Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izvilkumi no Ungārijas Parlamenta 2021. gada 15. jūnijā gandrīz vienbalsīgi pieņemtā likuma, kurš izsauca 16 Eiropas Savienības valstu vadību (arī Latvijas vārdā runājošā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa), ASV prezidenta un ANO ģenerālsekretāra nosodījumu.

2021. gada Likums LXXIX par stingrākiem pasākumiem pret likumpārkāpējiem pedofiliem un grozījumi dažos bērnu aizsardzības likuma pantos

1. Grozījumi 1997. gada XXXI likumā par bērnu aizsardzību un aizbildnības pārvaldību

1. § (1) 1997. gada Likuma XXXI par bērnu aizsardzību un aizbildnības pārvaldību (turpmāk tekstā – “Likums”) sadaļu “Likuma mērķis un principi” papildināt ar šādu 3./A pantu:

“3./A pants. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka valsts aizsargā bērnu tiesības uz identitāti atbilstoši dzimumam, kas konstatēts viņu dzimšanas brīdī.”

(2) Pievienot šādu 6./A pantu:

“6./A pants. Lai pildītu šī likuma mērķus un aizsargātu bērnu tiesības, ir aizliegts bērniem līdz 18 gadu vecumam padarīt pieejamu pornogrāfisku saturu, kā arī saturu, kurā pašmērķīgi attēlota seksualitāte, vai saturu, kas veicina vai demonstrē novirzi no dzimšanas brīdī konstatētā dzimuma identitātes, dzimuma maiņu vai homoseksuālismu.”

2. Grozījumi 2001. gada Likumā CVIII par dažiem elektroniskās komercijas un informācijas aprites pakalpojumu aspektiem

2. § (1) Pievienot šādu 3. punktu 4./C pantam 2001. gada Likumā CVIII par dažiem elektroniskās komercijas un informācijas aprites pakalpojumu jautājumiem (turpmāk – “Likums par elektronisko komerciju”):

“(3) Konsultatīvā padome notur sanāksmes vismaz četras reizes gadā.”

(2) Sadaļai 4/D pievienot šādu papildinājumu:

“4/D. § (1) Konsultatīvā padome ir tiesīga sniegt ieteikumus un izdot rezolūcijas, kas veicina mediju satura nodrošinātāju, elektroniskās komercijas pakalpojumu sniedzēju un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju rīcību atbilstoši likumam. Konsultatīvā padome ir atbildīga arī par pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot nepilngadīgo un viņu vecāku informētību par plašsaziņas līdzekļu darbību.

(2) Konsultatīvā padome ir pilnvarota izskatīt konkrētus, individuālus gadījumus, pamatojoties uz saņemtajiem ziņojumiem, un sniegt ieteikumus vai atzinumus, balstoties savā kompetencē. (3) Ja pakalpojumu sniedzējs ignorē vai neievēro konsultatīvās padomes ieteikumus vai nostāju, padome:

a) aicina pakalpojumu sniedzēju rīkoties saskaņā ar tās ieteikumu vai nostāju,
b) publicē pakalpojumu sniedzēja nosaukumu savā gada pārskatā, ja a) apakšpunktā minētais aicinājums ir nesekmīgs,
c) pieprasa pakalpojumu sniedzējam izņemt no aprites saturu, kurā konstatēts pārkāpums.

(4) Konsultatīvā padome piecu dienu laikā izpilda 3. punkta c) apakšpunktā minēto pieprasījumu. Ja 3. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētās darbības nav sekmīgas, konsultatīvā padome uzsāk procedūru attiecīgajā iestādē.

(5) Pamatojoties uz saņemtajiem ziņojumiem un mediju satura nodrošinātāju, elektroniskās komercijas pakalpojumu un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju likuma izpildes praksi, konsultatīvā padome reģistrē to konstatēto saturu, kas var apdraudēt nepilngadīgu personu fizisko, psihisko vai morālo attīstību, lai veicinātu pakalpojumu sniedzēju atbilstību likumam un standartizētu juridisko praksi. Konsultatīvā padome savā tīmekļa vietnē izveido tāda satura reģistru, kas ir kaitīgs nepilngadīgu personu fiziskajai, psihiskajai vai morālajai attīstībai.

