Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par karavīru vakcinēšanu! Un te atkal ir meli. Šoreiz no Pabrika. 2021.gada 9.februāris. Atbilde uz deputātu jautājumiem: nebūs atšķirīga attieksme! 2021.gada 9.jūnijs. Atbilde uz deputātu jautājumiem: nebūs atšķirīga attieksme! 2021.gada 9.jūlijs. nevakcinētie ir apnikuši! Atlaižam visus, kas nevakcinēsies!

Atbildes no Pabrika ir publiskas. Varat droši dalīties.

Rīgā, 09.02.2021.

Par vakcinēšanos studējošajiem Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā

Aizsardzības ministrijā saņemta Latvijas Republikas Saeimas deputātu Ļ.Švecovas, A.Kazinovska, J.Stepaņenko, K.Sprūdes un A.Gobzema (turpmāk - Saeimas deputāti) 2021 .gada vēstule Nr. 173/J13, kurā Saeimas deputāti lūdz sniegt atbildes uz jautājumiem sakarā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā (turpmāk - NAA) studējošo vakcinēšanu. Atbildot uz Saeimas deputātu aktualizētajiem jautājumiem, norādu uz turpmāk minēto.

Atbilde uz 1. jautājumu:

Atbildot uz jautājumu par NAA studējošo vakcināciju, vispirms svarīgi atzīmēt, ka NAA studējošajiem ir karavīra statuss un pirms studiju uzsākšanas NAA, ar tiem tiek noslēgts profesionālā dienesta līgums.

Vakcinācijas jautājumu Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk - NBS) nosaka NBS komandiera 2021.gada 26.janvārī izdotā pavēle Nr.42 “Par sagatavošanos Covid-19 vakcinācijai’' (turpmāk - pavēle Nr.42). Atbilstoši pavēlē Nr.42 noteiktajam vakcināciju paredzēts veikt visiem profesionālā dienesta karavīriem, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams veikt veselības stāvokļa dēļ (pastāv kontrindikācijas). Pavēle Nr.42 neizdala īpašus nosacījumus vai citas prasības attiecībā uz NAA studējošo personālu, no kā secināms, ka attiecībā uz NAA studējošiem karavīriem piemērojamas vispārējās prasības, kādas noteiktas profesionālā dienesta karavīriem. Atbilstoši NBS sniegtajai informācijai, attiecībā uz NAA studējošo personālu nav pamata noteikt citādas prasības, jo, pirmkārt, NAA studējošiem arī ir profesionālā dienesta karavīru statuss un minētais personāls pēc nepieciešamības arī var tikt iesaistīts valsts aizsardzības uzdevumu izpildē. Un, otrkārt, vērā ņemama ir apmācību specifika NAA, kas starp citu, ietver kaujas apmācības procesu, kas tiek īstenots kolektīvi un kurā prasmju un iemaņu veidošana nav iespējama bez karavīru tiešas klātbūtnes.

NBS komandieris vakcinēšanu kā pret Covid-19 pasākumus paredzējis īstenot visiem profesionālā dienesta karavīriem, ņemot vērā bruņotajiem spēkiem likumā paredzētās funkcijas valsts aizsardzības īstenošanai. Proti, atbilstoši NBS likuma 2.pantā noteiktajam, NBS ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa un to mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS lomu valsts drošības īstenošanā ir atzinusi arī tiesa savā judikatūrā, norādot uz to, ka NBS īsteno vienu no valsts funkcijām - valsts aizsardzību, kas ir būtiska valsts suverēnās varas joma, jo no minētās funkcijas efektīvas īstenošanas ir atkarīga valsts drošība1. Valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir atkarīga no valsts aizsardzības uzdevumu kvalitatīvas izpildes, kas savukārt tiešā veidā ir atkarīga no NBS personālsastāva spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus. Minēto apsvērumu dēļ veselības kritērijs vienmēr ir bijis noteikts, kā viena no obligātām prasībām uzņemšanai profesionālajā dienestā, un šis kritērijs karavīram faktiski ir aktuāls visu profesionālā dienesta pildīšanas laiku. Līdz ar to karavīru spējas sekmīgi veikt tiem uzticētos uzdevumus tiešā veidā ir atkarīgas no karavīru veselības stāvokļa. Tādējādi NBS komandieris kā valsts augstākā militārā amatpersona, kas atbildīga par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā ari gatavību noteikto uzdevumu izpildei (NBS likuma 14.panta otrā daļa), ir īstenojis tiesības karavīriem noteikt īpašus piesardzības pasākumus veselības jomā.

