Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Zemgales rajona tiesas Tukumā kalendārā izlasīju, ka tiks skatīta civillieta, kurā prasītāja ir laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” (NTZ) redaktore un Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude, atbildētāja – Tukuma novada pašvaldības dome, bet prasības priekšmets – “nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana, atvainošanās un mantiskas kompensācijas piedziņa”, protams, tas mani kā žurnālistu ieinteresēja. Civillieta noslēdzās ar pušu izlīgumu, kas faktiski ir I. Plaudes uzvara. Papētot šo lietu, secinu, ka šoreiz virsroku ņēmuši meli un bezkaunība, bet samaksāt par to nācies Tukuma novada iedzīvotājiem…

Pagājušajā gadā divas reizes ieplānotā tiesas sēde tika noņemta, bet šī gada 11. augustā, kad pēc divarpus ceļā pavadītām stundām ierados Tukumā, nepilnu piecu minūšu laikā uzzināju, ka abas puses vienojušās par izlīgumu, ko piedāvājusi prasītāja Ivonna Plaude. Tukuma novada pašvaldības pārstāve izklausījās pat ļoti priecīga, ka nenāksies tiesāties. Tik priecīga, ka nemaz nepārdzīvoja, ka tukumniekiem – nodokļu maksātājiem šis pašvaldībai nelabvēlīgais izlīgums izmaksāja apaļu summiņu – teju 2000 eiro.

Tiesvedības iemesls – Viļa Selecka atmiņas

Mans brauciens uz Tukumu būtu izrādījies pilnīgi velts, ja tiesas gaitenī es nesastaptu vairākus lieciniekus, kuri bija ieradušies, lai liecinātu, ka ziņas, kuras Tukuma novada pašvaldība publicējusi par vietējo preses magnāti Plaudi, ir pilnīga taisnība, tāpēc nu nekādi nevarētu aizskart viņas godu un cieņu. Kā izrādās, runa ir par pašvaldības informatīvā izdevuma “Tukuma Laiks” 2020. gada maija numuru, precīzāk, par publikāciju tā pēdējā lappusē, kurai bija dots nosaukums “Satriecoša pieredze, kā dibināt valsti”.

Šobrīd šo publikāciju pašvaldības interneta vietnē vairs neatrast, jo tā, pakļaujoties Plaudes spiedienam, izņemta. Tā bijusi “Tukuma Laika” aprunāšanās ar četriem ievērojamiem novadniekiem, kuru veikums ir nepelnīti piemirsts, bet viņi pirms 30 gadiem stāvēja pie atjaunotās Latvijas valsts šūpuļa, jo kā Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, ievēlēti no Tukuma rajona, drosmīgi un pašaizliedzīgi nobalsoja par 4. maija Neatkarības deklarāciju. Ekspresintervijas bijušas ar Juri Celmiņu, Vili Selecki, Agri Jaunkļaviņu un Pēteri Lazdu.

Kā uzzināju no lieciniekiem, vietējās avīzes redaktores dusmu uzplūdus izraisījušas Selecka atmiņas par to, ka “pirms mazliet vairāk nekā 30 gadiem toreizējā Latvijas Komjaunatnes funkcionāre Ivonna Plaude kopā ar Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) rajona komitejas speciālistiem braukājusi volgā un aktīvi aģitējusi pret Latvijas Tautas frontes (LTF) kandidātiem, jo īpaši pret V. Selecki. Nu NTZ izliekas, ka īstas Atmodas nemaz nav bijis”.

Plaude solījusi vest “pa gaišo Ļeņina ceļu”

Divi no uz tiesas sēdi atnākušajiem lieciniekiem, kas tālāk par uzgaidāmo telpu nemaz netika, bija iepriekšminētās publikācijas galvenie varoņi – Vilis Seleckis un Agris Jaunkļaviņš. Tiesneses sekretāre viņus tikai informēja, ka liecināt nebūs nepieciešams, bet par noslēgto izlīgumu abi kungi uzzināja jau no manis. Izmantojot gadījumu, es pajautāju Seleckim, vai viņš nojauš, kāpēc Plaude tiesā nevērsās tieši pret viņu? “Nu, tas ir dīvaini… Vajadzēja jau pret mani, jo es jau tos vārdus teicu.” Arī sarunā ar mani Vilis Seleckis apliecināja, kas viss, ko viņš intervijā “Tukuma Laikam” teica par Ivonnu Plaudi, ir pilnīga taisnība.