(6) Ja konsultatīvā padome konstatē faktus vai apstākļus, kas ir par pamatu pārkāpuma vai kriminālprocesa uzsākšanai vai veikšanai, tā informē attiecīgo iestādi.

3. Grozījumi 2008. gada Likumā XLVIII par komerciālās reklāmas pamatnosacījumiem un ierobežojumiem

3. § Papildināt ar šādu 1.a punktu 2008. gada Likuma XLVIII par komerciālās reklāmas darbību pamatnosacījumiem un ierobežojumiem 8. pantu:

“(1a) Bērniem līdz 18 gadu vecumam ir aizliegts darīt pieejamu reklāmu, kurā pašmērķīgi attēlota seksualitāte vai kurā tiek veicināta vai attēlota jebkāda novirze no dzimšanas brīdī konstatētā dzimuma identitātes, dzimuma maiņa vai homoseksuālisms.”

5. Grozījumi 2010. gada Likumā CLXXXV par plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un plašsaziņas līdzekļiem

9. pants. (1) 2010. gada Likuma CLXXXV par plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un plašsaziņas līdzekļiem 9. panta 1. punktu aizstāt ar šādu punktu:

“(1) Plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz lineāro mediju pakalpojumu, visus raidījumus, kurus tas plāno pārraidīt, izņemot ziņu raidījumus, politiski informatīvos raidījumus, sporta raidījumus, raidījumu atreferējumus un politisko reklāmu, televeikalu, reklāmu sociāliem mērķiem un paziņojumus sabiedrības interesēs, pirms publicēšanas klasificē vienā no šī panta 2.–7. punktā minētajām kategorijām.”

(2) 9. panta 6. punktu aizstāt ar šādu noteikumu:

“(6) Programmas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nepilngadīgu personu fizisko, psihisko vai morālo attīstību, jo īpaši, ja to centālais elements ir vardarbības, dzimuma neatbilstības dzimšanas brīdī konstatētajam, dzimuma maiņas, homoseksualitātes vai seksualitātes tieša, burtiska vai pašmērķīga attēlošana vai popularizēšana, klasificē V kategorijā. Šādas programmas vērtējums ir: nav ieteicams personām, kas jaunākas par 18 gadiem.”

(3) 32. pantu papildināt ar šādu 4.a punktu:

“(4a) Programma, kas var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu pienācīgu fizisko, psihisko un morālo attīstību, jo īpaši tādēļ, ka tajā dominē pašmērķīgs seksualitātes attēlojums, pornogrāfija, novirzes no dzimšanas brīdī konstatētā dzimuma identitātes, dzimuma maiņas un homoseksualitātes veicināšana vai demonstrēšana, nav uzskatāma par sabiedriskas nozīmes vēstījumu vai reklāmu sociāliem mērķiem.”  

(4) 168.A panta 1. punktu aizstāt ar šādu noteikumu:

“(1) Plašsaziņas līdzekļu padome līdz revīzijas gadam sekojošā gada 1. decembrim, ņemot vērā iepriekšējā gada monitoringa pieredzi, sagatavo ikgadējo uzraudzības plānu un 15 dienu laikā publicē to savā tīmekļa vietnē. Izstrādājot ikgadējo uzraudzības plānu, padome pievērš īpašu uzmanību bērnu un nepilngadīgo aizsardzības standartu ievērošanai. Padome nodrošina izstrādāto uzraudzības plānu konsekvenci. Plānu var pārskatīt pirmā pusgada beigās, pamatojoties uz pirmajā pusgadā gūto pieredzi, un vajadzības gadījumā padome tos var grozīt. Padome publicē grozīto uzraudzības plānu savā tīmekļa vietnē 15 dienu laikā pēc tā grozīšanas.”

