Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kā to šodien atzīst absolūtais militāro ekspertu un analītiķu vairākums, tad 2022. gada 24.februārī Krievijas federācijas izraisītais pilna mēroga karš pret Ukrainu jau sen ir pāraudzis vidējas intensitātes lokāla konflikta mērogu. Tas izriet gan no karadarbības aptvertās teritorijas, gan iesaistīto bruņoto spēku skaitliskā sastāva, gan pielietotā modernā bruņojuma, kas ir raksturīgs šim konfliktam.”

Šie ir ievadvārdi no 7. septembrī tīmekļa platformā “Ukrinform” publicētā Ukrainas BS virspavēlnieka ģenerāļa Valerija Zalužnija raksta “Militārās kampaņas nodrošinājuma perspektīvas 2023.gadā: Ukrainas skatpunkts”. Domāju, ka nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka šāda tipa un mēroga militārs konflikts Eiropā nav piedzīvots kopš WWII. Tas liek dažādu valstu militāriem ekspertiem rūpīgi sekot notikumiem, izdarot atbilstošus secinājumus un, iespējams, liekot aizsardzības jomas vadībai pārskatīt savu bruņoto spēku attīstības plānus.

Par Krievijas iebrukuma sākuma fāzi ar Kijevas ieņemšanas izgāšanos ir sarakstīts jau pietiekami, un arī es par to esmu rakstījis šajā portālā (https://pietiek.com/raksti/kapec_krievija_zaude_karu_ukraina/), tāpēc neatkārtošos, bet pievērsīšos pēdējām Ukrainas BS militārām operācijām Harkivas un Hersonas apgabalos.

Par gaidāmo pretuzbrukumu Hersonas virzienā tika runāts jau sen un visās malās. Krievi uz to uzķērās un sāka atvilkt spēkus no citiem virzieniem, pastiprinot grupējumu Dņepras upes labajā krastā. Kad šis grupējums sasniedza 20 tūkstošus, ukraiņi ar HIMARS raķešu sistēmām iznīcināja tiltus pār Dņepru, nogriežot no apgādes sistēmas upes labajā krastā izvietoto Krievijas BS grupējumu un radot operatīvā aplenkuma draudus. Līdz ar to tas radīja labvēlīgus apstākļus ukraiņu pretuzbrukumam Harkivas virzienā.

Pirms pretuzbrukuma sākuma ar apskaužamu regularitāti HIMARS iznīcināja krievu munīcijas noliktavas, radot pretiniekam nopietnas loģistikas problēmas, jo, kā tas zināms, tad krievi uzsvaru liek nevis uz kvalitāti, bet uz kvantitāti, veicot artilērijas apšaudi nevis pa konkrētiem mērķiem, bet pa platībām, izlietojot milzīgu munīcijas daudzumu. Šī pretuzbrukuma rezultātā sešu dienu laikā tika atbrīvota teritorija vairāku tūkstošu kvadrātkilometru platībā, ziemeļos pretinieks tika atsviests līdz Krievijas robežai 200 km garā joslā, bet austrumu virzienā krievi atkāpās līdz Kupjanskas pilsētai 124 km attālumā no Harkivas, atstājot Izjumas pilsētu.

Tādējādi var droši apgalvot, ka Kremļa plāns “atbrīvot” visu Doņeckas apgabalu ir ar blīkšķi izgāzies, līdzīgi kā tas bija ar plānoto Kijevas ieņemšanu. Ukraiņu taktika šajā operācijā bija šāda - mobilās triecienvienības pārrāva pretinieka aizsardzību vairākos virzienos, tam sekoja bruņutehnikas vienības, kas paplašināja pārrāvumu un pārņēma kontroli pār teritoriju, turklāt ukraiņu spēki centās apiet krievu nocietinātos rajonus, atstājot tos ielenkumā.

Jāpiezīmē, ka izslavētās krievu elitārās 1. tanku armijas vienības panikā atkāpās, pametot tehniku un munīciju. Ir informācija, ka šajās kaujās cīņai ar pretinieka tankiem ukraiņi veiksmīgi izmantoja uz Humvee bāzes uzmontētās prettanku raķešu sistēmas. Tas varētu izskatīties apmēram šādi - https://youtu.be/VOckoCL65eA (jautājums ir interesants, apskatot to Latvijas kontekstā, tāpēc par to varētu parunāt kādā no nākošajiem rakstiem). Jāpiezīmē, ka dzīvā spēka pārsvars nebija ukraiņu pusē (pēc dažiem avotiem tas bija 2:1 krievu labā).

Vienlaikus arī Hersonas apgabalā ukraiņu spiediens nemazinājās, un es to sauktu par “lienošo pretuzbrukumu”, kad pretinieka grupējums tiek nogriezts no apgādes sistēmas un ir pastāvīgi aplenkuma draudi, kas grauj pretinieka morāli. Kopumā runājot par pretuzbrukuma plānu un tā realizāciju, es to nosauktu par augstāko pilotāžu kara vešanas mākslā (domājams, ka plāns tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar Pentagonu).

Kādi tad bija tie faktori, kas nodrošināja šīs operācijas izdošanos?

Pirmkārt, pretinieka stratēģiskais apmāns, kas neļāva krieviem noteikt ukraiņu galvenā pretuzbrukuma virzienu. Tas savukārt var liecināt par krievu tehniskās izlūkošanas zemo līmeni (satelīti, elektroniskā izlūkošana). Vienlaikus tas var arī liecināt par ukraiņu pretizlūkošanas dienestu profesionalitāti, dezinformējot pretinieku caur tā aģentūru (būtu naivi iedomāties, ka Kremlim nav iefiltrētu aģentu Ukrainas varas ešelonos).

