Ušakovam un Rīgas domei – savi “puspagrabi”
Anita Rogovska, Majoru muižas biedrības vadītāja26.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nila Ušakova negaidītajam krusta karam pret spēļu zālēm ir pavisam savtīgi mērķi, ko pašvaldība liekulīgi slēpj zem neveiklas retorikas. Taču kāpēc Rīgas dome (RD), it kā rūpējoties par pilsētnieku tikumību un maciņiem, mēģina tīšām sevi izputināt?
Spēļu bizness Latvijā darbojas likumu un instrukciju dzelžainā rāmī, un vienlaikus, kā jebkurai likumīgai uzņēmējdarbībai, tam pienākas likuma un valsts iestāžu aizsardzība prettiesisku uzbrukumu gadījumos. Būtu vairāk nekā naivi cerēt, ka nozares uzņēmumi un tos pārstāvošā asociācija nobīsies no RD moralizēšanas un nevēlēsies vērsties tiesā ar likumīgam prasībām pārtraukt patvaļu un kompensēt zaudējumus. Jo īpaši tagad, kad ir skaidri jūtama valsts varas vēlēšanās savaldīt RD.
Šādas pilsētas budžetam postošas avantūras motivācija ir meklējama ne tikai izmisīgajā vajadzībā jebkādi novērst sabiedrības uzmanību no izsaimniekotās “Rīgas satiksmes” un Nila Ušakova personiskās atbildības par notikušo.
Izmeklēšanas rezultāti sola politisko krīzi RD un “Saskaņas” atraušanu no varas svirām. Tāpēc ar šādu izdedzinātās zemes taktiku acīmredzami tiek gādāts par mēra un citu vadības cilvēku “zelta parašūtu” – pašu sarūpētu dāsnu piedevu atlaišanas pabalstam.
Savārīto putru strēbt un vazāties pa tiesām jau nāktos kādam citam. Visticamāk, ārkārtas vēlēšanās iebalsotajiem jaunās pašvaldības deputātiem.
Ja RD tiešām panāktu visu spēļu zāļu aizvēršanu, garantētie ieguvēji būtu, pirmkārt, internetā strādājošie spēļu uzņēmumi un, otrkārt, četru un piecu zvaigžņu viesnīcās ierīkotās kazino un spēļu zāles. Iecerētais aizliegums neattiektos uz “dārgā gala” hoteļiem.
Tādēļ arī RD pirms diviem gadiem pieņemtais lēmums, kas lika slēgt spēļu zāles pilsētas vēsturiskajā centrā, visticamāk sakņojās motivētā vēlmē atbrīvot Vecrīgas viesnīcu spēļu rūpalu no konkurentiem, nevis skaļi sludinātajās rūpēs par vecpilsētas reputāciju, par tūristu un rīdzinieku tikumību.
Protams, viesnīcu kazino diez vai piesaistītu sev pilnīgi visus spēļu zāļu apmeklētājus. Tāpat būtu naivi cerēt, ka tādēļ viņi atteiktos no ierastās izklaides. Vairums, visticamāk, ātri pārvarētu savu tagadējo neuzticēšanos vai nepietiekamās datorprasmes, paplašinot interneta “on-line” spēļu vietņu klientūru.
Kā jebkurā pelnošā un tāpēc ar pakalpojumu sniedzējiem “piesātinātā” ekonomikas nozarē, arī spēļu biznesā valda nepārtraukta un ļoti sīva konkurence. Reizēm cīņā par tirgus pārdali tiek pielietoti, lai neteiktu vairāk, ļoti oriģināli paņēmieni. Cilvēki ar labu politisko atmiņu noteikti atcerēsies zīmīgāko un skandalozāko atgadījumu Latvijā – 6.Saeimas pieņemto aizliegumu spēļu zāles un kazino izvietot pagrabos un puspagrabos.
Šāda likumdošanas eksperimenta “iedvesmotājs” no medijiem pat īpaši neslēpa vēlmi noziedot pāris sev piederošo spēļu zāļu, lai radītu smagas problēmas konkurentiem. Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzstājība toreiz panāca, ka pārāk dīvainais likuma grozījums tiek atmests, tādējādi ļaujot noklusināt skaidri saredzamas korupcijas skandālu un nosargājot Latvijas reputāciju no starptautiska izsmiekla.
Tagad acīmredzami atkal tiek iets pa šīm senajām pēdām. Gan viesnīcas, gan spēļu portāli pieder galvenokārt lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, kuru budžetos varētu atrasties pietiekami daudz resursu, kas motivētu RD pēkšņo cīņu par morālo klimatu pilsētā. Cerams, KNAB ir pietiekami modrs un ausīgs.
Seko mums 
Mans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no 
Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
