Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tumšie ūdeņi

Lolita Bargā
20.12.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vidēji informētam latvju bāleliņam nav šaubu par tādu kantoru kā “Rīgas satiksme” vai “Rīgas namu pārvaldnieks” sinonimizāciju terminam “korupcija”. Pat nekavējoša Leona Bemhena notiesāšana ar mantas konfiskāciju nemainīs iedzīvotāju uzticības indeksu minētām struktūrām. Citus Rīgas domes veidotus ušakovlaika pilsētas budžeta izslaukšanas cirkus, it īpaši dažādu aģentūru veidojumā pat nepieminēšu, jo jau sākotnēji tās tika radītas ar mērķi zagt un izzagt - ne vairāk, bet arī ne mazāk.

Nomaļus no sabiedrības modrās acs un plašsaziņas līdzekļu slejām, manuprāt, nepelnīti palicis vēl viens Rīgas domes monopolists. Runa ir par Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA „Rīgas ūdens", kura nodrošina rīdziniekus ar dzeramo ūdeni, kā arī savāc, novada un attīra notekūdeņus. Ja kāds nezina, tad šamie zēni un meitenes, kas par visu kaut ko ļoti ierobežoti atbild, sastopami Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 1. Dabīgi, ka Rīgā, ar skatu no loga uz Bastejkalna vēsturiskajiem vaļņiem. Interesanti, ka kādreiz pēc šīs pašas biroja adreses spietoja oranžie seski no Tautas partijas. Vietai aura ne tā labākā.

Neskatoties uz bijušajiem sliktas karmas kaimiņiem, “Rīgas ūdens" vārds it kā šaušalīgos koruptīvos skandālos nav ticis cilāts. Zināma publicitāte bija “Rīgas ūdens” darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kas nāca gaismā 2006.gada izskaņā, kad parādījās informācija, ka sliktie puiši no Meierovica bulvāra ar vēl sliktākiem puišiem no privātfirmas "Fenderes institūts" (nosaukums manis izvēlēts) apčakarējuši galvaspilsētas pašvaldību par nieka pāris miljoniem. Pirms Covid-19 šausmām 2020.gada martā pavīdēja ziņas par kaut kādām "Rīgas ūdens” klapatām ar skaitītāju rādītāju nodošanas portāla izveidi, kur jau kas nosperts vai gatavojas nospert sešciparu skaitļos. Citādi viss it kā kārtībā.

SIA "Rīgas ūdens” apgrozījums ir vairāk nekā 50 miljoni eiro, peļņa arī mērāma miljonos, klientu skaits netālu no 20 000. Izejot no amerikušakova akadēmiskajām nostādnēm, nebeidzams lauciņš dažādām duļķainām darbībām ar astronomiskām summām. Tieši milzīgās naudas plūsmas fonā man īpaši smieklīgas izskatās “Rīgas ūdens” pēdējā laika tendences iedzīvoties nieka tūkstošos, atklāti necienot valsts likumdošanu. Par to vel štrunts, bet, ja tam seko banāla izspiešana un dienesta stāvokļa izmantošana, tad jau joki mazi.

Par visu pēc kārtas. Ir tāda lieta, kā “piesārņojošo vielu virsnormas pārsniegums centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmajos notekūdeņos". Pats par sevi saprotams, ka šo virsnormas pārsniegumu kontrolē “Rīgas ūdens” un, ja kaut kas neatbilst kaut kam, tad lietotājam tiek izrakstīts rēķins par kompensāciju par konkrētu norēķinu periodu. Viss it kā jauki un pareizi, nav ko piecūkot dzimtās āres. Es apzināti šoreiz nepievērsīšos pašai procedūrai un tehnoloģijai, kā tiek ņemti paraugi un tālāk pārbaudīti, uzreiz saku - tur cirka vairāk nekā Merķeļa ielā. Runa ir par ko pavisam citu.

Pēc manā rīcībā nejauši nonākušas “Rīgas ūdens” iekšējās informācijas, minētā SIA ir izrakstījusi kompensāciju rēķinus līdz 30 Latvijas uzņēmumiem, kurus visus raksturo šādi kritēriji: lielākā daļa - vadošie pārtikas ražotāji valstī, un visiem ir līdzekļi banku kontos. Nosaukšu tikai dažus, iespējams, potenciālos vaininiekus - "Hanzas maiznīca”, "Rīgas piena kombināts”, "Rīgas farmaceitiskā fabrika”, putnu fabrika “Ķekava “ u.c.