Otrkārt, nepieciešamā apjomā un precīza izlūkošanas informācija, kas bija pieejama ukraiņu pusei gan operatīvā, gan taktiskā līmenī. Nav noslēpums, ka ukraiņi saņem šo informāciju no Rietumu sabiedrotajiem online režīmā, kas ļauj viņiem ne vien iegūt precīzas mērķu koordinātes, bet arī izsekot pretinieka grupējumu pārvietošanos un, iespējams, pat iegūt informāciju par pretinieka plānotajām operācijām.

Treškārt, sekmīga cīņa ar pretinieka loģistiku. Atvaļinātais ASV ģenerālleitnants un bijušais ASV sauszemes spēku virspavēlnieks Eiropā Bens Hodžess (Ben Hodges) vienā no savām intervijām izteicās, ka karš ir pārbaudījums gribai un loģistikai. Kā jau tas tika minēts iepriekš, tad Krievijas armijai stabila apgāde ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā tās pielietoto taktiku - masveida artilērijas apšaudes ar milzīgu munīcijas patēriņu.

Šī shēma Ukrainā darbojās šādi - munīcija tiek piegādāta pa dzelzceļu uz noliktavām, kas izvietotas dažu desmitu km attāluma no frontes, no kurienes tā tiek pievesta uz pozīcijām ar autotransportu, veicot vairākus reisus dienā un tādējādi nodrošinot pastāvīgu ukraiņu pozīciju apšaudi. Sistēma darbojās līdz brīdim, kad ukraiņi sāka saņemt no ASV un britiem mobilo reaktīvo zalvju raķešu iekārtas HIMARS un M270 (HIMARS kāpurķēžu variants) ar darbības rādiusu 80 km un trāpījuma precizitāti daži metri (salīdzinoši krievu “Smerč” ar līdzīgu darbības rādiusu izkliede sastāda 150 m.).

Pēc pirmo HIMARS saņemšanas regulāri sāka uziet gaisā krievu noliktavas un komandcentri, ko krievi izskaidroja ar “neuzmanīgu pīpēšanu”. Sistēma darbojās šādi - nakts aizsegā HIMARS ieņem pozīciju un 5 minūšu laikā izšauj raķešu komplektu, vadoties pēc saņemtām koordinātēm, un, iekams pretinieks paspēj piefiksēt HIMARS atrašanās vietu, tas pazūd miglā. Tātad - precīza izlūkinformācija par mērķi + izpildes ātrums + precizitāte = krieva noliktavai p…da. Rezultātā pretinieks spiests pārvietot tālāk noliktavas un izstiept loģistiku. Jautājums cik tālu, ja, piemēram, taktisko raķešu ATACMS darbības rādiuss ir 300 km ( ir pamatotas aizdomas, ka ukraiņu HIMARS un M270 jau tiek nodrošināti ar šīm raķetēm).

Tas nozīme, ka ukraiņi spēs aizsniegt Krievijas teritoriju, un šeit rodas jautājums - vai Ukrainas vadībai pietiks politiskās gribas pieņemt lēmumu apšaudīt militāros un infrastruktūras objektus Krievija teritorijā, atbildot uz civilo objektu raķešu apšaudēm no Krievijas teritorijas? Cerams, ka pietiks.

Protams, arī ukraiņu militārie objekti tiek pakļauti pretinieka apšaudēm. Cik zināms, tad ukraiņi ir mēģinājuši maksimāli decentralizēt savas noliktavas + pretgaisa aizsardzība. Jāpiezīmē, ka, ja tradicionālās pretgaisa aizsardzības sistēmas vairāk vai mazāk sekmīgi spēj cīnīties ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, tad ar zalvju reaktīvo raķešu sistēmām šeit ir problēma, ņemot vērā to lidojuma īso laiku, ātrumu un salīdzinoši nelielos gabarītus. Tīmeklī ir informācija par to, ka karadarbības laikā Sīrijā izslavētajai Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmai “Dzelzs kupols” nav izdevies pārtvert visas “Smerč” raķetes masveida apšaudes laikā, savukārt krievi apgalvo, ka ar kompleksu ‘BUK M-3” varot pārtvert HIMARS raķetes. Bet tā jau ir tēma atsevišķam pētījumam.

Un nobeigumā vēl viens faktors, kas varēja ietekmēt ukraiņu pretuzbrukuma rezultātu, un tas ir - BS vadība visos līmeņos. Ka zināms, tad Ukrainas BS tiek ne vien apbruņoti ar NATO bruņojumu, bet arī tiek apmācīti atbilstoši NATO standartiem, un tas attiecas gan uz taktiku, gan uz BS vadību. Viens no efektīvas vadības priekšnoteikumiem ir komandieru spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus. Tas nozīmē to, ka pavēle konkrēta uzdevuma izpildei tiek nolaista no augšas, bet attiecīgās apakšvienības komandieris ir tiesīgs ienest korekcijas pavēles izpildē, vadoties pēc apstākļiem, un par to viņš netiks sodīts.

Vēl vairāk, ja komandieris ir kļūdījies un pieņēmis nepareizu lēmumu, tad viņš var tikt pazemināts amatā, bet ne apvainots spiegošanā un represēts kopā ar ģimenes locekļiem. Neatceros nevienu gadījumu, kad kādu no Vērmahta ģenerāļiem Hitlers būtu represējis viņa pavēles nepildīšanas dēļ, atcēlis no amata un vēlāk atkal atjaunojis. Krievijā viss bija otrādi un tas velkas vēl līdz šodienai.

Karš Ukrainā - mācībstunda baltiešiem, tēma, kas laika trūkuma dēļ netika iekļauta šajā rakstā, bet, cerams, tiks apskatīta kādā no nākamajiem.

* Literārs pseidonīms

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...