Atbilde uz 2. un 3.jautājumu:

Informēju, ka NBS neplāno piemērot sankcijas un īstenot atšķirīgu attieksmi pret tiem karavīriem, kuri atteiksies vakcinēties pret COVID-19. Minētais attiecināms ari uz karavīriem, kuri studē NAA. Līdz ar to, karavīru nevakcinēšanās pret COVID-19 nebūs šķērslis studiju turpināšanai NAA. Ar šiem karavīriem netiek plānots pārtraukt profesionālā dienesta attiecības.

Atbilde uz 4.jautājumu:

Attiecībā uz karavīru tiesībām, ko tiem garantē tiesiskais regulējums normatīvajos aktos un profesionālā dienesta līgumā noteiktie nosacījumi, norādāms sekojošais:

Profesionālā dienesta līgums paredz Aizsardzības ministrijas pienākumu nodrošināt un garantēt normatīvajos aktos karavīram noteiktās tiesības un sociālās garantijas. Primāri karavīru tiesības un pienākumi ir noteikti Militārā dienesta likuma (turpmāk - MDL), kas ir lex specialis tiesiskais regulējums šajās dienesta attiecībās. Šā likuma II. nodaļā ir noteiktas ne vien karavīra vispārīgās tiesības, piemēram, tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, bet arī cita starp karavīra tiesības uz izglītību un tiesības uz darbu. MDL 12.panta pirmā daļa noteic, ka karavīrs ir valsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu. Kā norādīts jau iepriekš, no militārā dienesta izpildes kvalitātes ir atkarīga valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija, un vispirms šāda kvalitāte ir atkarīga no karavīru spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus, kas nav iespējams bez dienesta prasībām atbilstošas veselības.

Jānorāda, ka atbilstoši MDL 12.panta otrajai daļai uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu, atvaļinājumu periodus, kurus neieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā ari normas, kuras nosaka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu un izmantošanu, ciktāl tas nav pretruna ar MDL un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.

Aizliegums īstenot atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem gan dibinot darba tiesiskās attiecības, gan darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzsakot darba līgumu, noteikts Darba likuma 29.pantā. Darba likums nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Kā iepriekš minēts, NBS neplāno īstenot atšķirīgu attieksmi pret Covid-19 nevakcinētiem karavīriem, nedz plānojot karavīru iecelšanu amatos, nedz piešķirot dienesta pakāpes, nedz risinot ar darba samaksu saistītus jautājumus. NBS arī neplāno pirms termiņa no profesionālā dienesta atvaļināt tos karavīrus, kuri nebūs gatavi vakcinēties, ja vien nebūs iestājies cits likumā noteikts iemesls karavīra atvaļināšanai no profesionālā dienesta.

Vienlaikus vēršu uzmanību, ka Darba likuma 29.panta devītajā daļā norādītās atšķirīgās attieksmes aizliegums ir tikai daļa no vienlīdzības principa, kas konkretizēts kontekstā ar objektīvi atšķirīgu pazīmi, kura noteiktos gadījumos var veidot pamatu atšķirīgai attieksmei (sk. Augstākās tiesas 20.08.2019. sprieduma Nr. SKC-605/2019 motīvu daļu). Ievērojot minēto, pret Covid-19 nevakcinētie karavīri iepretim karavīriem, kas būs vakcinēti, nevarēs piedalīties starptautiskajās un nacionāla līmeņa militārajās mācībās, militārajās nometnēs un citos pasākumos, kur objektīvi militārā dienesta specifikas dēļ nebūs iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Minētajos un līdzīgos apstākļos šādai atšķirīgai attieksmei būs pamatots un objektīvs attaisnojums.

Rīgā, 09.06.2021.

Par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr.228/J13 “Par karavīru vakcinēšanu ”

Aizsardzības ministrijā saņemta Latvijas Republikas Saeimas deputātu Ļ.Svecovas, J.Stepaņenko, K.Sprūdes, A.Gobzema un E.Tavara (turpmāk - Saeimas deputāti) 2021.gada 3.jūnija vēstule Nr. 228/J13, kurā Saeimas deputāti lūdz sniegt atbildes uz jautājumiem sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīru vakcinēšanu. Atbildot uz Saeimas deputātu aktualizētajiem jautājumiem, norādu uz turpmāk minēto.

Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 2.pantā noteiktajam Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk - NBS) ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa un to mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS lomu valsts drošības īstenošanā ir atzinusi arī tiesa savā judikatūrā, norādot uz to, ka NBS īsteno vienu no valsts funkcijām - valsts aizsardzību, kas ir būtiska valsts suverēnās varas joma, jo no minētās funkcijas efektīvas īstenošanas ir atkarīga valsts drošība. Valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir atkarīga no valsts aizsardzības uzdevumu kvalitatīvas izpildes, kas savukārt tiešā veidā ir atkarīga no NBS personālsastāva spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus. Minēto apsvērumu dēļ veselības kritērijs vienmēr ir bijis noteikts, kā viena no obligātām prasībām uzņemšanai profesionālajā dienestā, un šis kritērijs karavīram faktiski ir aktuāls visu profesionālā dienesta pildīšanas laiku. Līdz ar to karavīru spējas sekmīgi veikt tiem uzticētos uzdevumus tiešā veidā ir atkarīgas no karavīru veselības stāvokļa. Tādējādi NBS komandierim kā valsts augstākā militārā amatpersona, kas atbildīga par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei (NBS likuma 14.panta otrā daļa) ir tiesības karavīriem noteikt īpašus piesardzības pasākumus veselības jomā.

Atbilde uz l.jautājumu - Vai atbilst patiesībai apgalvojums par to, ka, veidojot atsevišķus vakcinēto un nevakcinēto karavīru sarakstus, tiek nodrošināts tas, ka neviens no nevakcinēto karavīru saraksta netiktu virzīts atlīdzības piemaksām, apbalvojumiem un nākamo pakāpju piešķiršanai (neskaitot vēl iepriekš publiski solīto, ka šādus karavīrus nevirza komandējumiem un karjeras kursiem)? Vai varat pierādīt pretējo, ja uzskatāt, ka apgalvojums neatbilst patiesībai (cik karavīru no nevakcinēto saraksta saņēma piemaksas, tika izvirzīti apbalvojumiem un saņēmuši nākamo pakāpi pēdējo 3 mēnešu laikā)?

NBS šobrīd tiek veidotas šādas trīs personāla grupas (kategorijas), kuras tiek ņemtas vērā (apsvērumu aspekts), nosakot kārtību - kādā Covid-19 epidemioloģiskās drošības ietvaros ir organizējami riska samazināšanas pasākumi NBS:

personāls, kurš ir vakcinēts pret Covid - 19 infekciju un ir pagājušas četrpadsmit dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai;

personāls, kurš ir pārslimojis Covid - 19 un kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa vienas saslimšanas epizodes ietvaros, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid - 19 infekcija, nosakot SARS - Co- 2 vīrusa RNS ir pagājušas vienpadsmit, bet ne vairāk kā 180 dienas;

personāls, kurš nav vakcinēts pret Covid - 19 infekciju.

Tādējādi, šādu NBS personāla grupu (kategoriju) izveides un izmantošanas mērķis ir konkrēts un leģitīms - organizēt un regulāri pārskatīt Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšanas kārtību atbilstoši epidemioloģiskās situācijas izmaiņām, t.sk., ņemot vērā NBS personāla pārslimošanas un vakcinēšanas statistikas datus, jo šādiem datiem ir vērā ņemama nozīme, nosakot epidemioloģiskās drošības pasākumus un darba aizsardzības pasākumus NBS.

Jautājumā par apbalvojumu, piemaksu un karavīru dienesta pakāpju piešķiršanu, informēju, ka to piešķiršanas kārtību un kritērijus nosaka ārējie normatīvie akti, primāri - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Militārā dienesta likums un Ministru kabineta 2014.gada 26,augusta noteikumi Nr.509 “Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru”. Šādi ārējie normatīvie akti neparedz tiesības (rīcības brīvību) piešķirt apbalvojumus, piemaksas un dienesta pakāpes par karavīra vakcinācijas pienākuma izpildi vai atteikšanos no vakcinācijas. Tiesību un likuma virsvadības princips, kā arī patvaļas aizlieguma princips nepieļauj atkāpes šādu normatīvo aktu piemērošanā.

