Ušakovam un Rīgas domei – savi “puspagrabi”
Anita Rogovska, Majoru muižas biedrības vadītāja26.03.2019.
Komentāri (0)
Nila Ušakova negaidītajam krusta karam pret spēļu zālēm ir pavisam savtīgi mērķi, ko pašvaldība liekulīgi slēpj zem neveiklas retorikas. Taču kāpēc Rīgas dome (RD), it kā rūpējoties par pilsētnieku tikumību un maciņiem, mēģina tīšām sevi izputināt?
Spēļu bizness Latvijā darbojas likumu un instrukciju dzelžainā rāmī, un vienlaikus, kā jebkurai likumīgai uzņēmējdarbībai, tam pienākas likuma un valsts iestāžu aizsardzība prettiesisku uzbrukumu gadījumos. Būtu vairāk nekā naivi cerēt, ka nozares uzņēmumi un tos pārstāvošā asociācija nobīsies no RD moralizēšanas un nevēlēsies vērsties tiesā ar likumīgam prasībām pārtraukt patvaļu un kompensēt zaudējumus. Jo īpaši tagad, kad ir skaidri jūtama valsts varas vēlēšanās savaldīt RD.
Šādas pilsētas budžetam postošas avantūras motivācija ir meklējama ne tikai izmisīgajā vajadzībā jebkādi novērst sabiedrības uzmanību no izsaimniekotās “Rīgas satiksmes” un Nila Ušakova personiskās atbildības par notikušo.
Izmeklēšanas rezultāti sola politisko krīzi RD un “Saskaņas” atraušanu no varas svirām. Tāpēc ar šādu izdedzinātās zemes taktiku acīmredzami tiek gādāts par mēra un citu vadības cilvēku “zelta parašūtu” – pašu sarūpētu dāsnu piedevu atlaišanas pabalstam.
Savārīto putru strēbt un vazāties pa tiesām jau nāktos kādam citam. Visticamāk, ārkārtas vēlēšanās iebalsotajiem jaunās pašvaldības deputātiem.
Ja RD tiešām panāktu visu spēļu zāļu aizvēršanu, garantētie ieguvēji būtu, pirmkārt, internetā strādājošie spēļu uzņēmumi un, otrkārt, četru un piecu zvaigžņu viesnīcās ierīkotās kazino un spēļu zāles. Iecerētais aizliegums neattiektos uz “dārgā gala” hoteļiem.
Tādēļ arī RD pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums, kas lika slēgt spēļu zāles pilsētas vēsturiskajā centrā, visticamāk sakņojās motivētā vēlmē atbrīvot Vecrīgas viesnīcu spēļu rūpalu no konkurentiem, nevis skaļi sludinātajās rūpēs par vecpilsētas reputāciju, par tūristu un rīdzinieku tikumību.
Protams, viesnīcu kazino diez vai piesaistītu sev pilnīgi visus spēļu zāļu apmeklētājus. Tāpat būtu naivi cerēt, ka tādēļ viņi atteiktos no ierastās izklaides. Vairums, visticamāk, ātri pārvarētu savu tagadējo neuzticēšanos vai nepietiekamās datorprasmes, paplašinot interneta “on-line” spēļu vietņu klientūru.
Kā jebkurā pelnošā un tāpēc ar pakalpojumu sniedzējiem “piesātinātā” ekonomikas nozarē, arī spēļu biznesā valda nepārtraukta un ļoti sīva konkurence. Reizēm cīņā par tirgus pārdali tiek pielietoti, lai neteiktu vairāk, ļoti oriģināli paņēmieni. Cilvēki ar labu politisko atmiņu noteikti atcerēsies zīmīgāko un skandalozāko atgadījumu Latvijā – 6.Saeimas pieņemto aizliegumu spēļu zāles un kazino izvietot pagrabos un puspagrabos.
Šāda likumdošanas eksperimenta “iedvesmotājs” no medijiem pat īpaši neslēpa vēlmi noziedot pāris sev piederošo spēļu zāļu, lai radītu smagas problēmas konkurentiem. Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzstājība toreiz panāca, ka pārāk dīvainais likuma grozījums tiek atmests, tādējādi ļaujot noklusināt skaidri saredzamas korupcijas skandālu un nosargājot Latvijas reputāciju no starptautiska izsmiekla.
Tagad acīmredzami atkal tiek iets pa šīm senajām pēdām. Gan viesnīcas, gan spēļu portāli pieder galvenokārt lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, kuru budžetos varētu atrasties pietiekami daudz resursu, kas motivētu RD pēkšņo cīņu par morālo klimatu pilsētā. Cerams, KNAB ir pietiekami modrs un ausīgs.