Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par karavīru vakcinēšanu! Un te atkal ir meli. Šoreiz no Pabrika. 2021.gada 9.februāris. Atbilde uz deputātu jautājumiem: nebūs atšķirīga attieksme! 2021.gada 9.jūnijs. Atbilde uz deputātu jautājumiem: nebūs atšķirīga attieksme! 2021.gada 9.jūlijs. nevakcinētie ir apnikuši! Atlaižam visus, kas nevakcinēsies!

Atbildes no Pabrika ir publiskas. Varat droši dalīties.

Rīgā, 09.02.2021.

Par vakcinēšanos studējošajiem Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā

Aizsardzības ministrijā saņemta Latvijas Republikas Saeimas deputātu Ļ.Švecovas, A.Kazinovska, J.Stepaņenko, K.Sprūdes un A.Gobzema (turpmāk - Saeimas deputāti) 2021 .gada vēstule Nr. 173/J13, kurā Saeimas deputāti lūdz sniegt atbildes uz jautājumiem sakarā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā (turpmāk - NAA) studējošo vakcinēšanu. Atbildot uz Saeimas deputātu aktualizētajiem jautājumiem, norādu uz turpmāk minēto.

Atbilde uz 1. jautājumu:

Atbildot uz jautājumu par NAA studējošo vakcināciju, vispirms svarīgi atzīmēt, ka NAA studējošajiem ir karavīra statuss un pirms studiju uzsākšanas NAA, ar tiem tiek noslēgts profesionālā dienesta līgums.

Vakcinācijas jautājumu Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk - NBS) nosaka NBS komandiera 2021.gada 26.janvārī izdotā pavēle Nr.42 “Par sagatavošanos Covid-19 vakcinācijai’' (turpmāk - pavēle Nr.42). Atbilstoši pavēlē Nr.42 noteiktajam vakcināciju paredzēts veikt visiem profesionālā dienesta karavīriem, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams veikt veselības stāvokļa dēļ (pastāv kontrindikācijas). Pavēle Nr.42 neizdala īpašus nosacījumus vai citas prasības attiecībā uz NAA studējošo personālu, no kā secināms, ka attiecībā uz NAA studējošiem karavīriem piemērojamas vispārējās prasības, kādas noteiktas profesionālā dienesta karavīriem. Atbilstoši NBS sniegtajai informācijai, attiecībā uz NAA studējošo personālu nav pamata noteikt citādas prasības, jo, pirmkārt, NAA studējošiem arī ir profesionālā dienesta karavīru statuss un minētais personāls pēc nepieciešamības arī var tikt iesaistīts valsts aizsardzības uzdevumu izpildē. Un, otrkārt, vērā ņemama ir apmācību specifika NAA, kas starp citu, ietver kaujas apmācības procesu, kas tiek īstenots kolektīvi un kurā prasmju un iemaņu veidošana nav iespējama bez karavīru tiešas klātbūtnes.

NBS komandieris vakcinēšanu kā pret Covid-19 pasākumus paredzējis īstenot visiem profesionālā dienesta karavīriem, ņemot vērā bruņotajiem spēkiem likumā paredzētās funkcijas valsts aizsardzības īstenošanai. Proti, atbilstoši NBS likuma 2.pantā noteiktajam, NBS ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa un to mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS lomu valsts drošības īstenošanā ir atzinusi arī tiesa savā judikatūrā, norādot uz to, ka NBS īsteno vienu no valsts funkcijām - valsts aizsardzību, kas ir būtiska valsts suverēnās varas joma, jo no minētās funkcijas efektīvas īstenošanas ir atkarīga valsts drošība1. Valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir atkarīga no valsts aizsardzības uzdevumu kvalitatīvas izpildes, kas savukārt tiešā veidā ir atkarīga no NBS personālsastāva spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus. Minēto apsvērumu dēļ veselības kritērijs vienmēr ir bijis noteikts, kā viena no obligātām prasībām uzņemšanai profesionālajā dienestā, un šis kritērijs karavīram faktiski ir aktuāls visu profesionālā dienesta pildīšanas laiku. Līdz ar to karavīru spējas sekmīgi veikt tiem uzticētos uzdevumus tiešā veidā ir atkarīgas no karavīru veselības stāvokļa. Tādējādi NBS komandieris kā valsts augstākā militārā amatpersona, kas atbildīga par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā ari gatavību noteikto uzdevumu izpildei (NBS likuma 14.panta otrā daļa), ir īstenojis tiesības karavīriem noteikt īpašus piesardzības pasākumus veselības jomā.