Atbilde uz 2 .jautājumu - Vai atbilst patiesībai apgalvojums par to, ka atsevišķi karavīri no nevakcinēto saraksta tiek brīdināti par disciplinārsodu, jo pavēles Nr. 42 nepildīšana pārkāpjot Aizsardzības ministrijas 03.08.2012. noteikumu Nr. 21-NOT "Militārā dienesta iekārtas reglaments" 17.3. apakšpunktu, ka karavīrs bez ierunām pilda komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles, rīkojumus un norādījumus, kā arī aizsargā viņu kaujā?

Karavīru pienākumu pildīt komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles primāri noteic nevis iekšējie (piemēram, Aizsardzības ministrijas noteikumi), bet ārējie normatīvie akti. Militārā dienesta likuma 4.panta pirmā daļa regulē karavīra zvēresta saturu, kuru dodot, karavīrs ir apsolījis un zvērējis bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus, tikmēr Militārā dienesta likuma 7.pants skaidri un nepārprotami paredz karavīra pienākumu bez ierunām pildīt komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles.

Šobrīd NBS ir iesākts un turpinās Covid-19 vakcinācijas process. Ir spēkā un tiek realizēta NBS komandiera 23.04.2021. pavēle Nr.287 “Par Covid-19 vakcinācijas veikšanu”, kas nosaka NBS personāla vakcinēšanas procesa realizēšanas uzsākšanu. Šāda pavēle cita starp noteic Covid-19 vakcināciju kā NBS augstas prioritātes uzdevumu, vienlaikus saglabājot augstu prioritāti uzdevumiem, saistītajiem ar kaujas spēju uzturēšanu. Karavīru vakcinācijas procesa izpildes gaitā tiks apkopoti rezultāti, kas, atkarībā no vakcinēto karavīru skaita, ļaus izdarīt secinājumus par personālsastāva gatavību NBS noteikto uzdevumu izpildei.

Savukārt pats vakcinācijas process NBS ārstniecības iestādēs tiek organizēts ievērojot Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumu Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”, Covid -19 vakcinācijas rokasgrāmatas prasības un Pacientu tiesību likuma 6.panta normu.

Atbilde uz 3.jautājumu - Ja augstāk minētie apgalvojumi atbilst patiesībai, lūdzu atbildiet, kāpēc Aizsardzības ministrijas oficiālais viedoklis un rīcība saistībā ar atšķirīgo attieksmi pret nevakcinētajiem karavīriem 3 mēnešu laikā ir tik būtiski mainīta?

NBS neīsteno nepamatotu (aizliegtu) atšķirīgu attieksmi pret tiem karavīriem, kuri atteikušies vai atteiksies vakcinēties pret Covid-19. Vienlaikus jāņem vērā, ka NBS komandiera 2021.gada 26.janvāra pavēlē Nr.42 “Par sagatavošanos Covid-19 vakcinācijai” nekādas sankcijas gadījumos, kad karavīri atteiktos no obligātās vakcinācijas nebija paredzētas, jo pavēles saturs bija vērsts uz sākotnējo NBS personāla vakcinācijas plānošanas un sagatavošanās procesa realizāciju. Minētās pavēles izpildes gaitā nebija iespējams paredzēt kā sekmēsies profesionālā dienesta karavīru vakcinācijas process, kā arī nebija iespējams prognozēt karavīru vakcīnneizlēmību (novēlotu vakcīnas pieņemšanu vai atteikšanos vakcinēties par spīti vakcinācijas pakalpojumu pieejamībai), lai apturētu Covid-19 kā vakcīnregulējamu infekcijas slimību izplatību. Tādējādi arī sankcijas minētajā pavēlē nebija nedz iespējams, nedz nepieciešams paredzēt, jo NBS personāla vakcinēšanas process bija tikai sākotnējā, t.i. sagatavošanās stadijā.

Atbilde uz 4.jautājumu - Vai Jūs uzskatāt, ka situācija, kurā karavīri tiek nostādīti izvēles priekšā - vakcinācija, vai ierobežojumi dienestā, disciplinārsodi - var tikt uzskatīta par tiesisku?