Seleckim piebalsoja Agris Jaunkļaviņš, kurš stāstīja: “Es toreiz biju Latvijas Tautas frontes līderis Tukuma rajonā. Tāpēc es brīnos tagad, kāpēc šajā tiesā ir tāds iznākums?” Jautāts, vai viņš arī atceras, ka Plaude pirms Augstākās Padomes vēlēšanām būtu braukājusi automašīnā “Volga” un aģitējusi pret kandidātiem no Latvijas Tautas frontes, Jaunkļaviņš atbildēja, ka Latvijas Komunistiskās partijas autobāzē nemaz nebija ne moskviču, ne pobedu, - bija volgas, zimi un čaikas.

Savukārt Seleckis man skaidroja: “Tukuma rajona Komjaunatnes komiteja, kuras pirmā sekretāre bija Ivonna Plaude, kopā ar vietējo partijas komiteju tajā laikā bija izveidojušas bloku pret Latvijas Tautas fronti. Šis organizācijas nevarēja aģitēt citādi kā tikai pret mums – Augstākās Padomes deputāta kandidātiem no Tautas frontes.” Jaunkļaviņš pauda savu pārliecību, ka partijas birojs devis Plaudei uzdevumu aģitēt un propagandēt pret Latvijas Tautas fronti, ko viņa arī pildījusi. “Es kā Tautas frontes līderis toreiz gan mutiski, gan rakstiski saņēmu informāciju, ka notikušas sanāksmes, kurās Plaude piedalījusies un aģitējusi. Tautas frontes grupas tūlīt taisīja alternatīvu sanāksmi, lai varētu aizstāvēt savus atbalstītos kandidātus,” stāstīja Jaunkļaviņš.

Agris Jaunkļaviņš arī atcerējās gadījumu, kad komjaunatnes sekretāre Plaude bija apmeklējusi skolu, kurā viņa dēls togad mācījās 11. klasē, un aicinājusi jauniešu vēlēšanās balsot nevis par Latvijas Tautas frontes kandidātiem, bet gan par Latvijas Komunistiskās partijas atbalstītajiem, piemēram, par Rasmu Valdmani un Vilni Pinku. Viņi, protams, ir ļoti cienījami cilvēki, bet kompartijas un komjaunatnes viņiem paustais atbalsts uz šiem deputāta kandidātiem meta savu ēnu. “Mans dēls, atnācis mājās no skolas, toreiz vēl jautāja man, kas par lietu? Visu klasi sasauca kopā, jo Plaude likusi noorganizēt sanāksmi. Vidusskolniekiem vajadzējis klausīties. Plaude toreiz vēl jauniešiem esot solījusi, ka pa gaišo Ļeņina ceļu Rasmas Valdmanes vadībā mēs iesim uz priekšu, uz komunismu,” man pauda bijušais Augstākās padomes deputāts Jaunkļaviņš.

Konflikts sācies pēc vāji novadītas literatūras stundas

Vācot materiālus šai publikācijai, man radās iespaids, ka starp Selecki un Ivonnu Plaudi varētu būt bijis kāds senāks strīds vai nesaskaņas. Lai to noskaidrotu, vēlreiz aprunājos ar Selecki, nu jau telefoniski. Kā izrādījās – tiešām tā arī bija… Seleckis pastāstīja, ka konflikts sācies vēl tad, kad viņš bija Tukuma 2. vidusskolas direktors, bet Ivonna Plaude, būdama Tukuma rajona Komjaunatnes komitejas instruktore, paralēli piestrādājusi viņa vadītajā mācību iestādē par literatūras skolotāju. Pildot savus direktora pienākumus, Seleckis kā klausītājs piedalījies vienā Plaudes vadītā mācību stundā, lai gūtu priekštatu par viņas darba kvalitāti.

