Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā Zemgales rajona tiesas tiesnese Adrija Kasakovska nepilnu divu stundu laikā izskatīja krimināllietu, kurā par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu masu saziņas līdzeklī apsūdzēts tukumnieks Armands Sproģis. Lai arī apsūdzētais savu vainu nav atzinis, jau nākamajā dienā tika nolasīts saīsinātais spriedumus, saskaņā ar kuru Sproģis pasludināts par vainīgu un sodīts ar 1500 eiro lielu naudas sodu.

“Plaudes bijušais vīrs Plaudis bija liels zaglis. Kauguru policijas skolā strādāja. Šeftēja pa lidlauku, ko tik nezagdams. Vēlāk nolika ķelli. Gan jau, ka sieviņa piepalīdzēja! Par ko Plaude māju uzcēla tā laika Gorodokā? Par zaktu naudu! Vēlāk iemīlējās princese Skraucī, puņkainā lempī, kas ar plikām kājām pa pilsētu skraidelēja, bet tas puika addeva ātri galus būdams kopā ar ČŪSKU PLAUDENI! PLAUDENE IR RAGANA, JO KOPĀ AR VIŅU VĪRIEŠI MIRST.”

Iepriekšējā rindkopa šajā publikācijā nekādā gadījumā nav ne ziņa, ne viedoklis. Šis komentārs ir galvenais pierādījums kriminālprocesā, kas Tukuma policijas iecirknī uzsākts par to, ka esot celta neslava vietējā laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktorei Ivonnai Plaudei.

Par “Bla bla bla” komentāru apsūdzēts tukumnieks Sproģis

“Neatkarīgajām Tukuma Ziņām” ir arī interneta vietne (www.ntz.lv). 2020. gada 7. februārī tajā tikusi publicēta redakcijas sleja ar virsrakstu “Beidzot algas diena?”. Publikācija izraisīja karstas diskusijas komentāru sadaļā, kurā kopumā ir 157 ieraksti, tostarp arī iepriekšminētais, kuru tajā pašā dienā pulksten 22.53 ievietojis lietotājs ar pseidonīmu “Bla bla bla”. Jāzīst, ka komentārs tiešām ir gana aizskarošs, turklāt, kā izrādās, liela daļa tajā paustā ir nepatiesa.

Tālāk viss noticis it kā likumsakarīgi – aizskartā kundze vērsusies ar iesniegumu policijā un ticis uzsākts kriminālprocess, izmeklēšana darbību rezultātā noskaidrots iespējamais vainīgais – bijušais uzņēmējs Armands Sproģis, kurš Tukumā varētu būt samērā labi zināma persona.

Policijā uzskatīts, ka pierādījumu savākts pietiekoši, tāpēc lieta nodota Tukuma prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Arī prokurore Liene Januševska pārliecināta, ka Sproģa vaina ir pierādīta, viņa tukumniekam cēlusi apsūdzību, kuru uzturēja tiesas zālē. Tiesa, pats apsūdzētais nekad nav atzinis, ka šo komentāru būtu publicējis viņš.

Cilvēks ir, IP adresi piemeklēsim?

Prokuroram tiesas sēdē jāuzskaita visi pierādījumi, kas apstiprina apsūdzētā vainu. Tā rīkojās arī prokurore Januševska. Protams, prokurors zina labāk, tomēr, klausoties no malas, var šķist, ka šoreiz pierādījumu nav pārāk daudz.

Faktiski prokurore Januševska par tādiem uzskata tikai četrus. Pirmkārt, telefona aparāts, ar kura palīdzību tika publicēts neslavu ceļošais komentārs, pieder uzņēmumam, kurā strādā apsūdzētais. Otrkārt, lietā nopratināti divi liecinieki, kas liecinājuši, ka šis tālruņa aparāts nodots Sproģa rīcībā, to varējis lietot tikai viņš.

