kandidātus,” stāstīja Jaunkļaviņš.

Agris Jaunkļaviņš arī atcerējās gadījumu, kad komjaunatnes sekretāre Plaude bija apmeklējusi skolu, kurā viņa dēls togad mācījās 11. klasē, un aicinājusi jauniešu vēlēšanās balsot nevis par Latvijas Tautas frontes kandidātiem, bet gan par Latvijas Komunistiskās partijas atbalstītajiem, piemēram, par Rasmu Valdmani un Vilni Pinku. Viņi, protams, ir ļoti cienījami cilvēki, bet kompartijas un komjaunatnes viņiem paustais atbalsts uz šiem deputāta kandidātiem meta savu ēnu. “Mans dēls, atnācis mājās no skolas, toreiz vēl jautāja man, kas par lietu? Visu klasi sasauca kopā, jo Plaude likusi noorganizēt sanāksmi. Vidusskolniekiem vajadzējis klausīties. Plaude toreiz vēl jauniešiem esot solījusi, ka pa gaišo Ļeņina ceļu Rasmas Valdmanes vadībā mēs iesim uz priekšu, uz komunismu,” man pauda bijušais Augstākās padomes deputāts Jaunkļaviņš.

Konflikts sācies pēc vāji novadītas literatūras stundas

Vācot materiālus šai publikācijai, man radās iespaids, ka starp Selecki un Ivonnu Plaudi varētu būt bijis kāds senāks strīds vai nesaskaņas. Lai to noskaidrotu, vēlreiz aprunājos ar Selecki, nu jau telefoniski. Kā izrādījās – tiešām tā arī bija… Seleckis pastāstīja, ka konflikts sācies vēl tad, kad viņš bija Tukuma 2. vidusskolas direktors, bet Ivonna Plaude, būdama Tukuma rajona Komjaunatnes komitejas instruktore, paralēli piestrādājusi viņa vadītajā mācību iestādē par literatūras skolotāju. Pildot savus direktora pienākumus, Seleckis kā klausītājs piedalījies vienā Plaudes vadītā mācību stundā, lai gūtu priekštatu par viņas darba kvalitāti.

“Es konstatēju, ka Plaude to stundu ļoti vāji novadīja, tāpēc gribēju tā drusciņ parunāt ar viņu, izteikt skolotājai kritiku. Ne jau kaut ko briesmīgu, neko, bet vienkārši izrunāties. Un tad es sastapos ar tādu ļoti, ļoti kategorisku cilvēku, kurš nepieņēma nekādus iebildumus, nekādu citu viedokli, kurš kliedza pretī, ka viss ir brīnišķīgi. Tad es sapratu, ka viņa, lūk, jūtas kā cilvēks, kas nāk no vadības centra. Komjaunatnes komiteja jau toreiz it kā nekas briesmīgi svarīgs nebija, bet tomēr Plaude piederēja pie tās pašas birokrātijas, pie tā varas centra. Sapratu, ka viņa jūtas kā kaut kas īpašs. Savukārt mani ļoti kaitināja visi šādi “no centra nākušie”, jo es jutos tāds diezgan neatkarīgs. No tā laika starp mums arī sākās domstarpības,” atcerējās Vilis Seleckis.

Plaude apgalvo, ka Seleckis par saviem skolēniem ziņojis čekai

Laikrakstā “Atmoda” 1992. gada februārī divos turpinājumos bija publicēts Vernera Timoško raksts “Virs Tukuma skaidras debesis”, kurā žurnālists intervējis arī Ivonnu Plaudi. Intervējamā tolaik bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja J. Raiņa 1. vidusskolā, kā arī darbojusies Tukuma rajona Jaunatnes progresa savienības komitejā, kas bija tās pašas Komjaunatnes komitejas pēctece. Cita starpā I. Plaude šajā intervijā pēc savas iniciatīvas pāris vietās pieminējusi arī Ivaru Selecki, teikdama: “Bijušais skolas direktors Seleckis balotējās rajonā un viņa pretiniece bija manas skolas skolotāja Valdmane. Viss varēja būt, bet, kad parādījās runas par to, ka viņa ir komuniste, kas mācījusi skolā komunistu dziesmas... Viņa, kuru es pazīstu tik sen, kuras tēvu četrdesmit ceturtajā gadā nošāva kā leģionāru, viņa, kura dziedāja baznīcas... Tas, ko par viņu runāja pretinieki, bija klaji meli. Vēl pirms gada tas pats Seleckis ar putām uz lūpām bija gatavs iznīcināt līdzbiedrus tāpēc, ka viņu neievēlēja par partijas otro sekretāru. Viss tika apgriezts otrādi. Varbūt visas metodes politikā ir labas, bet man tāda netīrība nav pieņemama. Protams, ievēlēja visus četrus LTF atbalstītos kandidātus. Arī Selecki.

