Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai sakarā publicējam Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektora Kristapa Klausa iebildumus Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājam Viestura Ķerus rakstam un viņa atbildes uz šiem iebildumiem.

Kristaps Klauss:

Viestur, izlasot Tavu viedokli, es noteikti Tevi neierindotu starp tiem, kas var teikt: "Mums ir vieglāk, jo mums nav jāmelo.", ja vien ar terminu "meli" saprotam arī no konteksta izrautu apgalvojumu iekļaušanu sev izdevīgā kontekstā, kā arī sev nevēlamu faktu noklusēšanu.

Pirms konkrētu piemēru uzrādīšanas galvenais mana komentāra mērķis ir: lūdzu, neizsakies par tēmām (konkrēti - tautsaimniecības aspektiem un LKF plāniem), kurās neesi kompetents. Pretī varu apsolīt klusēt par putniem nepieciešamajām koku dimensijām, jo nebaidos atzīt, ka šajā tēmā esmu nekompetents.

Konkrētie piemēri:

1) "Un, ņemot vērā topošos grozījumus, kas pazemina kritērijus mežu ciršanai, varēs droši argumentēt, ka viss notiek atbilstoši noteikumiem - cērtamu mežu šobrīd ir vairāk nekā toreiz, kad tika rēķināts pieļaujamais ciršanas apjoms."

Jau šobrīd (un vismaz arī iepriekšējos 10 gadus, kopš strādāju nozarē) ir atļauta ciršana pēc caurmēra, bet, nosakot maksimāli pieļaujamos ciršanas apjomus valsts mežos, ņem vērā tikai vecumu. Arī pamatnostādnēs apstiprinātā metodika ņem vērā tikai vecumu. Protams, bažīties Tev neviens nevar liegt, bet lūgums nespriedelēt par kokrūpnieku "apetīti" apgalvojumu formās;

2)"Elegants piemērs, kā mēģināt apvārdot sabiedrību, metot visus mežus vienā maisā.”

Ja es personīgi zinu, cik mazu daļu no atbildēm parādīja konkrētajā TV raidījumā, tad Tu nevari sūdzēties par "telpas trūkumu" savā blogā korekta viedokļa paušanai. Sakot šo teikumu, es nebiju domājis apsi. Bez Tevis pieminētajām sugām - priede un apse - pastāv arī tāda kā egle, kuru potenciālās caurmēra izmaiņas skars. Esi dzirdējis par sakņu trupi un tās ietekmi uz pirmo nogriezni? Protams, šodienas "slimajām" eglēm caurmēra samazinājums nepalīdzēs, bet tas ļaus veidot no ekonomiskā viedokļa veselīgāku mežu nākotnē. Savukārt priedēm - tā ir taisnība, ka "tukšu vidu" priedes īsti nepastāv, bet ir rinda citu ekonomisko vainu, kas rodas "novecojot". Tāpat par cenām - ja Tu palūkotos lielo II šķiras skujkoka zāģbaļķu pārstrādātāju mājas lapās, tad redzētu, ka par sortimentu virs 30 cm labākajā gadījumā maksā tikpat, kā par "vienu soli" mazāku sortimentu, bet parastā situācija ir tā, ka cenas resnākajam ir par vairākiem eiro zemākas

3)"Tātad (un lasiet uzmanīgi!), lai meža īpašniekus stimulētu mežu kopt, kas ļautu ātrāk izaugt resniem kokiem, mēs atļausim cirst tievākus kokus..."

Ja Tu smejies par šo apgalvojumu, tad Tev būtu jāsmejas arī par tehnikumiem un koledžām, kur loģika ir tā pati - neuzstādām tādas pašas prasības kā maģistra vai doktora grāda ieguvējiem, bet īsā laika posmā iedodam prasmes un zināšanas, lai pēc iespējas ātrāk jaunietis ar vajadzīgajām kvalitātēm nonāktu darba tirgū.

4) Lai neturpinātu gari, jo zinu, ka Tev lasīt komentārus nepatīk, beidzamais no konteksta izrautais J.Jansona teiktais: "..., kuru var ļoti viegli nojaukt, samazinot ciršanas diametru."

Šajā rakstā viņš ļoti precīzi paskaidro, ko ar to domā: "Viņš skaidro, ka, piemēram, skandināvi audzē "mazas dimensijas, jo viņiem ir papīrrūpniecība, un mežsaimniecība strādā tā, lai šīm rūpnīcām būtu izejvielas". "Latvijā tā nav – mēs audzējam baļķus, un šo pieeju vajadzētu sargāt visiem spēkiem. Zāģbaļķi visos laikos bija un būs interesantāki par tehnoloģisko koksni.”

Piedāvātās caurmēra izmaiņas precīzi saglabā šo mērķi - tāpat, kā līdz šim arī turpmāk Latvijas mežsaimniecības mērķis ir "ražot" zāģbaļķus, nevis papīrmalku. Piedāvātie grozījumi no tautsaimniecības viedokļa daudz precīzāk motivē, kuru dimensiju zāģbaļķus.

Un visbeidzot, lai cik šis apgalvojums Tev būtu ērts, ļoti lūdzu beigt izplatīt atklātus melus, ka LKF vai kokrūpnieku patiesie iemesli ir, "ka mūsu līdzšinējā saimniekošanas prakse nav ilgtspējīga, resursu sāk trūkt, bet mēs negribam mazināt saviem uzņēmumiem pieejamo koksnes apjomu".

