Iesaki rakstu: 
Man prasa – kāpēc publiskoju datus par KPV LV kandidāta Māra Možvillo „biznesa” miljona nodokļu parādiem. Šo gribēju cilvēkiem parādīt, lai atver acis –kāda ir realitāte ar visiem pierādījumiem, jo ir tāds labs teiciens - NUMBERS DON'T LIE jeb cipari nemelo, un šeit melns uz balta ir redzams. It īpaši kopā ar Lindas Liepiņas cildinošo tekstu (skat. attēlu) - "un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi". Nu, kur vairs tālāk? Nu kur?
KPV LV valdei biju šo ziņojis jau divus gadus atpakaļ, bet visiem bija vienalga, un tikai lai nemelo un nestāsta, ka to nezināja - tie būs kārtējie meli no KPV LV. Gluži kā partijas nosaukuma izveide – it kā visiem bija jāiesniedz savs viedoklis par partijas vārdu līdz datumam x, bet, kad pienāca datums x, pēkšņi parādījās KPV, kur nevienā vietā, pat pušplēsta vārda nebija par tādu KPV. Ir tik daudz šādu faktu, ka tikai aklais un, es domāju, prātā aklais var turpināt ticēt KPV LV.
Nevienu, vēlreiz uzsveru - NEVIENU partijas biedru priekšlikumu nepieņēma, pat neatbildēja uz ieteikumiem, kā uzlabot valsts pārvaldi vai kādu likumu izmainīt - visu laiku ir atrunas vai lielākoties izvairīšanās no atbildes. Kaut viena partija Latvijas vēsturē ir partijas programmā piedāvājusi konkrētu likumu izmaiņas? Normatīvo aktu izmaiņas? Neviena, bet es biju tas, kurš šo piedāvāja KPV LV, kur visi mani un manu paziņu no partijas biedriem priekšlikumi tika ignorēti.
Pats partijā biju tikai divus mēnešus un jau uzreiz sapratu, ka tur kaut kas nav tīrs, tāpēc arī neturpināju tur darboties, jo tomēr - partijas dibināšana un partijas valdes vēlēšanas bija teātris, lai neteiktu vairāk. Artuss apturēja balsojumu un iejaucās tajā. Pēc tam, protams, atvainojās gan Artuss personīgi, gan valde un citi...
Kas attiecas uz Možvillo un KPV LV. KPV LV sevi pozicionēja kā godīgus līdz pēdējam, bet kas atklājas? Es personīgi sekoju līdzi Serviss AT, SIA nodokļu parādam, jo mūsu ģimene vēl šodien maksā visus nodokļus, par ko sāp sirds, jo kur tad ir godīgums? Kurā vietā?
Viens var miljonu nodokļos norakstīt un kandidēt uz SAEIMU, bet pārējie kā lohi turpina maksāt? Esmu šo informāciju nodevis gan VID, gan KNAB, gan arī dažiem deputātiem un Ģenerālprokuratūrai - tālāk lai viņi darbojas, ja, protams, ko vispār darīs. Domāju, ka tautai ir jāredz savi varoņi, jo, ja kaut vienam cilvēkam atvērsies acis par KPV LV, tad tas jau būs daudz, jo mēs visi, kuri ticējām, esam apmuļķoti!
Cilvēki akli tic, un ziniet – pat, ja Kaimiņš zirgu sētmalē "drāzīs" un kāds to nofilmēs, un parādīs cilvēkiem, tie tik un tā teiks, ka tas nebija zirgs, bet gan labākā draudzene - tik akli cilvēki tic savam elkam, kurš nav nekas vairāk kā galma āksts, turklāt negodīgs! Bet soli pa solim un pa vienam vien tie tomēr attapsies, kas ir KPV LV, un tad tie paši vēlētāji „nolinčos” visus KPV LV darboņus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.