(5) 179. panta 2. punktu aizstāt ar šādu noteikumu:

“(2) Ja konstatētas problēmas saistībā ar šī panta 1. punktu un ja ir pārkāpti attiecīgie šī likuma noteikumi, Plašsaziņas līdzekļu padome pieprasa, lai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir šī panta 1. punktā minētais plašsaziņas pakalpojumu sniedzējs, efektīvi rīkojas. Padome pieprasa dalībvalstij veikt pasākumus, lai pārtrauktu padomes konstatētos pārkāpumus.”

6. Grozījumi 2011. gada Likumā CCXI par ģimeņu aizsardzību

10. pants (1) 2011. gada Likuma CCXI par ģimeņu aizsardzību (turpmāk – “Likums”) 1. panta 1. punktu aizstāt ar šādu noteikumu:

“(1) Valsts aizsargā ģimeni un laulības institūciju, aizstāvot tās patieso cieņu un vērtību un īpaši ņemot vērā vecāku un bērnu attiecības, kas ir ģimenes pamatā un kurās māte ir sieviete un tēvs ir vīrietis.”

(2) 1. panta 2. punktu aizstāt ar šādu punktu:

“(2) Fiziskās, psihiskās un garīgās veselības aizsardzībā īpaša nozīme ir sakārtotu ģimenes attiecību aizsardzībai un bērnu tiesībām uz identitāti atbilstoši dzimšanas brīdī konstatētajam dzimumam.”

(3) Likumam pievieno šādu 5./A pantu:

“5./A pants. Lai sasniegtu šī likuma mērķus un aizsargātu bērnus, personām, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, ir aizliegts darīt pieejamu pornogrāfisku saturu, kā arī saturu, kas pašmērķīgi attēlo seksualitāti vai veicina vai demonstrē novirzi no dzimšanas brīdī konstatētā dzimuma identitātes, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti.”

7. Grozījumi 2011. gada Likumā CXC par valsts izglītību

11. pants. (1) 2011. gada Likuma CXC 9. pantu par valsts izglītību (turpmāk tekstā – “Likums”) papildināt ar šādu 12. punktu:

“(12) Nodrošinot skolēniem nodarbības par seksuālo kultūru, dzimumdzīvi, seksuālo orientāciju un seksuālo attīstību, īpašu uzmanību pievērš Satversmes XVI panta 1. punkta saturam.[1] Šo nodarbību mērķis nav veicināt dzimuma neatbilstību dzimšanas brīdī konstatētajam, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti.”

(2) Likuma 7. nodaļu papildināt ar šādu 9.A iedaļu:

“9/A. § (1) Līdztekus izglītības iestāžu pedagogiem un speciālistam, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus izglītības iestādēs, un valsts institūcijai, kurai ir sadarbības līgums ar iestādi, tāda organizācija vai persona, kas nav iestādes pedagogs un veselības aprūpes speciālists, un nav valsts institūcija, kurai ir sadarbības līgums ar iestādi, nodarbībās vai citos pasākumos izglītojamajiem nodrošina nodarbības par seksuālo kultūru, dzimumdzīvi, seksuālo orientāciju, seksuālo attīstību, narkotiku lietošanas kaitīgo ietekmi, tīmekļa bīstamību un citiem fiziskās un garīgās veselības jautājumiem tikai tad, ja to ir reģistrējusi likumā noteiktā iestāde.


[1] Ungārijas Satversmes XVI pants: “1. Katram bērnam ir tiesības uz aizsardzību un aprūpi, kas nepieciešama viņa pienācīgai fiziskai, psihiskai un morālai attīstībai. 2. Vecākiem ir tiesības izvēlēties, kādu audzināšanu sniegt saviem bērniem. 3. Vecākiem ir pienākums rūpēties par saviem nepilngadīgajiem bērniem. Šis pienākums ietver arī izglītības nodrošināšanu bērniem. 4. Pilngadīgajiem bērniem ir pienākums aprūpēt savus vecākus, ja vecākiem tas ir nepieciešams.”

Pilns likuma grozījumu teksts ungāru valodā pieejams šeit: https://mkogy.jogtar.hu/jogszabaly?docid=A2100079.TV

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...