Vienīgais, kam tiešām Tev varu piekrist, ka plānotie grozījumi balstās uz saimnieciskiem apsvērumiem. Jā - tie ir pamatoti no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes viedokļa, kas dos atdevi labklājības celšanā (ja ar to saprotam materiālo pusi). Šajā aspektā esmu kompetents. Bet, ja Tu saki, ka tie nenāks par labu daļai putnu populācijas - atliek tikai ticēt, jo tā ir Tava kompetence. Tādēļ, ja zem "tikai" esi domājis putnus, tad neiebilstu oriģinālajam apgalvojumam "plānotie grozījumi balstās tikai uz saimnieciskiem apsvērumiem".

Viesturs Ķerus:

Sveicināts, Kristap!

Nezinu, kā vērtēt to, ka raksti komentārus pie mana bloga, vai kā pagodinājumu tā ietekmei vai emociju iespaidā pieļautu sabiedrisko attiecību kļūdu, bet jebkurā gadījumā paldies par tiem! Varbūt vismaz šeit varam organizēt domu apmaiņu, kuras trūkst citur.

Es zinu, ka viens no iecienītākajiem oponentu pretargumentiem ir "tas ir izrauts no konteksta", un tieši tāpēc esmu salicis saites uz visiem avotiem, lai lasītājs var skatīt citātus kopējā kontekstā. To, ko es gribējis pateikt vai domājis, bet nepateicis, es, protams, nevaru vērtēt.

Par Tevis izceltajiem konkrētajiem piemēriem:

1) Tu ļoti labi zini, ka arvien biežāk izskan ideja, ka vajadzētu pārskatīt to, kā rēķina maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu. Lūk, citāts no tā paša J. Jansona (šī raksta nav internetā, tāpēc, piedod, izrauju no konteksta): "Algoritms, pēc kā tas tiek rēķināts, ir radies pagājušā gadsimta pirmajā pusē un labi piemērots gadījumam, ja prioritāte nav efektīva meža kapitāla apsaimniekošana."

Atsaukšanās uz Meža politikas pamatnostādnēm arī ir nevietā, jo, kā zini, pamatnostādnēs nav iekļauts arī tas, ka būtu jāmazina galvenās cirtes caurmērs. Tātad nav nekādu problēmu virzīt iniciatīvas, kas šajā dokumentā nav minētas. Varbūt manis nomierināšanai vari rakstiski (kaut vai šeit) apliecināt, ka Latvijas Kokrūpniecības federācija nemēģinās panākt to, ka tiek mainīta kārtība, kādā tiek noteikts maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms?

2) Tā kā šeit vietas netrūkst, varbūt vari pastāstīt sīkāk, kas tās par ekonomiskajām vainām priedei (un arī bērzam), kas aktuālas pie pašreiz spēkā esošajiem galvenās cirtes caurmēriem? Cik liels ir šādu koku ar vainām īpatsvars priedēm, eglēm un bērziem? Cik lielā mērā šo īpatsvaru mazinās piedāvātais galvenās cirtes caurmēra samazinājums?

Pie šī paša punkta - noteikti būsi dzirdējis, ka sakņu trupes izplatību eglēm var mazināt, veicot mežizstrādi ārpus veģetācijas sezonas. Varbūt ieguvumi no šādas prakses būtu lielāki nekā no galvenās cirtes caurmēra samazināšanas. Vai LKF ir kādi aprēķini?

Kā jau redzi manā rakstā, runājot par cenām, atsaucos uz D. Dubrovska prezentāciju. Ja Tu man iedosi saites uz Tevis minētajām lapām, noteikti apskatīšos.

3) Jā, apgalvojums tiešām ir smieklīgs, bet Tavu pretargumentu neuztvēru, jo A. Ozola loģika, izmantojot Tavu līdzību, ir: "Lai sekmētu to, ka vairāk jauniešu iegūst doktora grādu, mēs nodrošināsim, lai bez šī grāda varētu iztikt."

4) Par šo gan man vislabāk patiktu redzēt paša J. Jansona komentāru, jo šobrīd Tu mēģini viņa teiktajā izlasīt vairāk, nekā tur rakstīts. Bet tīri intereses pēc - ja Tu domā, ka J. Jansons bažījas par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu līdz papīrmalkas dimensijām (nevis caurmēra samazināšanu principā), varbūt kā nozares iekšienē esošs cilvēks vari pastāstīt, kurš tad ir šādas idejas izteicis (tas par to, ka "tātad idejas gruzd") un vai šīs idejas ir atmestas?

Un visbeidzot jāsaka, ka esi galīgi sapinies mēģinājumos atspēkot manis rakstīto. To, ka trūkst resursu, neesmu izdomājis es. Tas bija lasāms žurnālā "Baltijas Koks" jau 2012. g. aprīlī. Tā ka, ja Tu saki, ka tie ir meli, tad Tu melos apvaino... laikam taču pats sevi, jo vismaz tolaik biji žurnāla redkolēģijā. Bet varbūt Tev ir kāds labs izskaidrojums šiem (no konteksta izrautajam) teikumiem minētajā žurnālā:

"Latvijā vairs nav vietas jaunām zāģētavām un arī esošajiem uzņēmumiem jārēķinās ar to, ka resursu trūkuma dēļ apjomu nāksies samazināt visiem apaļkoksnes pārstrādātājiem."

"Norobežojoties no radikāliem vides aizstāvju un sabiedrības viedokļiem un ņemot vērā tikai resursu plūsmas stabilitāti ilgtermiņā, ciršanas apjomus galvenajā cirtē gan valstij piederošajos mežos, gan privātajās platībās varētu palielināt par pāris miljoniem kubikmetru gadā."

Un vari nekautrēties - man nav nekas pret garu komentāru lasīšanu. Nelasu es anonīmus komentārus, bet Tavus ar interesi izlasīšu.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...