Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs nesaskata nekādu pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča atbildību saistībā ar nepamatoto un prettiesisko septiņvietīgās „luksus kapavietas” piešķiršanu bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām. Domes vadība stomās arī par, kā notiks pašvaldības ciesto zaudējumu – formāli 1058 eiro – atgūšana.

Domes vadības viedoklis esot – ņemot vēra to, ka Mājokļu un vides departaments un kapi izpilddirektoram nav pakļauti un ka lēmumus vai līgumus šajā lietā minētā amatpersona nav  parakstījusi, J. Radzeviča vēstules „blata kapa” sakarā esot uzskatāmas tikai par „lūgumiem, kas nav saistoši un kas attiecīgai amatpersonai jāizskata pēc būtības un jāpieņem lēmums”. Tāpat domes vadība no dokumentiem esot secinājusi, ka Radzevičs „nav lūdzis piešķirt kapa vietas konkrētām personām, bet LR prezidentiem, kas noteikts ārējos normatīvajos aktos”.

Rīgas domes vadība arī norāda - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudes slēdzienā esot frāze „"pazīmes par iespējamo...", kas vispār norādot, ka nemaz nav konstatēta vaina un cēloniskais sakars. Turklāt pat, ja domes vadība uzskatītu, ka J. Radzevičs šai saistībā būtu kā sodāms, tas vairs neesot iespējams: „Atbilstoši Darba likuma 90.p. disciplinārsoda piemērošanai ir iestājies noilgums, jo tas jāpiemēro 1 mēneša laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, neieskaitot darbnespēju vai citu attaisnotu prombūtni, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas”.

Līdz ar to vienīgais secinājums par notikušo Rīgas domes vadībai esot – „jāmaina gan iekšējie, gan ārējie normatīvie akti, lai tādas situācijas neatkārtotos”. Turklāt arī par to, vai piedzīt no V. Vīķes-Freibergas 1058 eiro, kas ir summa, kas oficiāli būtu jāsamaksā par prettiesiski iegūto kapavietu, domes vadība stomās: „Maksātājs varētu būt Valsts prezidenta kanceleja, kam ir pienākums uzturēt kapus, vai pati persona, kura noslēdza līgumu. Juristiem būtu jātiekas ar Valsts prezidenta kanceleju un kontekstā ar visu jāizrunā, vai un kam būtu jāmaksā pašvaldībai. Un noteikti vajadzēs veidot darba grupu, tajā iekļaujot vēsturniekus, Valsts prezidenta kanceleju u.c. speciālistus, lai mainītu regulējumu.”

Rīgas domē jau ir saņemta arī KNAB vēstule, kurā norādīts uz „nepieciešamību pilnveidot normatīvos aktus un izvērtēt attiecīgo Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu rīcību”.

Pietiek jau informēja, ka septiņvietīgā „luksus” kapavieta I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei V. Vīķei-Freibergai ir tikusi ierādīta un piešķirta nepamatoti, un virknes Rīgas pašvaldības amatpersonu, tostarp Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča rīcībā ir saskatāmas pazīmes, kas norāda uz iespējamu dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Šāds ir KNAB atzinums pēc deviņus mēnešus ilgušās pārbaudes eksprezidentes „blata kapa” lietā.

 „Ir cilvēki, kuri vēlas būt vienlīdzīgāki par citiem arī pēc nāves. Izmantojot neformālas ietekmes sviras un starpniekus, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikusi pie „parastajiem cilvēkiem” nepieejamas kapavietas I Meža kapos, netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas,” – šādi secinājumi par veidu, kādā bijusī Valsts prezidente savā rīcībā ieguva septiņvietīgu kapavietu netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas, bija publicēti 10. janvāra publikācijā, pēc kuras tika sākta KNAB pārbaude.

Tagad, deviņus mēnešus vēlāk, KNAB savā slēdzienā faktiski apstiprinājis šos secinājumus. „Secināms, ka kapavieta I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A (3.sektors - ldg pa kr. no G. pr. rinda - 69.vieta,) piešķirta un ierādīta nepamatoti, neievērojot Rīgas domes 2008.gada 9.decembra saistošajos noteikumos Nr.149 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” paredzētos kapavietu piešķiršanas un ierādīšanas nosacījumus un kārtību (Noteikumu 16., 18. un 18.’ punkts, kā arī 20.punkts), kā arī pārsniedzot maksimālos kapavietas izmērus, kas noteikti minēto noteikumu 1. pielikumā,” teikts KNAB slēdzienā.

KNAB ir nosaucis arī konkrētas par notikušo atbildīgās amatpersonas. Īpaši pieminēts Rīgas pilsētas izpilddirektors J.Radzevičs, kuram nav bijis tiesiska pamata Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājai Mairai Megnei 2014.gada 7.oktobra adresētā vēstulē lūgt ierādīt V. Vīķei-Freibergai septiņvietīgu ģimenes kapavietu Rīgas I Meža kapos.

Līdz ar J. Radzeviču nosauktas arī citas amatpersonas, kuru „rīcībā saskatāmas pazīmes, kas norāda uz iespējamo dienesta pilnvaru pārsniegšanu”, - tostarp pašreizējais Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis, bijušais Kapsētu pārvaldes I un II Meža kapsētas pārziņa palīgs Ainis Kaufelds, bijušais Kapsētu pārvaldes I un II Meža kapu pārzinis Vilnis Bisenieks un arī M. Megne, kura amatu tāpat jau pametusi.

