Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savā kārtējā, no pirmā acu uzmetiena ikdienišķajā rakstā TVNET ar LMT Viedtelevīzijas atbalstu nolēmis mums pastāstīt par Trešā reiha līderiem, kuriem, pēc autoru domām, bijušas galvenās lomas holokausta īstenošanā. Rezultātā mums tiek piedāvāts iepazīties ar pieciem nacistiem, kuri iemiesoja Otrā pasaules kara traģiskos notikumus.

Izlasījis tikai dažas rindkopas, es uzreiz nopratu, ka autori nesteidzas novērtēt sava stāsta varoņu rīcību. Izlasot visu rakstu, radās iespaids, ka autori mums piedāvā pašiem izlemt, cik slikti (vai labi) bija nacistu vadītāji. Ja, lasot lielāko daļu cita materiāla par holokaustu, jūs noteikti jūtat autora negatīvo attieksmi pret šo traģēdiju, tad šis TVNET raksts absolūtās morāles neesamības dēļ atgādina kaut ko līdzīgu daiļliteratūras romānam ar nacistiem galvenajās lomās.

Interesanti atzīmēt, ka rakstā, kas pilnībā veltīts masu slepkavībām, vārdi traģēdija, genocīds, slaktiņi, antisemīti, katastrofa nav minēti pat reizi. Vārds nometne 1100 vārdu rakstā par holokaustu izmantots trīs reizes. Tikmēr raksts ir piepildīts ar visdažādākajām citām pretenciozām frāzēm, kas dažkārt dod mājienu gandrīz par autoru simpātijām pret nacistiem. Vairāk par to zemāk.

Autori ir ārkārtīgi noraidoši par holokausta faktu izpēti. Lai būtu mazliet labāk skaidrāks, cik ļoti rakstā tiek izlaisti patiešām svarīgi fakti, jāsaka, ka tajā nav ne vārda ne par holokausta laikā bojā gājušo ebreju skaitu, ne par necilvēcīgajiem veidiem, ar kuriem nacisti nogalināja ebrejus. Tā vietā mums stāsta, ka par nacistiem LMT mājaslapā var noskatīties filmu un ka rakstā minētā Ādolfa Eihmaņa kremētos pelnus izkaisīja jūras krastā.

Autori joprojām norāda vienu skaitli - 35 000 mirušo ebreju Rīgas apkārtnē. Es vēlreiz atkārtoju, ka bojā gājušo ebreju kopskaits (apmēram 6 miljoni) rakstā nav minēts ne reizi un tā vietā mums tiek piedāvāts skaitlis, kas ir simt septiņdesmit reižu mazāks. Tādējādi saviem jaunajiem lasītājiem, kuri nav labi informēti par holokausta notikumiem, TVNET izveido asociāciju nevis ar 6 miljoniem bojā gājušo  ebreju, bet ar 35 tūkstošiem mirušo. Iespējams, ka daži no TVNET lasītājiem atcerēsies tieši skaitli 35 000 kā kopējo Otrā pasaules kara laikā nogalināto ebreju skaitu, jo citus skaitļus par holokausta upuriem TVNET vienkārši nesniedz.

Materiāls mūs aicina ielūkoties arī skaistajās nacistu albumu fotogrāfijās, kurās nacisti tiek attēloti kā mierīgi, apmierināti un mērķtiecīgi ļaudis. Ir biedējoši iedomāties, kas notiek tā cilvēka galvā, kurš izvēlējās tik patīkamas un pozitīvas fotogrāfijas materiālam par mūsu laika asiņainākajiem slepkavām.

Noslēgumā jāatzīmē, ka nacistu atlase materiālam ir vismaz dīvaina. Piecu nacistu sarakstā, kuriem, pēc autoru domām, bija galvenā loma holokausta īstenošanā, pilnīgi visi neapšaubāmi ir iesaistīti holokaustā. Neskatoties uz to, daži no viņiem bija pietiekami tālu no nacistu elites, kas pieņēma patiešām nozīmīgus lēmumus par holokaustu.

Tajā pašā laikā rakstā trūkst detalizēta nacistu apraksta, kurus faktiski vajadzēja pieminēt. Piemēram, rakstā nav stāstīts par Heinrihu Himleru, kurš absolūti objektīvi vadīja ebreju iznīcināšanu visaugstākajā līmenī. Rakstā nav nekā par Hansu Franku, okupētās Polijas ģenerālgubernatoru, kur visa holokausta laikā gāja bojā 3 miljoni ebreju jeb 50% no visiem holokausta upuriem. Ne vārda par Rudolfu Hesu (Hosu), komendantu Aušvicas koncentrācijas nometnē, kur gāja bojā 1 miljons ebreju.

Tā vietā kā galvenie holokausta arhitekti tiek minēti cilvēki, no kuriem daudzi nenodzīvoja līdz pat kara beigām. Piemēram, Reinhards Heidrihs, par kuru raksta TVNET, pēc atentāta nomira 1942. gadā un nākamajos trīs gados pēc savas nāves nekādi nebija tieši iesaistīts ebreju slepkavībās.