Ir vēl arī trešais liecinieks, kurš tiesas zālē, būdams brīdināts par iespējamu kriminālatbildību nepatiesu liecību sniegšanas gadījumā, apgalvoja, ka tas pats telefons nereti atradies svaru telpā, kur to varēja izmantot jebkurš. Viņa liecības prokurore vērtējot kritiski, jo Sproģis agrāk bijis šī vīrieša darba devējs, bet tagad viņi kopā strādājot. Trešais pierādījums – komentāra publicēšanas laikā telefona aparāts esot atradies Rīgā, nevis uzņēmuma svaru telpā, bet ceturtais – pirmstiesas izmeklēšanas laikā Sproģis liecinājis, ka šo telefonu izmantojis tikai viņš.

Liecības, kuras Sproģis sniedza kā aizdomās turētais, tika nolasītas tiesā. Tieši to saturs rosina domāt, ka kaut kas šajā lietā nav īsti kārtībā.

No Armanda Sproģa liecībām var secināt, ka policija lēmumā par viņa atzīšanu par aizdomās turēto norādījusi, ka neslavu ceļošais komentārs publicēts, izmantojot uzņēmuma internetu, nevis konkrētā tālruņa mobilos datus. Tās ir divas dažādas lietas, uzņēmuma interneta pieslēgumam un telefona mobilajiem datiem diez vai varētu būt viena un tā pati IP adrese, kas ir unikāls numurs. Patiesībā noteikti nevar, tāpēc uzņēmuma IP adresi var izmantot tikai tā teritorijā, bet telefona mobilos datus – praktiski visur.

Toreiz Sproģis tiešām liecinājis, ka uzņēmumam piederošo mobilo telefonu, kas viņam nodots lietošanā, cits neviens nevarētu būt izmantojis. Vai cilvēks, kurš zinātu, ka tieši ar šī aparāta palīdzību publicēts neslavu ceļošs komentārs, tā darītu?

Pierādījumi, kuru ļoti pietrūkst

Pateicoties tiesas sēdē izskanējušajai informācijai, varēja saprast, kas tieši neslavu ceļošajā komentārā ir nepatiess. Pirmkārt, cietušās pirmais laulātais Andris Plaudis nav miris, līdz ar to patiesībai neatbilst pieļāvums, ka Plaude varētu būt palīdzējusi viņam “nolikt ķelli”. Otrkārt, pieminēto māju, kas atrodas “Gorodokā”, Plaude nemaz neesot pirkusi, bet gan mantojusi, turklāt tikai pusi no tās. Cietusī tiesā liecināja, ka viņai nekas neesot zināms par to, ka viņas pirmais vīrs būtu zadzis, viņai piebalsoja prokurore, teikdama, ka nav kriminālprocesu ne par pirmā vīra izdarītām zādzībām, ne par viņa nonāvēšanu.

Kā secināms no komentāra satura, ar tā publicēšanu neslava celta ne tikai Ivonnai Plaudei, bet arī viņas pirmajam vīram. Neviļus rodas jautājums, kādēļ arī viņš šajā lietā nav atzīts par cietušo? Ja viņš to nevēlētos, kāpēc nav vismaz nopratināts kā liecinieks? Kāpēc pirmstiesas izmeklēšanas laikā netika iegūti citi iespējamie pierādījumi?

Piemēram, apsūdzētais Sproģis liecināja, ka viņam ir arī pašam savs mobilais tālrunis. Kāpēc no mobilo sakaru operatora nav pieprasīta informācija par tā atrašanās vietu 2020. gada 7. februārī? Ja Sproģis apgalvo, ka Rīgā todien neesot bijis, kāpēc nav skaidrots, kur citur viņš varēja būt? Kāpēc nav uzzināts, kas un ar ko tās dienas vakarā sazinājies, izmantojot uzņēmuma tālruni?

Komentāra teksts ir ar savām īpatnībām – vai nebija iespējams tam veikt attiecīgu ekspertīzi, lai pārliecinātos, ka autors tiešām varētu būt Sproģis? Ja reiz apsūdzētais savu vainu kategoriski noliedz, vai nebija īstais gadījums, lai viņam piedāvātu poligrāfisko (melu detektora) ekspertīzi?