“1988. gadā, kad skolēni brauca uz 18. novembra svinībām Rīgā, direktors Seleckis zvanīja par saviem skolēniem gan partijas komitejai, gan drošībniekiem. Bija gadījums, kad uz klases vakaru bija paņēmuši līdzi Latvijas karogu. Toreiz vienu skolnieku pat izslēdza no skolas,” tajā pašā publikācijā paudusi Ivonna Plaude. Viņa arī uzskatot, ka direktora amats Tukuma 2. vidusskolā Vilim Seleckim bijis tikai tramplīns lēcienam uz augšu, vieglai karjeras taisīšanai.

Seleckis: “Nu, baigā cūka, es teiktu…”

“Ak, Dievs! Nu tas nu gan ir klajš apmelojums!” izsaucās Seleckis, kad es viņam nocitēju Plaudes teikto. Kā izrādās, viņš par šo “Atmodā” publicēto rakstu līdz šim nemaz nezināja. “Nemūžam un nekad, tur nu gan es būtu varējis iesūdzēt viņu visās tiesās. Nekad nekas tamlīdzīgs nav bijis. Es pat nezināju, kur čeku (Valsts drošības komiteju) varēja sazvanīt tajā laikā. Kaut kāds ārprāts…Nu, baigā cūka, es teiktu, jo nekad neviens netika izslēgts. To es droši varu apgalvot,” Selecka emocijas mūsu sarunas laikā sita ļoti augstu vilni. “Kas mani vēlētu par deputātu un kā mani tā skola būtu tik aktīvi aizstāvējusi pirms tām vēlēšanām, ja es būtu zvanījis čekai?” bijušais skolas direktors bija nesapratnē. “Viss bija pavisam savādāk, bet, nu, redzi, konflikts ar Plaudi bija sācies, līdz ar to tādi apmelojumi arī turpinājās,” secināja Seleckis.

Tas, ko Ivonna Plaude 1992. gadā bija teikusi laikraksta “Atmoda” žurnālistam, ļauj izdarīt divus secinājumus. Pirmais – viņai bijusi liela nepatika ja ne pret Latvijas Tautas fronti, tad pret savu bijušo skolas direktoru jau nu noteikti. Vai šādā situācijā viņa pati balsoja un citus aģitēja atdot savas balsis par LTF un Selecki vai LKP un tās atbalstīto Valdmani? Atbilde uzprasās pati… Otrais – Plaude savā intervijā, lai celtu neslavu Seleckim, ir nožēlojami samelojusies, jo, kā liecina publiski pieejama informācija V. Seleckis, sākoties Atmodai, jau 1987. gada sākumā pameta Tukuma 2. vidusskolas direktora amatu, lai kļūtu par “Skolotāju Avīzes” redaktoru. Tātad Plaudes paustais apgalvojums par to, ka skolas direktors Seleckis 1988. gada novembrī zvanījis LKP un čekai, vai kādu izslēdzis no skolas par Latvijas karoga atnešanu, nu nekādi nevar atbilst patiesībai.

Kompensācijā grib apaļus 2000 eiro

Pēc pieminētās publikācijas “Tukuma Laikā” Ivonna Plaude nekavējās piesaistīt zvērinātu advokātu biroju “Sorainen”, lai ar visiem iespējamiem līdzekļiem vērstos pret Tukuma novada pašvaldību. Viņas pirmais solis bija prasība viņu it kā aizskārušās ziņas atsaukt. Pašvaldība to tiešām arī izdarīja, bet nu Plaudi neapmierināja atsaukumam pievienotā piebilde: “”Tukuma Laiks” neveiks 30 gadus vecu notikumu pārbaudi, jo uzskata, ka laiks tāpat visu saliek pa vietām, un cilvēki zina, kas ir kas un kāda kuram ir reputācija.” Tajā pašā atsaukumā arī uzsvērts: “”Tukuma laiks” novērtē Viļa Selecka ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā, kā arī viņa principialitāti, vienmēr nostājoties godīguma un taisnīguma pusē. Tieši tādēļ “Tukuma Laiks” pret Viļa Selecka personību izturas ar milzīgu cieņu, tāpat kā ar cieņu “Tukuma Laiks” izturas pret Viļa Selecka viedokli un atmiņām par notikumiem, kas norisinājās pirms vairāk nekā 30 gadiem.” Vēl atsaukumā norādīts: “Tajā pašā laikā akcentējams, ka ikvienam sava reputācija ikdienā ir jāveido pašam ar saviem darbiem – tad sabiedrībā cienījamu personu izteikumus nenāksies atspēkot publiski.”