Kāds varētu teikt, ka raksta virspusība un morāles trūkums ir autoru neprofesionalitātes rezultāts. Es personīgi diez vai ticu šai versijai. Es ļoti labi atceros savus vēstures referātus vidusskolā, kuri bija daudzkārt precīzāki un detalizētāki nekā šis raksts. Un tas, ņemot vērā, ka man tajā laikā nebija piekļuves internetam un ka es nebūt nebiju izcils students vēsturē.

Rezultātā es nonācu pie secinājuma, ka šim rakstam ir slēpti mērķi - pirmkārt, piedāvāt jaunajai TVNET auditorijai maigāku skatījumu uz nacistiem Otrā pasaules kara laikā. Un, otrkārt, šis raksts ir vēl viens mēģinājums izdzēst vēsturisko atmiņu par patiesajiem holokausta un Otrā pasaules kara notikumiem.

Iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas dzēšanas tehnoloģijas jau ilgu laiku tiek izmantotas, lai manipulētu ar sabiedrisko domu, un šis raksts ir labs piemērs, kā tas tiek darīts.

Zemāk, lai atainotu autoru lojalitātes sentimentus nacistiem, es uzrakstīju šī raksta kopsavilkumu. Tam es izmantoju tikai paša raksta oriģinālos teikumus, pilnīgi nemainot vārdu secību tajos. Dabiski, ka zemāk esošais teksts tiek izņemts no konteksta, taču nevar nenovērtēt skaisto, izsmalcināto māksliniecisko frāžu skaitu tekstā par sešu miljonu cilvēku nāvi.

1942. gada 20. janvārī Berlīnes priekšpilsētā Vanzē norisinājās ārkārtīgi slepena konference, kurā sapulcējās nacistiskās Vācijas augsta ranga amatpersonas, lai apspriestu kādu ļoti īpašu jautājumu. Konference norisinājās lepnā villā (Lielā Vanzē villa) Berlīnes priekšpilsētā Vanzē.

2001. gada mākslas filmā "Konspirācija" (Conspiracy), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, lieliski parādīta snobiskā un greznā sanāksmes atmosfēra. Nevienā brīdī netiek pieminēta ebreju nogalināšana vai iznīcināšana.

Līdz šai sanāksmei ebreju dzīve Eiropā bija salīdzinoši mierīga. Pēc sanāksmes viss mainījās.

Dažām konferencē pieaicinātajām amatpersonām ebreju iznīcināšanas jautājums savā darbā bija diezgan svešs, tāpēc, apzinoties, ka evakuācija nozīmē noslepkavošanu, viņos iedarbojās morāles gēns.

Lūk, neliels ieskats Vanzē konferences spilgtākajos dalībniekos, no kuriem viens ir Rūdolfs Lange - Gestapo priekšnieks Latvijā.

Reinhards Heidrihs bija Vanzē konferences vadītājs un Himlera labā roka. Tiesa, daudziem jau tad bija skaidrs (visticamāk, arī pašam Himleram), ka Heidrihs ir daudz pārāks par viņu.

1942. gada 27. maijā divi britu savervēti Čehoslovākijas izpletņlēcēji veic atentātu pret Heidrihu. Viņš gūst smagus ievainojumus un 4. jūnijā mirst.

Eihmanis piedzima 1906. gadā Vācijas pilsētā Zolingenē. 1932. gada novembrī viņš iestājās nacistu organizācijā SS, kur pa hierarhijas kāpnēm ātri virzījās uz augšu. Tajā pašā gadā Eihmanis tika pieņemts darbā SS centrālās drošības birojā Berlīnē.

Pēc kara Eihmani apcietināja ASV kareivji, tomēr 1946. gadā viņam izdevās izbēgt no gūsta. Eihmanis nomainīja vārdu un turpmākos gadus bēguļoja, līdz 1950. gadā ieradās Argentīnā. Apzinoties, ka Argentīna varētu neizdot Eihmani Izraēlai, (MOSSAD) aģenti nolēma viņu izvest no valsts nelegāli. Argentīna pieprasīja Eihmani atpakaļ, tomēr Izraēla paziņoja, ka viņš ir starptautisks kara noziedznieks, tāpēc viņiem ir pilnas tiesības Eihmani sodīt. Viņa līķis tika kremēts, bet pelni izkaisīti jūrā.

Diplomāts ar zīmīgo vārdu Martins Luters. Zināms, ka Martins Luters bija ārkārtīgi lojāls Heinriham Himleram. Šī perioda laikā viņš turpināja darboties kā interjera dizainers Rībentropa sievas vadībā, palīdzot viņai izdekorēt viņas daudzās mājas, kā arī modelēt drēbes. Viņa pret Luteru esot izturējusies kā pret vienu no saviem kalpiem.

Pēdējais šī saraksta "varonis" ir Heinrihs Millers - Reinharda Heidriha tiešais padotais, kurš kopā ar Eihmani un Heidrihu pēc konferences palika iemalkot konjaku un pakūpināt cigāru.

Te arī viss raksts:

https://www.tvnet.lv/7142863/pieci-ieverojamakie-nacisti-kas-1942-gada-vanze-konference-lema-ebreju-likteni

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...