Pret Plaudi esot vērsta vesela kampaņa

Nopratināšanas laikā, kad tika uzdots jautājums par to, vai Plaudei varētu būt zināms motīvs, kura dēļ Sproģis viņai cēlis neslavu, cietusī atbildēja: “Brīdī, kad es rakstīju iesniegumu, īsti man tas nebija skaidrs, es nespēju izdarīt tādus visaptverošus secinājumus.”

Vai tas nozīmē, ka Ivonna Plaude jau pirms kriminālprocesa uzsākšanas zināja, ka pie vainas varētu būt tieši Armands Sproģis? Ja viss notika likumīgi, tā nevajadzētu būt… Te atmiņā nāk apstāklis, ka Ivonna Plaude ir ne tikai cietusī, bet arī vada tieši to plašsaziņas līdzekli, kam pēc policijas pieprasījuma vajadzēja izsniegt IP adresi, no kuras ievietots neslavu ceļošais komentārs.

Kāds, Plaudesprāt, varēja būt Sproģa motīvs, lai apkaunotu viņu? I. Plaude uzskata, ka ilgākā laika posmā pret viņu kā pret redakcijas darbinieci un kā pret personību tikusi veikta vesela kampaņa. Šai kampaņai esot saikne ar konkrētu partiju un konkrētu biedrību, kuras gan cietusī vārdā nenosauca. Viņa tikai pauda, ka šīs partijas un šīs biedrības sponsors esot tieši Armands Sproģis, kurš tās atbalstījis finansiāli, par to liecinot publiski pieejama informācija. Citu iemeslu viņa nevarot iedomāties.

Savukārt prokurore Januševska uzskatīja par vajadzīgu tiesas sēdes laikā nedaudz grozīt Sproģim celto apsūdzību, norādot, ka viņš Plaudi apkaunojis personīgu motīvu vadīts.

Starp citu, vismaz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāzē nav informācijas par nevienu Armandu Sproģi, kas būtu veicis ziedojumu jebkādai politiskai organizācijai. Ja Ivonna Plaude, runājot par Sproģa sponsorēto biedrību, bija domājusi “Tukuma Balsi”, par kuru samērā nicīgi bija rakstīts tajā pašā publikācijā, pie kuras pēc tam parādījās neslavu ceļošais komentārs, tad arī tai Armands Sproģis neko neesot ziedojis.

Karā kā jau karā…

Tas, ko Ivonna Plaude dēvē par kampaņu pret viņu, drīzāk ir tikai mazs fragmentiņš no politiskajām kaislībām, kas Tukuma novadā plosās jau teju pusotru gadu, kopš varu šajā pašvaldībā pārņēma Nacionālā apvienība, Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība, aizsūtot opozīcijā partijas “Tukuma pilsētai un novadam” un “Vienotību”, ar kurām vietējā laikraksta redaktorei vienmēr bijušas ļoti interesantas attiecības. Katrā ziņā – daudz labākas, nekā ar pašreizējo varu.

To, kas Tukumā notiek tagad, Ivonna Plaude pati ir saukusi par karu. Karā kā jau karā – visi līdzekļi labi, tostarp arī policijai adresēti iesniegumi. Kā izskanēja tiesas sēdē, šis nebūt nav vienīgais kriminālprocess, ko pēc Plaudes iesnieguma par neslavas celšanu uzsākusi vietējā policija.

Kā rāda pieredze, Krimināllikuma pantu par neslavas celšanu Valsts policija kriminālprocesa uzsākšanai mēdz izmantot tikai tad, ja tajā ar iesniegumu vēršas persona, kas, lietojot Saeimas deputātes Karīnas Sprūdes terminoloģiju, ir “neparasta mirstīgā”. Kā piemērus var minēt krimināllietas, ar kurām Saeimas deputāts Andrejs Judins vērsies pret žurnālistu Imantu Liepiņu, bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Romualds Vonsovičs pret publicistu Lato Lapsu, kā arī bijušais ministrs Ģirts Valdis Kristovskis – pret pašreiz apcietināto politiķi Aivaru Lembergu.