Atbilde uz 2. un 3.jautājumu:

Informēju, ka NBS neplāno piemērot sankcijas un īstenot atšķirīgu attieksmi pret tiem karavīriem, kuri atteiksies vakcinēties pret COVID-19. Minētais attiecināms ari uz karavīriem, kuri studē NAA. Līdz ar to, karavīru nevakcinēšanās pret COVID-19 nebūs šķērslis studiju turpināšanai NAA. Ar šiem karavīriem netiek plānots pārtraukt profesionālā dienesta attiecības.

Atbilde uz 4.jautājumu:

Attiecībā uz karavīru tiesībām, ko tiem garantē tiesiskais regulējums normatīvajos aktos un profesionālā dienesta līgumā noteiktie nosacījumi, norādāms sekojošais:

Profesionālā dienesta līgums paredz Aizsardzības ministrijas pienākumu nodrošināt un garantēt normatīvajos aktos karavīram noteiktās tiesības un sociālās garantijas. Primāri karavīru tiesības un pienākumi ir noteikti Militārā dienesta likuma (turpmāk - MDL), kas ir lex specialis tiesiskais regulējums šajās dienesta attiecībās. Šā likuma II. nodaļā ir noteiktas ne vien karavīra vispārīgās tiesības, piemēram, tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, bet arī cita starp karavīra tiesības uz izglītību un tiesības uz darbu. MDL 12.panta pirmā daļa noteic, ka karavīrs ir valsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu. Kā norādīts jau iepriekš, no militārā dienesta izpildes kvalitātes ir atkarīga valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija, un vispirms šāda kvalitāte ir atkarīga no karavīru spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus, kas nav iespējams bez dienesta prasībām atbilstošas veselības.

Jānorāda, ka atbilstoši MDL 12.panta otrajai daļai uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu, atvaļinājumu periodus, kurus neieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā ari normas, kuras nosaka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu un izmantošanu, ciktāl tas nav pretruna ar MDL un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.

Aizliegums īstenot atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem gan dibinot darba tiesiskās attiecības, gan darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzsakot darba līgumu, noteikts Darba likuma 29.pantā. Darba likums nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Kā iepriekš minēts, NBS neplāno īstenot atšķirīgu attieksmi pret Covid-19 nevakcinētiem karavīriem, nedz plānojot karavīru iecelšanu amatos, nedz piešķirot dienesta pakāpes, nedz risinot ar darba samaksu saistītus jautājumus. NBS arī neplāno pirms termiņa no profesionālā dienesta atvaļināt tos karavīrus, kuri nebūs gatavi vakcinēties, ja vien nebūs iestājies cits likumā noteikts iemesls karavīra atvaļināšanai no profesionālā dienesta.

Vienlaikus vēršu uzmanību, ka Darba likuma 29.panta devītajā daļā norādītās atšķirīgās attieksmes aizliegums ir tikai daļa no vienlīdzības principa, kas konkretizēts kontekstā ar objektīvi atšķirīgu pazīmi, kura noteiktos gadījumos var veidot pamatu atšķirīgai attieksmei (sk. Augstākās tiesas 20.08.2019. sprieduma Nr. SKC-605/2019 motīvu daļu). Ievērojot minēto, pret Covid-19 nevakcinētie karavīri iepretim karavīriem, kas būs vakcinēti, nevarēs piedalīties starptautiskajās un nacionāla līmeņa militārajās mācībās, militārajās nometnēs un citos pasākumos, kur objektīvi militārā dienesta specifikas dēļ nebūs iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Minētajos un līdzīgos apstākļos šādai atšķirīgai attieksmei būs pamatots un objektīvs attaisnojums.

Rīgā, 09.06.2021.

Par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr.228/J13 “Par karavīru vakcinēšanu ”

Aizsardzības ministrijā saņemta Latvijas Republikas Saeimas deputātu Ļ.Svecovas, J.Stepaņenko, K.Sprūdes, A.Gobzema un E.Tavara (turpmāk - Saeimas deputāti) 2021.gada 3.jūnija vēstule Nr. 228/J13, kurā Saeimas deputāti lūdz sniegt atbildes uz jautājumiem sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīru vakcinēšanu. Atbildot uz Saeimas deputātu aktualizētajiem jautājumiem, norādu uz turpmāk minēto.

Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 2.pantā noteiktajam Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk - NBS) ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa un to mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS lomu valsts drošības īstenošanā ir atzinusi arī tiesa savā judikatūrā, norādot uz to, ka NBS īsteno vienu no valsts funkcijām - valsts aizsardzību, kas ir būtiska valsts suverēnās varas joma, jo no minētās funkcijas efektīvas īstenošanas ir atkarīga valsts drošība. Valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir atkarīga no valsts aizsardzības uzdevumu kvalitatīvas izpildes, kas savukārt tiešā veidā ir atkarīga no NBS personālsastāva spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus. Minēto apsvērumu dēļ veselības kritērijs vienmēr ir bijis noteikts, kā viena no obligātām prasībām uzņemšanai profesionālajā dienestā, un šis kritērijs karavīram faktiski ir aktuāls visu profesionālā dienesta pildīšanas laiku. Līdz ar to karavīru spējas sekmīgi veikt tiem uzticētos uzdevumus tiešā veidā ir atkarīgas no karavīru veselības stāvokļa. Tādējādi NBS komandierim kā valsts augstākā militārā amatpersona, kas atbildīga par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei (NBS likuma 14.panta otrā daļa) ir tiesības karavīriem noteikt īpašus piesardzības pasākumus veselības jomā.

Atbilde uz l.jautājumu - Vai atbilst patiesībai apgalvojums par to, ka, veidojot atsevišķus vakcinēto un nevakcinēto karavīru sarakstus, tiek nodrošināts tas, ka neviens no nevakcinēto karavīru saraksta netiktu virzīts atlīdzības piemaksām, apbalvojumiem un nākamo pakāpju piešķiršanai (neskaitot vēl iepriekš publiski solīto, ka šādus karavīrus nevirza komandējumiem un karjeras kursiem)? Vai varat pierādīt pretējo, ja uzskatāt, ka apgalvojums neatbilst patiesībai (cik karavīru no nevakcinēto saraksta saņēma piemaksas, tika izvirzīti apbalvojumiem un saņēmuši nākamo pakāpi pēdējo 3 mēnešu laikā)?

NBS šobrīd tiek veidotas šādas trīs personāla grupas (kategorijas), kuras tiek ņemtas vērā (apsvērumu aspekts), nosakot kārtību - kādā Covid-19 epidemioloģiskās drošības ietvaros ir organizējami riska samazināšanas pasākumi NBS:

personāls, kurš ir vakcinēts pret Covid - 19 infekciju un ir pagājušas četrpadsmit dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai;

personāls, kurš ir pārslimojis Covid - 19 un kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa vienas saslimšanas epizodes ietvaros, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid - 19 infekcija, nosakot SARS - Co- 2 vīrusa RNS ir pagājušas vienpadsmit, bet ne vairāk kā 180 dienas;

personāls, kurš nav vakcinēts pret Covid - 19 infekciju.

Tādējādi, šādu NBS personāla grupu (kategoriju) izveides un izmantošanas mērķis ir konkrēts un leģitīms - organizēt un regulāri pārskatīt Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšanas kārtību atbilstoši epidemioloģiskās situācijas izmaiņām, t.sk., ņemot vērā NBS personāla pārslimošanas un vakcinēšanas statistikas datus, jo šādiem datiem ir vērā ņemama nozīme, nosakot epidemioloģiskās drošības pasākumus un darba aizsardzības pasākumus NBS.

Jautājumā par apbalvojumu, piemaksu un karavīru dienesta pakāpju piešķiršanu, informēju, ka to piešķiršanas kārtību un kritērijus nosaka ārējie normatīvie akti, primāri - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Militārā dienesta likums un Ministru kabineta 2014.gada 26,augusta noteikumi Nr.509 “Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru”. Šādi ārējie normatīvie akti neparedz tiesības (rīcības brīvību) piešķirt apbalvojumus, piemaksas un dienesta pakāpes par karavīra vakcinācijas pienākuma izpildi vai atteikšanos no vakcinācijas. Tiesību un likuma virsvadības princips, kā arī patvaļas aizlieguma princips nepieļauj atkāpes šādu normatīvo aktu piemērošanā.

