Ulmaņa politiskajam megaziedojumam ar oficiālajiem ienākumiem nav pieticis
PIETIEK03.03.2011.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Lai viņa iepriekš vadītajai apvienībai Par labu Latviju ziedotu likumā atļauto maksimālo summu – 18 tūkstošus latu, kādreizējam Valsts prezidentam, tagadējam Saeimas deputātam Guntim Ulmanim noteikti nav pieticis ar viņa oficiālajiem ienākumiem par darbu Saeimā.
Kā jau ziņots, Ulmaņa ziedotie 18 tūkstoši latu ir bijuši vienīgais Saeimas opozīcijā esošās apvienības Par labu Latviju februārī saņemtais ziedojums, un publiskie dati rāda, ka ar eksprezidenta oficiālajiem ienākumiem un pat visu viņa oficiāli deklarēto uzkrājumu iztērēšanu šādas summas savākšanai ir bijis nepietiekami; ja pieņem, ka Ulmanis noziedojis arī visu savu saņemto pensiju un pabalstus, tad ziedojumam būtu pieticis, savukārt iztikai - gan ne.
Saeimas kancelejas dati rāda, ka Ulmanis par novembri algā, reprezentācijas naudā un kompensācijā par sakaru izdevumiem kopā saņēmis 1302 latus, par decembri – 1283 latus, bet par janvāri viņa saņemtais atalgojums bijis 1417 lati.
Šiem kopumā 4002 latiem vēl iespējams pieskaitīt tos 8300 latu, kas Ulmanim saskaņā ar viņa amatpersonas deklarācijas datiem pagājušā gada nogalē glabājās skaidrā naudā. Taču, pat ja pieņem, ka Ulmanis trīs mēnešus būtu pārticis no radu galda, ziedojuma summai vienalga pietrūktu 5700 latu.
Vienīgais, kur Ulmanis oficiāli var būt ņēmis šo summu, ir – saņemts aizdevums vai arī eksprezidenta deklarētā vērtspapīru portfeļa daļas pārdošana (SEB bankā viņam aizvadītajā rudenī glabājās vērtspapīri kopumā par 150 tūkstošiem latu un 212 tūkstošiem eiro).
Tiesa, vēl Ulmaņa regulārajiem ienākumiem jāpieskaita arī ikmēneša pensija, kas saskaņā ar viņa amatpersonas deklarācijas datiem vidēji mēnesī ir Ls 784, kā arī no Valsts prezidenta kancelejas saņemtais vidēji 1400 latu pabalsts. Ja viņš Par labu Latviju noziedojis arī visas šīs summas, 18 tūkstoši kopā gan salasītos, taču pāri paša tēriņiem Ulmanim tādā gadījumā paliktu tikai acīmredzami nepietiekama summa.
Par to, kāda metode izmantota nepieciešamo 18 tūkstošu savākšanai un kādi bijuši motīvi ziedot tik lielu summu, lai tā dēļ, iespējams, nāktos ķerties pie vērtspapīru portfeļa izpārdošanas vai arī oficiāli kārtu zobus vadzī, Ulmanis pagaidām nekādus skaidrojumus nesniedz.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