“Es konstatēju, ka Plaude to stundu ļoti vāji novadīja, tāpēc gribēju tā drusciņ parunāt ar viņu, izteikt skolotājai kritiku. Ne jau kaut ko briesmīgu, neko, bet vienkārši izrunāties. Un tad es sastapos ar tādu ļoti, ļoti kategorisku cilvēku, kurš nepieņēma nekādus iebildumus, nekādu citu viedokli, kurš kliedza pretī, ka viss ir brīnišķīgi. Tad es sapratu, ka viņa, lūk, jūtas kā cilvēks, kas nāk no vadības centra. Komjaunatnes komiteja jau toreiz it kā nekas briesmīgi svarīgs nebija, bet tomēr Plaude piederēja pie tās pašas birokrātijas, pie tā varas centra. Sapratu, ka viņa jūtas kā kaut kas īpašs. Savukārt mani ļoti kaitināja visi šādi “no centra nākušie”, jo es jutos tāds diezgan neatkarīgs. No tā laika starp mums arī sākās domstarpības,” atcerējās Vilis Seleckis.

Plaude apgalvo, ka Seleckis par saviem skolēniem ziņojis čekai

Laikrakstā “Atmoda” 1992. gada februārī divos turpinājumos bija publicēts Vernera Timoško raksts “Virs Tukuma skaidras debesis”, kurā žurnālists intervējis arī Ivonnu Plaudi. Intervējamā tolaik bijusi latviešu valodas un literatūras skolotāja J. Raiņa 1. vidusskolā, kā arī darbojusies Tukuma rajona Jaunatnes progresa savienības komitejā, kas bija tās pašas Komjaunatnes komitejas pēctece. Cita starpā I. Plaude šajā intervijā pēc savas iniciatīvas pāris vietās pieminējusi arī Ivaru Selecki, teikdama: “Bijušais skolas direktors Seleckis balotējās rajonā un viņa pretiniece bija manas skolas skolotāja Valdmane. Viss varēja būt, bet, kad parādījās runas par to, ka viņa ir komuniste, kas mācījusi skolā komunistu dziesmas... Viņa, kuru es pazīstu tik sen, kuras tēvu četrdesmit ceturtajā gadā nošāva kā leģionāru, viņa, kura dziedāja baznīcas... Tas, ko par viņu runāja pretinieki, bija klaji meli. Vēl pirms gada tas pats Seleckis ar putām uz lūpām bija gatavs iznīcināt līdzbiedrus tāpēc, ka viņu neievēlēja par partijas otro sekretāru. Viss tika apgriezts otrādi. Varbūt visas metodes politikā ir labas, bet man tāda netīrība nav pieņemama. Protams, ievēlēja visus četrus LTF atbalstītos kandidātus. Arī Selecki.

“1988. gadā, kad skolēni brauca uz 18. novembra svinībām Rīgā, direktors Seleckis zvanīja par saviem skolēniem gan partijas komitejai, gan drošībniekiem. Bija gadījums, kad uz klases vakaru bija paņēmuši līdzi Latvijas karogu. Toreiz vienu skolnieku pat izslēdza no skolas,” tajā pašā publikācijā paudusi Ivonna Plaude. Viņa arī uzskatot, ka direktora amats Tukuma 2. vidusskolā Vilim Seleckim bijis tikai tramplīns lēcienam uz augšu, vieglai karjeras taisīšanai.