Protams, ka jautājumos, kas skar viņas publisko tēlu, laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude ir ļoti principiāla, tādēļ ar tā paša advokātu biroja palīdzību tapa prasības pieteikums pret Tukuma novada pašvaldību par nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskas kompensācijas piedziņu, kas tika iesniegta Zemgales rajona tiesā. Spriežot pēc prasītājas samaksātās valsts nodevas apmēra, kā materiālo kompensāciju Plaude no pašvaldības bija iecerējusi saņemt apaļu summu – 2000 eiro.

Tagad var tikai minēt, kāds būtu šī tiesas procesa iznākums, ja šis prasības pieteikums tiktu izskatīts. Vispirms tiesas sēde bija paredzēta 2020. gada 14. decembrī, pēc tam – 2021. gada 29. martā, bet abas tika noņemtas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Katrā ziņā Tukuma novada pašvaldība ļoti nopietni gatavojās aizstāvēties, tiesai tika lūgts uzaicināt lieciniekus, kas varētu apstiprināt un pierādīt, ka Vilis Seleckis savās atmiņās paudis baltu patiesību. Domājams, par to bija informēta arī prasītāja Ivonna Plaude, kuras uzvara šajās tiesas procesā izskatījās samērā neiespējama.

Jaunais Tukuma mērs piekrīt izlīgt un maksāt

Jāsaka, ka Plaudi no atkārtota negoda izglāba jūnijā notikušās pašvaldību vēlēšanas, kuru rezultātā pamatīgi mainījās Tukuma novada domes sastāvs, bet par priekšsēdētāju tika ievēlēts Gundars Važa, kurš pirms tam vadīja Tukuma novada sastāvā iekļautā Engures novada pašvaldību. Var tikai minēt, vai Plaudei bija kāda vienošanās ar Važu, un, ja bija, tad kāda tieši, taču, kā var saprast, tieši viņš vienpersoniski lēma piekrist vietējās avīzes redaktores sagatavotajam izlīguma piedāvājumam, kas, starp citu, ir pašvaldībai nelabvēlīgs. Plaude gan atsauca savu mantiskās kompensācijas pieteikumu, kuru, reāli vērtējot, diez vai tiesa atzītu, bet vēlējās, lai atbildētāja segtu visus viņas tiesāšanās izdevumus. Protams, jāņem vērā, ka arī pašvaldība, gatavojoties tiesai, bija iztērējusi zināmus resursus no sava budžeta. Iespējams, par šādu lēmumu vajadzēja spriest domes sēdē, bet, kā norādīja Tukuma novada pašvaldība, šoreiz lēmusi tikai domes vadība.

Kad Tukuma novada pašvaldībai tika uzdoti jautājumi par tās tēriņiem, pirmā atbilde bija šāda: “Tukuma novada pašvaldība ar prasītāju Ivonnu Plaudi ir noslēgusi mierizlīgumu. Ievērojot personas datu aizsardzības regulu, par šo civillietu un tās skarto privātpersonu Ivonnu Plaudi, sīkāku informāciju nevaram sniegt.” Tikai tad, kad jautājumi tika uzdoti atkārtoti, uzsverot, ka tie nav par privātpersonu Plaudi, bet gan par Tukuma novada pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu, izdevās uzzināt, ka pašvaldība apņēmās atmaksāt Plaudei viņas iemaksāto valsts nodevu (300 eiro) un segt maksu par viņas zvērinātā advokāta pakalpojumiem (1000 eiro). Klāt vēl jāpieskaita pašas pašvaldības tēriņi – 490 eiro par zvērināta advokāta juridiskajām konsultācijām, kas bija ārpakalpojums, un 15 eiro kā valsts nodeva par liecinieku uzaicināšanu uz tiesu. Kopā – 1805 eiro no nodokļu maksātāju maciņiem…

