Ušakova „galma jurista” Dzanuškāna sievas kaviāra bļoda esot viņa personiskā darīšana
PIETIEK23.11.2016.
Komentāri (52)
Iesaki rakstu: 
Melno ikru bļoda, kuras foto (attēlā) šajās dienās kā ilustrāciju ģimenes svinībām par godu valsts svētkiem sociālajos tīklos bija izlikusi Rīgas domes „galma jurista” Jāņa Dzanuškāna sieva Jūlija Dzanuškāne, esot viņa personiskā lieta. Kaut arī par šo bļodu, iespējams, samaksāts ar Rīgas nodokļu maksātāju naudu, Dzanuškāns par to izteikties nevēloties.
„Un manas zemes Neatkarības dienas svinības var sākties,” – ar šādu parakstu sociālā tīkla Instagram lietotāja julija_dz bija rotājusi publiskotu fotoattēlu, kurā redzams, kā spilgti manikirētas rokas turēta karote tūlīt iegrābsies palielā kaviāra bļodā.
Šīs varētu būt bijušas diezgan dārgas svinības: kā rāda ikru nama Lemberg oficiālā pārstāvja Latvijā CaviarHouse.lv cenu lapa, kilograms melno ikru pašlaik maksā vismaz 790-850 eiro.
Taču vēl interesantāk ir tas – kas ir bijuši šo lepno svētku dzīru rīkotāji. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka julija_dz ir 1985. gadā dzimusī Jūlija Dzanuškāne. Pati viņa gan publiski zināma tikai ar īpatnām bildītēm Instagram, taču plašāk pazīstams ir viņas dzīvesbiedrs.
Jānis Dzanuškāns publisku ievērību ir ieguvis kā pašreizējās Rīgas domes vadības „galma jurists”, ar kuru saistītām personām vairākkārt novirzīts vērā ņemams pašvaldības vai tās struktūru finansējums.
Taču sarunā ar Pietiek Dzanuškāns ārkārtīgi noraidoši izturējās pret aicinājumu atklāt, cik tad izmaksājis viņa dzīvesbiedres publiskai apskatei izliktais „Neatkarības dienas svinību” mielasts. Arī Jūlijas Dzanuškānes izrādītā kaviāra bļoda esot viņa personiskā darīšana.
Dzanuškāns īpašu ievērību izpelnījās, kad atklājās, ka viņa advokātu birojs Dzanuškāns un partneri Rīgas pašvaldībai par iespaidīgu samaksu izstrādājis diezgan primitīvu, zema līmeņa „pētījumu”.
Rīgas dome bija izmantojusi Publisko iepirkumu likuma normu, kas paredz, ka juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, un Dzanuškāna birojam bez konkursa uzticējusi veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību.
Taču tad atklājās, ka „pētījums” radīts, kopējot internetā brīvi pieejamus tekstus. Piemēram, lielākā ievada daļa bija sabiedrības par atklātību Delna 2010.gadā izstrādātā pētījuma teksts.
Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau tradicionāli nekādus pārkāpumus notikušajā nesaskatīja, savukārt Dzanuškāns pēc skandāla sākuma paziņoja, ka nolēmis atmaksāt pašvaldībai par pētījumu saņemtos 35 000 eiro, lai novērstu jebkādas iespējamās spekulācijas par ētikas normu pārkāpumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