Seleckis: “Nu, baigā cūka, es teiktu…”

“Ak, Dievs! Nu tas nu gan ir klajš apmelojums!” izsaucās Seleckis, kad es viņam nocitēju Plaudes teikto. Kā izrādās, viņš par šo “Atmodā” publicēto rakstu līdz šim nemaz nezināja. “Nemūžam un nekad, tur nu gan es būtu varējis iesūdzēt viņu visās tiesās. Nekad nekas tamlīdzīgs nav bijis. Es pat nezināju, kur čeku (Valsts drošības komiteju) varēja sazvanīt tajā laikā. Kaut kāds ārprāts…Nu, baigā cūka, es teiktu, jo nekad neviens netika izslēgts. To es droši varu apgalvot,” Selecka emocijas mūsu sarunas laikā sita ļoti augstu vilni. “Kas mani vēlētu par deputātu un kā mani tā skola būtu tik aktīvi aizstāvējusi pirms tām vēlēšanām, ja es būtu zvanījis čekai?” bijušais skolas direktors bija nesapratnē. “Viss bija pavisam savādāk, bet, nu, redzi, konflikts ar Plaudi bija sācies, līdz ar to tādi apmelojumi arī turpinājās,” secināja Seleckis.

Tas, ko Ivonna Plaude 1992. gadā bija teikusi laikraksta “Atmoda” žurnālistam, ļauj izdarīt divus secinājumus. Pirmais – viņai bijusi liela nepatika ja ne pret Latvijas Tautas fronti, tad pret savu bijušo skolas direktoru jau nu noteikti. Vai šādā situācijā viņa pati balsoja un citus aģitēja atdot savas balsis par LTF un Selecki vai LKP un tās atbalstīto Valdmani? Atbilde uzprasās pati… Otrais – Plaude savā intervijā, lai celtu neslavu Seleckim, ir nožēlojami samelojusies, jo, kā liecina publiski pieejama informācija V. Seleckis, sākoties Atmodai, jau 1987. gada sākumā pameta Tukuma 2. vidusskolas direktora amatu, lai kļūtu par “Skolotāju Avīzes” redaktoru. Tātad Plaudes paustais apgalvojums par to, ka skolas direktors Seleckis 1988. gada novembrī zvanījis LKP un čekai, vai kādu izslēdzis no skolas par Latvijas karoga atnešanu, nu nekādi nevar atbilst patiesībai.

Kompensācijā grib apaļus 2000 eiro

Pēc pieminētās publikācijas “Tukuma Laikā” Ivonna Plaude nekavējās piesaistīt zvērinātu advokātu biroju “Sorainen”, lai ar visiem iespējamiem līdzekļiem vērstos pret Tukuma novada pašvaldību. Viņas pirmais solis bija prasība viņu it kā aizskārušās ziņas atsaukt. Pašvaldība to tiešām arī izdarīja, bet nu Plaudi neapmierināja atsaukumam pievienotā piebilde: “”Tukuma Laiks” neveiks 30 gadus vecu notikumu pārbaudi, jo uzskata, ka laiks tāpat visu saliek pa vietām, un cilvēki zina, kas ir kas un kāda kuram ir reputācija.” Tajā pašā atsaukumā arī uzsvērts: “”Tukuma laiks” novērtē Viļa Selecka ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā, kā arī viņa principialitāti, vienmēr nostājoties godīguma un taisnīguma pusē. Tieši tādēļ “Tukuma Laiks” pret Viļa Selecka personību izturas ar milzīgu cieņu, tāpat kā ar cieņu “Tukuma Laiks” izturas pret Viļa Selecka viedokli un atmiņām par notikumiem, kas norisinājās pirms vairāk nekā 30 gadiem.” Vēl atsaukumā norādīts: “Tajā pašā laikā akcentējams, ka ikvienam sava reputācija ikdienā ir jāveido pašam ar saviem darbiem – tad sabiedrībā cienījamu personu izteikumus nenāksies atspēkot publiski.”

Protams, ka jautājumos, kas skar viņas publisko tēlu, laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude ir ļoti principiāla, tādēļ ar tā paša advokātu biroja palīdzību tapa prasības pieteikums pret Tukuma novada pašvaldību par nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskas kompensācijas piedziņu, kas tika iesniegta Zemgales rajona tiesā. Spriežot pēc prasītājas samaksātās valsts nodevas apmēra, kā materiālo kompensāciju Plaude no pašvaldības bija iecerējusi saņemt apaļu summu – 2000 eiro.