Profesionālā dienesta karavīri pilda valsts aizsardzības funkciju, Covid-19 pandēmijas apstākļos valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir ne vien ierobežota, bet atsevišķos gadījumos pat neiespējama, it īpaši militārajā dienestā, jo NBS vienības kaujas gatavība balstās uz visu vienības indivīdu (karavīru) kaujas gatavību. Militārais dienests ir valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, un tam ir savas ievērojamas īpatnības, kas to būtiski atšķir no citiem valsts dienesta veidiem, galvenokārt šāda īpatnība ir tā pamatā esošās valsts imperatīvās militārās intereses, kas vērstas uz valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu. Militārā dienesta centrālais elements ir NBS profesionālā dienesta karavīrs, kuram ir īpašs tiesiskais statuss, jo, noslēdzot dienesta līgumu, tiek nodibinātas militārā dienesta tiesiskās attiecības, kuru ietvaros karavīrs atrodas īpašā valsts pakļautībā - Nacionālo bruņoto spēku rīcībā. Uz profesionālā dienesta karavīriem ir attiecināms termins "īpaši pakļautas personas", proti, tās atrodas īpatnējā tiesiskā stāvoklī un no šādām personām tiek prasīti speciālie publiskie pienākumi. Uzskatām, ka nosakot vakcināciju NBS, un paredzot nepieciešamus un pamatotus ierobežojumus militārā dienesta izpildē nevakcinētiem karavīriem, to tiesības netika un netiek pārkāptas, jo konkrētajā gadījumā šādam tiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - valsts un sabiedrības drošība. Tai pat laikā attiecībā uz NBS personālu tiek ievērotas Pacientu tiesību likuma 4., 5., 6.panta normas.

Atbilde uz 5.jautājumu - Vai Aizsardzības ministrija Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1. pantu oficiāli interpretē un piemēro praksē tā, ka tas ministram vai tā pilnvarotām personām ļauj:

5.1 lemt nevis tikai par karavīru epidemioloģiskās piesardzības ārējiem saskarsmes nosacījumiem distancēšanai, masku lietošanai, karantīnai utt., bet pat piespiedu vakcināciju, invazīvām medicīniskām manipulācijām u.tml., kaut tam normā vai tās anotācijā un izstrādes materiālos nav tādā veidā definēts mandāts?

Ir izdota Aizsardzības ministrijas 2020.gada 13.oktobra pavēle Nr.173 “Par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu bruņoto spēku personālam”. Šīs pavēles pamatā ir Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1 pants, kas pilnvaro aizsardzības ministru pēc saskaņošanas ar veselības ministru noteikt epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā. Pavēle ir regulāri pārskatāma un pilnveidojama, ņemot vērā izmaiņas epidemioloģiskajā situācijā. Visas izmaiņas pirms to spēkā stāšanās tiek saskaņotas ar Veselības ministriju. Vēršu Jūsu uzmanību, ka pavēlē netiek skarti vakcinācijas jautājumi.

Piemērojot Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1, pantu, kas noteic Aizsardzības ministrijas kompetenci, paredzot, ka epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, nosaka aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar veselības ministru, io īpaši ir jāņem vērā sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, jānoskaidro tiesību normas jēga saistībā ar citām tiesību normām. Tā, piemēram, Epidemioloģiskās drošības likuma 1.panta 8.punktā ir noteikta epidemioloģiskās drošības definīcija, proti, tā ir profilakses, arī higiēnas, pretepidēmiias. ārstniecības un organizatorisko nosacījumu un pasākumu sistēma. kuras mērķis ir mazināt sabiedrības veselības apdraudējumu, ko izraisa infekcijas slimības un veselību ietekmējošo vides faktoru kaitīgā iedarbība. Savukārt minētā likuma 1.panta 30.punkts paredz, ka vakcinācija (potēšana) ir specifisks profilakses pasākums, lai, ievadot vakcīnu, ierosinātu vai uzturētu organisma neuzņēmību pret kādu infekcijas slimību.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka NBS neīsteno piespiedu (“tāds, kas noris, tiek darīts spaidu kārtā; tāds, kas saistīts ar piespiešanu”) vakcināciju, Covid -19 vakcinācija NBS tiek realizēta atbilstoši Pacientu tiesību likuma tiesību normām un Ārstniecības likuma 55.pantam, kas paredz ārstniecības pakalpojuma kvalitātes prasību izpildi. Vakcinācijas process tiek realizēts NBS ārstniecības iestādēs, kuras atbilst Ministru kabineta 20.01.2009, noteikumu Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” prasībām, kā arī ievērojot Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumu Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi” noteikto, to savietojot ar “Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatu”.