Vēl noteikti jāpiemin kriminālprocess, kuru, reaģējot uz bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles pieteikumu, policija momentāni uzsāka pret Satversmes aizsardzības biroja bijušo darbinieku Arnoldu Babri. Šī lieta jau sākotnēji bija tik absurda, ka pati policija to pēc pāris mēnešiem izbeigusi.

Var tikai minēt, kāda “nemirstības pakāpe” ir reģionālās avīzītes redaktorei Ivonnai Plaudei. Vai šī un citu kriminālprocesu uzsākšanai bijis pietiekoši ar to, ka viņa ir Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka Māra Trēdes sievasmāte?

Jāpiebilst, ka kriminālprocesa uzsākšanas laikā Trēde kopā ar Plaudi vēl bija uzņēmuma “Novadu Ziņas” ziņas valdes loceklis. Savukārt uzņēmumā “VP Apsardze”, kurā Māris Trēde joprojām ir valdes priekšsēdētājs, ir arī divi valdes locekļi – Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs un tā paša iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Sandris Stempers.

Citus apmelotos Tukuma policija ignorē

Ivonna Plaude nav vienīgā persona, kurai Tukuma politisko cīņu laikā celta neslava. Kā pastāstīja Armands Sproģis, ar līdzīgu iesniegumu vietējā policijā vērsies arī viņš. Tagad zināms, ka policijā pieņemts lēmums kriminālprocesu neuzsākt, bet viņam par to pat netika paziņots.

Kāda cita persona, kurai tajā pašā portālā www.ntz.lv ar anonīmu komentāru celta neslava, sākotnēji vērsās pie redaktores Plaudes, lūdzot to izdzēst. Atbildes neesot bijis. Pēc tam tapis iesniegums policijā, bet velti, jo, kā izskatās, arī šī persona nav no “neparastajiem mirstīgajiem” vai tuvākā radniecībā ar kādu no kārtības sargu priekšniekiem.

Kas attiecas tieši uz Armandu Sproģi, tad, kā apsūdzētais liecināja tiesā, jau pirms četriem gadiem viņam radies konflikts ar kādu Tukuma uzņēmēju, kuram kāds bija pateicis, ka Sproģis par viņu tajā pašā portālā publicējis nepatīkamu komentāru. Uzņēmējs apgalvojis, ka to uzzinājis pēc IP adreses, tāpēc Sproģis pieļāva, ka arī šajā incidentā iesaistīts kāds no “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” redakcijas.

Vēl viens aizdomīgs gadījums bijis neilgi pirms pērnā gada 7. februāra, kad kāda persona, uzdodoties par Armandu Sproģi, ar parastu ziņu e-pastā it kā no Lielbritānijas vērsās Tukuma policijā, lūdzot par iespējamiem autortiesību pārkāpumiem saukt pie atbildības biedrības “Tukuma Balss” portāla bijušo redaktoru. Lai arī iesniedzējs faktiski bija anonīms, Tukuma kārtības sargi šo cilvēku ar milzīgu centību administratīvi vajāja gandrīz gadu…

Plaudi pulgojošais komentārs joprojām nav dzēsts

Kas attiecas uz neslavu ceļošo komentāru izdzēšanu, tad redaktore Ivonna Plaude ar to tiešām nesteidzas. Kā izrādās, vēl joprojām laikraksta mājaslapā jebkurš var izlasīt to pašu komentāru, ar kuru esot celta neslava pašai Plaudei, bet viņas bērniem sagādāti nepatīkami pārdzīvojumi. Komentārs kā pierādījums sen jau nofiksēts, kāpēc tas vēl nav dzēsts?

Prokurore Liene Januševska lūdza tiesu atzīt Armandu Sproģi par vainīgu, piespriežot viņam 2000 eiro naudas sodu un piedzenot no viņa morāla kaitējuma kompensāciju (1000 eiro) par labu cietušajai. Tiesnese Kasakovska lēma Sproģi sodīt ar 1500 eiro, bet kompensāciju no viņa piedzīt precīzi pieteiktajā apmērā.

Pirmās instances tiesa tukumnieku Armandu Sproģi atzinusi par vainīgu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, bet šim stāstam vēl būšot turpinājums, jo apsūdzētais stingri apņēmies viņam nelabvēlīgo spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...