Kas mani izbrīna - privātā kārtā firmu pārstāvji atsakās runāt vai sniegt informāciju, pamatojot, ka, ja “Rīgas ūdens” sagribēs, tad piespiedīs jebkuru lietotāju samaksāt jebkuru kompensācijas summu, tiesu perspektīva par pašu faktu var būt ļoti ilga un sarežģīta. No Latvijas dabas aizsardzības viedokļa man kā parastai lauku sievai iebildumu nav. Bet, ir, kā vienmēr, viens bet...

Neskatoties uz visu noslēpumainības auru ap kompensāciju lietu, šur tur mani tomēr apgaismoja. Vienu informācijas avotu noķēru vārtrūmē pie Bastejkalna, otru noklausījos kā telefonsarunas ierakstu netālu no Rīgas domes. Saliekot visu kopā, uzburas šāda aina.

Eposs sākas ar to, ka, iespējams, ik mēnesi Ūdens resursu inspekcijas vadītāja dodas pie uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas (attēlā) ar nefilosofiskiem jautājumiem - kam un par cik izrakstīt rēķinu? Ar to darbinieces funkcijas beidzas, un no viņas nekas tālāk nav atkarīgs.

Ejam uz priekšu. Iespējams, ka lēmumu kā mutisku rīkojumu sniedz jau pieminētā Dagnija Kalniņa. No “Rīgas ūdens" mājaslapas: ”SIA "Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja kopš 2010.gada.

Atbildības jomas kapitālsabiedrībā: darbības stratēģijas izstrādes un ieviešanas vadība; sadarbība ar valsts un pašvaldības institūcijām; klientu attiecību vadība; personāla vadība; finanšu vadība; juridisko jautājumu vadība; sabiedrisko attiecību vadība; vienotu sabiedrības kvalitātes vadības, iekšējās kontroles sistēmas, risku pārvaldības sistēmas un iekšējo auditu norises vadība; ūdens kvalitātes un notekūdeņu kvalitātes kontroles pārraudzība; nekustamo īpašumu pārvaldības nomas, iznomāšanas un atsavināšanas jautājumi. Pilnvaru termiņš: 12.01.2021.

Profesionālā darba pieredze: D. Kalniņa sekmīgas vadītājas pieredzi veidojusi, ieņemot vadošus amatus gan lielu valsts kapitālsabiedrību vadībā, gan Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēs. D. Kalniņas profesionālā pieredze cieši saistīta ar finanšu vadības jomu.

No 2007.gada līdz 2010.gadam bijusi valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes locekle, no 2005.gada līdz 2007.gadam vadījusi Rīgas domes Īpašuma departamentu, no 2003.gada līdz 2005.gadam strādājusi par Rīgas domes Īpašuma departamenta Uzņēmējdarbības pārvaldes priekšnieci, no 2000.gada līdz 2003.gadam par Rīgas domes Finanšu departamenta projektu direktori, no 1995.gada līdz 1999.gadam bijusi VAS "Rīgas tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētāja vietniece - viceprezidente.

Izglītība: absolvējusi Latvijas valsts universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultāti un ieguvusi ekonomista kvalifikāciju. Ar dalībnieku sapulces lēmumu noteiktais atalgojums 6138 EUR bruto."

Pievēršu uzmanību uz mazu niansi-pilnvaru termiņš 12.01.2021. Citiem vārdiem sakot - tikt ieceltai uz jaunu termiņu pēc Ušakova-Amerika vadībā nostrādātiem 10 gadiem ir līdzvērtīgi krusai Sahārā. Arī šeit pēc loģikas nekā krimināla nav - nu nolēma valdes priekšsēdētāja pēdējos darba mēnešos par dabu parūpēties!

Un tagad pats galvenais. Fināls. Zinoši cilvēki Rīgas domes gaiteņos piedāvā par kompensāciju summām un iespējamiem variantiem parunāt ar kādu citu kungu. Ar viņu esot iespējams savstarpēji motivēts konstruktīvs dialogs.

Es ļoti pieticīgi pateikšu, ka esmu dzirdējusi telefonsarunas ierakstu, kurā zvanītājs zvana vienai no kompensāciju rēķinu saņēmušo uzņēmumu amatpersonām un bez liekiem ievadiem piedāvā “sakārtot jautājumu”. Pie kam - precīzi nosaucot uzrēķinātās summas un iespējamos šo summu samazinājumu apmērus.

Pilnīgi atbildīgi varu pateikt - zvanītājs nebija ne inspekcijas vadītāja, ne valdes priekšsēdētāja. Nosauksim šo personu par parastu labvēli, kurš cenšas sakārtot lietas. Visiem, visur un vienkārši tāpat.

Bet ir ieraksts... Ušakova-Amerika ēnas vēl nav norietējušas?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...