5.2. lemt par imunizācijas piespiedu pasākumu selektīvu ieviešanu tikai karavīriem, kaut tas ikdienā nemaina arī cita statusa personāla klātbūtni un arī neizriet no Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi"?

Sk. atbildi uz 5.1. jautājumu.

Papildu informēju, ka, pirmkārt, NBS neīsteno piespiedu pasākumu selektīvu ieviešanu Covid-19 vakcinācijas aspektā, otrkārt, Nacionālo bruņoto spēku likuma 14.panta otrā daļa noteic Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu atbildēt par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei. Tādējādi NBS komandieris kā valsts augstākā militārā amatpersona, kura atbildīga par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei, nosakot vakcināciju profesionālā dienesta karavīriem, ir īstenojis savas tiesības un vienlaikus arī pienākumu karavīriem noteikt īpašus piesardzības pasākumus veselības jomā. Militārā dienestu veic tikai un vienīgi karavīri, citas personas, piemēram, civilie darbinieki, neveic valsts aizsardzības funkciju pēc būtības, bet gan atbalsta tās realizāciju.

Atbilde uz 6.jautājumu - Vai Jūs uzdevāt un pieļaujat tieši vai netieši panākt karavīru vakcināciju ar formāliem vai kaut neformāliem (bosinga) piespiedu līdzekļiem?

Ņemot vērā NBS specifiku, ne vakcinētie karavīri nespēs pilnvērtīgi pildīt savus dienesta pienākumus, lai neapdraudētu pārējo veselību un NBS kaujas spējas kopumā. Izejot no šā apsvēruma nevakcinētajiem karavīriem NBS ir plānots paredzēt pamatotus ierobežojumus. Piemēram, tiek plānots ierobežot to dalību ārzemju komandējumos, starptautiskajās operācijās, ātrās reaģēšanas spēkos un citos tiem pielīdzināmos pasākumos, kā arī klātienes karjeras un kvalifikācijas mācību kursos, kolektīvajās mācībās, tostarp militārajās nometnēs. Šādi ierobežojumi nav uzskatāmi par piespiedu līdzekļiem, bet gan par objektīvi nepieciešamajiem pasākumiem Covid-19 pandēmijas aspektā. Turklāt vēlos norādīt, ka ierobežojumu nesūtīt nevakcinētus karavīrus ES un NATO misijās jau ir noteikušas minētās organizācijas, vai attiecīgie misiju komandieri.

NBS tiek turpināta personālsastāva izglītojošā darbība ar mērķi veicināt personāla vakcīnizlēmību vakcinācijai pret Covid - 19, lai nodrošinātu personāla pilnvērtīgu iesaisti NBS dienesta uzdevumu izpildē, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams realizēt veselības stāvokļa dēļ (pastāv medicīniskās kontrindikācijas).

NBS ārstniecības personas darbojas un pienākumus vakcinācijas veikšanā NBS ārstniecības iestādēs ievērojot Ministru kabineta 26.09.2000, noteikumu Nr. 330 '‘Vakcinācijas noteikumi” 16., 26.27.punktus.

Atbilde uz 7.jautājumu - Vai Jūs atbalstāt un plānojat karavīru disciplināru sodīšanu vai līguma izbeigšanu pirms termiņa par atteikšanos no vakcīnas? Ja neatbalstāt šādu pieeju, kādas ir Jūsu plānotās darbības, lai nepieļautu prettiesisku rīcību?

Vēršu Jūsu uzmanību, ka esošais normatīvais regulējums (Militārā dienesta likums, Militārās disciplināratbildības likums, Trauksmes celšanas likums) paredz vairākās iespējas karavīram aizstāvēt savas tiesības, ja viņš uzskata, ka ir radies tiesību aizskārums. Karavīram ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru. Karavīrs var ziņot par jebkuru notikumu, kas, viņaprāt, veido pārkāpumu, izmantojot trauksmes cēlējiem domāto saziņas mehānismu. Disciplinārsoda uzlikšanas gadījumā karavīrs var griezties ar iesniegumu Aizsardzības ministrijas Apelācijas komisijai ar lūgumu izvērtēt uzliktā disciplinārsoda pamatotību, savukārt Apelācijas komisijas lēmumu viņš var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.. Līdz šim brīdim Apelācijas komisija nav saņēmusi nevienu iesniegumu, kurā būtu lūgums pārskatīt uzlikto disciplinārsodu par atteikšanos veikt vakcināciju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...