Atbilde uz 2 .jautājumu - Vai atbilst patiesībai apgalvojums par to, ka atsevišķi karavīri no nevakcinēto saraksta tiek brīdināti par disciplinārsodu, jo pavēles Nr. 42 nepildīšana pārkāpjot Aizsardzības ministrijas 03.08.2012. noteikumu Nr. 21-NOT "Militārā dienesta iekārtas reglaments" 17.3. apakšpunktu, ka karavīrs bez ierunām pilda komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles, rīkojumus un norādījumus, kā arī aizsargā viņu kaujā?

Karavīru pienākumu pildīt komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles primāri noteic nevis iekšējie (piemēram, Aizsardzības ministrijas noteikumi), bet ārējie normatīvie akti. Militārā dienesta likuma 4.panta pirmā daļa regulē karavīra zvēresta saturu, kuru dodot, karavīrs ir apsolījis un zvērējis bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus, tikmēr Militārā dienesta likuma 7.pants skaidri un nepārprotami paredz karavīra pienākumu bez ierunām pildīt komandiera (priekšnieka) likumīgās pavēles.

Šobrīd NBS ir iesākts un turpinās Covid-19 vakcinācijas process. Ir spēkā un tiek realizēta NBS komandiera 23.04.2021. pavēle Nr.287 “Par Covid-19 vakcinācijas veikšanu”, kas nosaka NBS personāla vakcinēšanas procesa realizēšanas uzsākšanu. Šāda pavēle cita starp noteic Covid-19 vakcināciju kā NBS augstas prioritātes uzdevumu, vienlaikus saglabājot augstu prioritāti uzdevumiem, saistītajiem ar kaujas spēju uzturēšanu. Karavīru vakcinācijas procesa izpildes gaitā tiks apkopoti rezultāti, kas, atkarībā no vakcinēto karavīru skaita, ļaus izdarīt secinājumus par personālsastāva gatavību NBS noteikto uzdevumu izpildei.

Savukārt pats vakcinācijas process NBS ārstniecības iestādēs tiek organizēts ievērojot Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumu Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”, Covid -19 vakcinācijas rokasgrāmatas prasības un Pacientu tiesību likuma 6.panta normu.

Atbilde uz 3.jautājumu - Ja augstāk minētie apgalvojumi atbilst patiesībai, lūdzu atbildiet, kāpēc Aizsardzības ministrijas oficiālais viedoklis un rīcība saistībā ar atšķirīgo attieksmi pret nevakcinētajiem karavīriem 3 mēnešu laikā ir tik būtiski mainīta?

NBS neīsteno nepamatotu (aizliegtu) atšķirīgu attieksmi pret tiem karavīriem, kuri atteikušies vai atteiksies vakcinēties pret Covid-19. Vienlaikus jāņem vērā, ka NBS komandiera 2021.gada 26.janvāra pavēlē Nr.42 “Par sagatavošanos Covid-19 vakcinācijai” nekādas sankcijas gadījumos, kad karavīri atteiktos no obligātās vakcinācijas nebija paredzētas, jo pavēles saturs bija vērsts uz sākotnējo NBS personāla vakcinācijas plānošanas un sagatavošanās procesa realizāciju. Minētās pavēles izpildes gaitā nebija iespējams paredzēt kā sekmēsies profesionālā dienesta karavīru vakcinācijas process, kā arī nebija iespējams prognozēt karavīru vakcīnneizlēmību (novēlotu vakcīnas pieņemšanu vai atteikšanos vakcinēties par spīti vakcinācijas pakalpojumu pieejamībai), lai apturētu Covid-19 kā vakcīnregulējamu infekcijas slimību izplatību. Tādējādi arī sankcijas minētajā pavēlē nebija nedz iespējams, nedz nepieciešams paredzēt, jo NBS personāla vakcinēšanas process bija tikai sākotnējā, t.i. sagatavošanās stadijā.

Atbilde uz 4.jautājumu - Vai Jūs uzskatāt, ka situācija, kurā karavīri tiek nostādīti izvēles priekšā - vakcinācija, vai ierobežojumi dienestā, disciplinārsodi - var tikt uzskatīta par tiesisku?