Tagad var tikai minēt, kāds būtu šī tiesas procesa iznākums, ja šis prasības pieteikums tiktu izskatīts. Vispirms tiesas sēde bija paredzēta 2020. gada 14. decembrī, pēc tam – 2021. gada 29. martā, bet abas tika noņemtas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Katrā ziņā Tukuma novada pašvaldība ļoti nopietni gatavojās aizstāvēties, tiesai tika lūgts uzaicināt lieciniekus, kas varētu apstiprināt un pierādīt, ka Vilis Seleckis savās atmiņās paudis baltu patiesību. Domājams, par to bija informēta arī prasītāja Ivonna Plaude, kuras uzvara šajās tiesas procesā izskatījās samērā neiespējama.

Jaunais Tukuma mērs piekrīt izlīgt un maksāt

Jāsaka, ka Plaudi no atkārtota negoda izglāba jūnijā notikušās pašvaldību vēlēšanas, kuru rezultātā pamatīgi mainījās Tukuma novada domes sastāvs, bet par priekšsēdētāju tika ievēlēts Gundars Važa, kurš pirms tam vadīja Tukuma novada sastāvā iekļautā Engures novada pašvaldību. Var tikai minēt, vai Plaudei bija kāda vienošanās ar Važu, un, ja bija, tad kāda tieši, taču, kā var saprast, tieši viņš vienpersoniski lēma piekrist vietējās avīzes redaktores sagatavotajam izlīguma piedāvājumam, kas, starp citu, ir pašvaldībai nelabvēlīgs. Plaude gan atsauca savu mantiskās kompensācijas pieteikumu, kuru, reāli vērtējot, diez vai tiesa atzītu, bet vēlējās, lai atbildētāja segtu visus viņas tiesāšanās izdevumus. Protams, jāņem vērā, ka arī pašvaldība, gatavojoties tiesai, bija iztērējusi zināmus resursus no sava budžeta. Iespējams, par šādu lēmumu vajadzēja spriest domes sēdē, bet, kā norādīja Tukuma novada pašvaldība, šoreiz lēmusi tikai domes vadība.

Kad Tukuma novada pašvaldībai tika uzdoti jautājumi par tās tēriņiem, pirmā atbilde bija šāda: “Tukuma novada pašvaldība ar prasītāju Ivonnu Plaudi ir noslēgusi mierizlīgumu. Ievērojot personas datu aizsardzības regulu, par šo civillietu un tās skarto privātpersonu Ivonnu Plaudi, sīkāku informāciju nevaram sniegt.” Tikai tad, kad jautājumi tika uzdoti atkārtoti, uzsverot, ka tie nav par privātpersonu Plaudi, bet gan par Tukuma novada pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu, izdevās uzzināt, ka pašvaldība apņēmās atmaksāt Plaudei viņas iemaksāto valsts nodevu (300 eiro) un segt maksu par viņas zvērinātā advokāta pakalpojumiem (1000 eiro). Klāt vēl jāpieskaita pašas pašvaldības tēriņi – 490 eiro par zvērināta advokāta juridiskajām konsultācijām, kas bija ārpakalpojums, un 15 eiro kā valsts nodeva par liecinieku uzaicināšanu uz tiesu. Kopā – 1805 eiro no nodokļu maksātāju maciņiem…