Plaude – LKP biedre kopš 1990. gada

Jautāts, vai viņam nav žēl, ka Ivonna Plaude negribēja tiesāties tieši ar viņu, Vilis Seleckis teica: “Es nezinu, kā tā tiesa būtu beigusies, bet mēs ļoti labi būtu varējuši padiskutēt… Būtība jau ir tāda, ka, ja viņa (Plaude) bija komjaunatnes pirmā sekretāre, bet komjaunatne bija tai brīdī blokā ar kompartiju un citām pret Tautas fronti vērstām organizācijām, tad līdz ar to viņa nekā nevarēja nebūt arī pret Tautas fronti. Neatkarīgi no tā, vai viņa mazāk aktīvi vai vairāk aktīvi vērsās pret Tautas fronti, Plaude pārstāvēja šo bloku. Ja mēs tagad sāktu skaidrot, vai Hitlers vai Staļins šāvuši cilvēkus un holokaustu taisījuši, mēs viņus nemaz nevarētu notiesāt, jo viņi nevienu nekad nav ne šāvuši, ne arī ko citu tādu darījuši. Bet viņi pārstāvēja šos spēkus, viņi iedvesmoja un vadīja tos spēkus, kas to darīja, viņi par to ir atbildīgi un vainīgi. Tāpat arī visi tie komjaunatnes un kompartijas darbinieki, kas tajā brīdi bija tajā pusē, palika tajā pusē un izmantoja partijas transportu un ēkas, viņi vienkārši nevar būt atbrīvoti no atbildības par to, ka vērsās pret Tautas fronti.

Piekrītot Viļa Selecka viedoklim, atliek tikai piebilst, ka tieši Atmodas laikā, kad ļoti daudzi komjaunatnes un kompartijas biedri izdarīja savu izšķirošo izvēli, pametot šīs organizācijas un pat prestižus amatus tajās, un iestājās Latvijas Tautas frontes rindās, okupācijas režīma nomenklatūrā iespaidīgu karjeras lēcienu veica Ivonna Plaude, kura, kā liecina publiski pieejama informācija, no Tukuma rajona Komjaunatnes organizācijas instruktores 1988. gadā kļuva par šīs pašas organizācijas otro sekretāri, bet 1989. gadā jau par pirmo sekretāri.

Tajā pašā publikācijā “Virs Tukuma skaidras debesis” Ivonna Plaude izteikusies: “Sākumā es domāju, ka iesaistīšos Tautas frontē kā jebkurš tai laikā. LKP toreiz bija norietā, es ar viņiem strīdējos, jo pati nebiju partijā.” Varbūt kļūdos, bet no šiem teikumiem var saprast, ka LTF viņa tomēr neiestājās. Visdrīzāk tā arī bija, jo 1990. gada 22. martā Ivonna Plaude kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas pilntiesīgu biedreni. Tas notika tikai četras dienas pēc Augstākās Padomes vēlēšanām, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte, un pusotru mēnesi pirms balsojuma par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Nekāda karjera padomju okupācijas režīmu atbalstošajā organizācijā Plaudei gan nesanāca, jo tieši pēc pusotra gada viņas LKP ar tās pašas Augstākās Padomes lēmumu kā mūsu valsts un demokrātijas visbīstamākā pretiniece, par kuras darbības dominanti bija kļuvis terors, provokācijas un diversijas, kas prasījušas daudzu cilvēku upurus un iznīcinājušas lielas materiālās vērtības, tika atzīta par antikonstitucionālu.

“Augeja staļļu tīrīšanai” būs arī trešais piegājiens

Noteikti atradīsies ne viens vien, kurš nekavēsies man pārmest, kāpēc nejautāju pēc šī stāsta galvenās varones viedokļa. Uzreiz paskaidrošu, ka jautāju gan, tikai, kā izrādās, mana necilā personība neatbilst Ivonnas Plaudes augstajiem standartiem. NTZ redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrene, kura publiski vienmēr uzsvērusi, cik svarīga ir viedokļu daudzveidība, uzskata, ka es neesmu žurnālists, tāpēc viņas atbildes saņemt neesmu cienīgs. Plašāk par to: ŠEIT.

Atzīšos, ka rakstīt par šo melīgo un divkosīgo cilvēku nu nemaz nav viegli. Drīzāk tas ir ļoti smags darbs, ko vispareizāk būtu salīdzināt ar Augeja staļļu tīrīšanu. Tomēr vēl vienu publikāciju esmu nolēmis sagatavot. Tā būs par to, kā iespējams celt neslavu visas Latvijas priekšā, bet pēc tam apgalvot, ka neko tādu nav teikusi. Jāpiebilst, kas šis stāsts zināmu ēnu metīs arī uz Ivonnas Plaudes pārstāvēto Latvijas Žurnālistu asociāciju…

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...