Profesionālā dienesta karavīri pilda valsts aizsardzības funkciju, Covid-19 pandēmijas apstākļos valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir ne vien ierobežota, bet atsevišķos gadījumos pat neiespējama, it īpaši militārajā dienestā, jo NBS vienības kaujas gatavība balstās uz visu vienības indivīdu (karavīru) kaujas gatavību. Militārais dienests ir valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, un tam ir savas ievērojamas īpatnības, kas to būtiski atšķir no citiem valsts dienesta veidiem, galvenokārt šāda īpatnība ir tā pamatā esošās valsts imperatīvās militārās intereses, kas vērstas uz valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu. Militārā dienesta centrālais elements ir NBS profesionālā dienesta karavīrs, kuram ir īpašs tiesiskais statuss, jo, noslēdzot dienesta līgumu, tiek nodibinātas militārā dienesta tiesiskās attiecības, kuru ietvaros karavīrs atrodas īpašā valsts pakļautībā - Nacionālo bruņoto spēku rīcībā. Uz profesionālā dienesta karavīriem ir attiecināms termins "īpaši pakļautas personas", proti, tās atrodas īpatnējā tiesiskā stāvoklī un no šādām personām tiek prasīti speciālie publiskie pienākumi. Uzskatām, ka nosakot vakcināciju NBS, un paredzot nepieciešamus un pamatotus ierobežojumus militārā dienesta izpildē nevakcinētiem karavīriem, to tiesības netika un netiek pārkāptas, jo konkrētajā gadījumā šādam tiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - valsts un sabiedrības drošība. Tai pat laikā attiecībā uz NBS personālu tiek ievērotas Pacientu tiesību likuma 4., 5., 6.panta normas.

Atbilde uz 5.jautājumu - Vai Aizsardzības ministrija Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1. pantu oficiāli interpretē un piemēro praksē tā, ka tas ministram vai tā pilnvarotām personām ļauj:

5.1 lemt nevis tikai par karavīru epidemioloģiskās piesardzības ārējiem saskarsmes nosacījumiem distancēšanai, masku lietošanai, karantīnai utt., bet pat piespiedu vakcināciju, invazīvām medicīniskām manipulācijām u.tml., kaut tam normā vai tās anotācijā un izstrādes materiālos nav tādā veidā definēts mandāts?

Ir izdota Aizsardzības ministrijas 2020.gada 13.oktobra pavēle Nr.173 “Par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu bruņoto spēku personālam”. Šīs pavēles pamatā ir Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1 pants, kas pilnvaro aizsardzības ministru pēc saskaņošanas ar veselības ministru noteikt epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā. Pavēle ir regulāri pārskatāma un pilnveidojama, ņemot vērā izmaiņas epidemioloģiskajā situācijā. Visas izmaiņas pirms to spēkā stāšanās tiek saskaņotas ar Veselības ministriju. Vēršu Jūsu uzmanību, ka pavēlē netiek skarti vakcinācijas jautājumi.

Piemērojot Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1, pantu, kas noteic Aizsardzības ministrijas kompetenci, paredzot, ka epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, nosaka aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar veselības ministru, io īpaši ir jāņem vērā sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, jānoskaidro tiesību normas jēga saistībā ar citām tiesību normām. Tā, piemēram, Epidemioloģiskās drošības likuma 1.panta 8.punktā ir noteikta epidemioloģiskās drošības definīcija, proti, tā ir profilakses, arī higiēnas, pretepidēmiias. ārstniecības un organizatorisko nosacījumu un pasākumu sistēma. kuras mērķis ir mazināt sabiedrības veselības apdraudējumu, ko izraisa infekcijas slimības un veselību ietekmējošo vides faktoru kaitīgā iedarbība. Savukārt minētā likuma 1.panta 30.punkts paredz, ka vakcinācija (potēšana) ir specifisks profilakses pasākums, lai, ievadot vakcīnu, ierosinātu vai uzturētu organisma neuzņēmību pret kādu infekcijas slimību.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka NBS neīsteno piespiedu (“tāds, kas noris, tiek darīts spaidu kārtā; tāds, kas saistīts ar piespiešanu”) vakcināciju, Covid -19 vakcinācija NBS tiek realizēta atbilstoši Pacientu tiesību likuma tiesību normām un Ārstniecības likuma 55.pantam, kas paredz ārstniecības pakalpojuma kvalitātes prasību izpildi. Vakcinācijas process tiek realizēts NBS ārstniecības iestādēs, kuras atbilst Ministru kabineta 20.01.2009, noteikumu Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” prasībām, kā arī ievērojot Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumu Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi” noteikto, to savietojot ar “Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatu”.

5.2. lemt par imunizācijas piespiedu pasākumu selektīvu ieviešanu tikai karavīriem, kaut tas ikdienā nemaina arī cita statusa personāla klātbūtni un arī neizriet no Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumiem Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi"?