Plaude – LKP biedre kopš 1990. gada

Jautāts, vai viņam nav žēl, ka Ivonna Plaude negribēja tiesāties tieši ar viņu, Vilis Seleckis teica: “Es nezinu, kā tā tiesa būtu beigusies, bet mēs ļoti labi būtu varējuši padiskutēt… Būtība jau ir tāda, ka, ja viņa (Plaude) bija komjaunatnes pirmā sekretāre, bet komjaunatne bija tai brīdī blokā ar kompartiju un citām pret Tautas fronti vērstām organizācijām, tad līdz ar to viņa nekā nevarēja nebūt arī pret Tautas fronti. Neatkarīgi no tā, vai viņa mazāk aktīvi vai vairāk aktīvi vērsās pret Tautas fronti, Plaude pārstāvēja šo bloku. Ja mēs tagad sāktu skaidrot, vai Hitlers vai Staļins šāvuši cilvēkus un holokaustu taisījuši, mēs viņus nemaz nevarētu notiesāt, jo viņi nevienu nekad nav ne šāvuši, ne arī ko citu tādu darījuši. Bet viņi pārstāvēja šos spēkus, viņi iedvesmoja un vadīja tos spēkus, kas to darīja, viņi par to ir atbildīgi un vainīgi. Tāpat arī visi tie komjaunatnes un kompartijas darbinieki, kas tajā brīdi bija tajā pusē, palika tajā pusē un izmantoja partijas transportu un ēkas, viņi vienkārši nevar būt atbrīvoti no atbildības par to, ka vērsās pret Tautas fronti.

Piekrītot Viļa Selecka viedoklim, atliek tikai piebilst, ka tieši Atmodas laikā, kad ļoti daudzi komjaunatnes un kompartijas biedri izdarīja savu izšķirošo izvēli, pametot šīs organizācijas un pat prestižus amatus tajās, un iestājās Latvijas Tautas frontes rindās, okupācijas režīma nomenklatūrā iespaidīgu karjeras lēcienu veica Ivonna Plaude, kura, kā liecina publiski pieejama informācija, no Tukuma rajona Komjaunatnes organizācijas instruktores 1988. gadā kļuva par šīs pašas organizācijas otro sekretāri, bet 1989. gadā jau par pirmo sekretāri.

Tajā pašā publikācijā “Virs Tukuma skaidras debesis” Ivonna Plaude izteikusies: “Sākumā es domāju, ka iesaistīšos Tautas frontē kā jebkurš tai laikā. LKP toreiz bija norietā, es ar viņiem strīdējos, jo pati nebiju partijā.” Varbūt kļūdos, bet no šiem teikumiem var saprast, ka LTF viņa tomēr neiestājās. Visdrīzāk tā arī bija, jo 1990. gada 22. martā Ivonna Plaude kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas pilntiesīgu biedreni. Tas notika tikai četras dienas pēc Augstākās Padomes vēlēšanām, kurās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte, un pusotru mēnesi pirms balsojuma par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Nekāda karjera padomju okupācijas režīmu atbalstošajā organizācijā Plaudei gan nesanāca, jo tieši pēc pusotra gada viņas LKP ar tās pašas Augstākās Padomes lēmumu kā mūsu valsts un demokrātijas visbīstamākā pretiniece, par kuras darbības dominanti bija kļuvis terors, provokācijas un diversijas, kas prasījušas daudzu cilvēku upurus un iznīcinājušas lielas materiālās vērtības, tika atzīta par antikonstitucionālu.

“Augeja staļļu tīrīšanai” būs arī trešais piegājiens

Noteikti atradīsies ne viens vien, kurš nekavēsies man pārmest, kāpēc nejautāju pēc šī stāsta galvenās varones viedokļa. Uzreiz paskaidrošu, ka jautāju gan, tikai, kā izrādās, mana necilā personība neatbilst Ivonnas Plaudes augstajiem standartiem. NTZ redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrene, kura publiski vienmēr uzsvērusi, cik svarīga ir viedokļu daudzveidība, uzskata, ka es neesmu žurnālists, tāpēc viņas atbildes saņemt neesmu cienīgs. Plašāk par to: ŠEIT.

Atzīšos, ka rakstīt par šo melīgo un divkosīgo cilvēku nu nemaz nav viegli. Drīzāk tas ir ļoti smags darbs, ko vispareizāk būtu salīdzināt ar Augeja staļļu tīrīšanu. Tomēr vēl vienu publikāciju esmu nolēmis sagatavot. Tā būs par to, kā iespējams celt neslavu visas Latvijas priekšā, bet pēc tam apgalvot, ka neko tādu nav teikusi. Jāpiebilst, kas šis stāsts zināmu ēnu metīs arī uz Ivonnas Plaudes pārstāvēto Latvijas Žurnālistu asociāciju…

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...