Sk. atbildi uz 5.1. jautājumu.

Papildu informēju, ka, pirmkārt, NBS neīsteno piespiedu pasākumu selektīvu ieviešanu Covid-19 vakcinācijas aspektā, otrkārt, Nacionālo bruņoto spēku likuma 14.panta otrā daļa noteic Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu atbildēt par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei. Tādējādi NBS komandieris kā valsts augstākā militārā amatpersona, kura atbildīga par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei, nosakot vakcināciju profesionālā dienesta karavīriem, ir īstenojis savas tiesības un vienlaikus arī pienākumu karavīriem noteikt īpašus piesardzības pasākumus veselības jomā. Militārā dienestu veic tikai un vienīgi karavīri, citas personas, piemēram, civilie darbinieki, neveic valsts aizsardzības funkciju pēc būtības, bet gan atbalsta tās realizāciju.

Atbilde uz 6.jautājumu - Vai Jūs uzdevāt un pieļaujat tieši vai netieši panākt karavīru vakcināciju ar formāliem vai kaut neformāliem (bosinga) piespiedu līdzekļiem?

Ņemot vērā NBS specifiku, ne vakcinētie karavīri nespēs pilnvērtīgi pildīt savus dienesta pienākumus, lai neapdraudētu pārējo veselību un NBS kaujas spējas kopumā. Izejot no šā apsvēruma nevakcinētajiem karavīriem NBS ir plānots paredzēt pamatotus ierobežojumus. Piemēram, tiek plānots ierobežot to dalību ārzemju komandējumos, starptautiskajās operācijās, ātrās reaģēšanas spēkos un citos tiem pielīdzināmos pasākumos, kā arī klātienes karjeras un kvalifikācijas mācību kursos, kolektīvajās mācībās, tostarp militārajās nometnēs. Šādi ierobežojumi nav uzskatāmi par piespiedu līdzekļiem, bet gan par objektīvi nepieciešamajiem pasākumiem Covid-19 pandēmijas aspektā. Turklāt vēlos norādīt, ka ierobežojumu nesūtīt nevakcinētus karavīrus ES un NATO misijās jau ir noteikušas minētās organizācijas, vai attiecīgie misiju komandieri.

NBS tiek turpināta personālsastāva izglītojošā darbība ar mērķi veicināt personāla vakcīnizlēmību vakcinācijai pret Covid - 19, lai nodrošinātu personāla pilnvērtīgu iesaisti NBS dienesta uzdevumu izpildē, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams realizēt veselības stāvokļa dēļ (pastāv medicīniskās kontrindikācijas).

NBS ārstniecības personas darbojas un pienākumus vakcinācijas veikšanā NBS ārstniecības iestādēs ievērojot Ministru kabineta 26.09.2000, noteikumu Nr. 330 '‘Vakcinācijas noteikumi” 16., 26.27.punktus.

Atbilde uz 7.jautājumu - Vai Jūs atbalstāt un plānojat karavīru disciplināru sodīšanu vai līguma izbeigšanu pirms termiņa par atteikšanos no vakcīnas? Ja neatbalstāt šādu pieeju, kādas ir Jūsu plānotās darbības, lai nepieļautu prettiesisku rīcību?

Vēršu Jūsu uzmanību, ka esošais normatīvais regulējums (Militārā dienesta likums, Militārās disciplināratbildības likums, Trauksmes celšanas likums) paredz vairākās iespējas karavīram aizstāvēt savas tiesības, ja viņš uzskata, ka ir radies tiesību aizskārums. Karavīram ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos lēmumus, ja tie nepamatoti ierobežo viņa tiesības vai aizskar viņa godu un cieņu un ja viņš ir izmantojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru. Karavīrs var ziņot par jebkuru notikumu, kas, viņaprāt, veido pārkāpumu, izmantojot trauksmes cēlējiem domāto saziņas mehānismu. Disciplinārsoda uzlikšanas gadījumā karavīrs var griezties ar iesniegumu Aizsardzības ministrijas Apelācijas komisijai ar lūgumu izvērtēt uzliktā disciplinārsoda pamatotību, savukārt Apelācijas komisijas lēmumu viņš var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.. Līdz šim brīdim Apelācijas komisija nav saņēmusi nevienu iesniegumu, kurā būtu lūgums pārskatīt uzlikto disciplinārsodu par atteikšanos veikt vakcināciju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...