KNAB pārbaudē, kura faktiski pilnībā apliecinājusi šā gada 10. janvāra publikācijā minēto faktu secību, atklāta arī virkne zīmīgu detaļu, kuras demonstrē, kā, izmantojot neformālus kontaktus un kopš padomju laikiem saglabājušos „telefona tiesību” praksi, ir notikusi „parastajiem cilvēkiem” domāto normatīvo aktu apiešana un vienkārša ignorēšana. Šajā „nokārtošanā” bijis iesaistīts arī bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze un virkne Rīgas domes amatpersonu.

V. Bisenieks KNAB ir sniedzis paskaidrojumus, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko viņam telefoniski esot vienkārši paziņojis – bijušajai Valsts prezidentei esot „nepieciešams” sameklēt kapavietu Rīgas I Meža kapos. Tikai pēc tam, kad V. Bisenieks augstajai domes amatpersonai paziņojis, ka bez rakstiska rīkojuma viņš šādu kapavietu nemeklēs, no departamenta saņemts attiecīgs dokuments.

Taču „blata” sistēma bija sākusi darboties jau pirms tam. Vēl pirms dokumenta saņemšanas uz kapiem, kā KNAB paskaidrojis V. Bisenieks, bijusi atbraukusi pati V. Vīķe-Freiberga, un kapu darbiniekam ir nācies izrādīt viņai iespējamās kapavietas. Eksprezidente sev sākotnēji esot vēlējusies kapavietu pie bijušā Valsts prezidenta Alberta Kvieša atdusas vietas, taču šī viņas vēlme nav tikusi apmierināta, jo vieta bijusi „aizņemta”.

Iecerētās kapavietas vietā V. Vīķei-Freibergai ir tikusi parādīta cita, kas tāpat atradusies netālu no A. Kvieša atdusas vietas, taču šo kapavietu eksprezidente ir izbrāķējusi, kā pamatojumu minot to, ka šīs kapavietas sakopšanā jāiegulda liels darbs un tajā jāveic nopietna tīrīšana. Savukārt jau pēc dokumenta saņemšanas no Mājokļu un vides departamenta ir sameklēta vēl viena – septiņvietīgā kapavieta netālu no J. Čakstes kapa. To atkal ieradusies aplūkot V. Vīķe-Freiberga, un jaunais piedāvājums viņu apmierinājis.

Tikmēr toreizējais Meža kapu pārziņa palīgs A. Kaufelds KNAB ir skaidrojis, ka viņa rīcībā esošā informācija liecinot – V. Vīķe-Freiberga skaidri paziņojusi, ka vēlas kapavietu tieši pie J. Čakstes atdusas vietas, un tieši V. Bisenieks bijis tas, kurš pateicis, ka tur kapavietu eksprezidentei pat pēc viņas vēlmes izteikšanas piešķirt nevarēs.

Savukārt Jānis Upītis, kurš šo notikumu laikā bija domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieks, KNAB liecinājis, ka „blata kapa” nokārtošanas process noticis, viņu vispār apejot. Ne V. Vīķe-Freiberga, ne pilsētas izpilddirektors J. Radzevičs par kapu apmeklējumu ar viņu vispār neesot sazinājušies un uzreiz kontaktējušies ar V. Bisenieku. Tāpat J.Upītis kā Kapsētu pārvaldes priekšnieks vispār neesot saņēmis nevienu dokumentu saistībā ar kapavietas piešķiršanu V.Vīķei-Freibergai.

Tikai pēc publikācijām presē J. Upītis esot uzzinājis par notikušo un vērsis KNAB uzmanību uz to, ka spēkā esošie normatīvie akti nosaka, - maksimālā izmēra kapavieta ir četrvietīga, līdz ar ko varot secināt, ka V. Vīķei-Freibergai ir tikušas piešķirtas pat veselas divas kapavietas – viena trīsvietīga un viena četrvietīga, kaut ne likums “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, ne Rīgas domes saistošie noteikumi neparedz divu kapavietu piešķiršanu vienai personai.

Pēcāk eksprezidentes vietā formalitātes kārtojusi viņas valsts apmaksātā sekretāre Daina Lasmane, kura KNAB liecinājusi – V. Vīķe-Freiberga kādā sarunā ar viņu minējusi, ka vēl prezidentūras laikā esot apmeklējusi Meža kapus, kur viņai izrādītas pieejamās kapavietas.

D. Lasmane gan KNAB apgalvojusi, ka no kapavietas kārotāju puses nekas neesot ticis pieprasīts un “blatots”, taču vienlaikus atzinusi, ka šī jautājuma noskaidrošanā esot piesaistīts pat bijušais V. Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško, par kura iznīcinošajām liecībām saistībā ar eksprezidentes „prihvatizētā” pulksteņa lietu Pietiek jau informējis. Šo lietu Ģenerālprokuratūra pašlaik ir nodevusi atpakaļ KNAB jaunas pārbaudes veikšanai.

Saskaņā ar D. Lasmanes versiju viņa pie J. Ruško ar „jautājumu” par kapavietu esot vērsusies pēc V. Vīķes-Freibergas „lūguma”, - eksprezidente apgalvojusi, ka tieši viņš esot nodarbojies ar kapu jautājumiem. Bijušais prezidentes kancelejas „lietu kārtotājs” saskaņā ar D. Lasmanes apgalvoto esot atbildējis, ka īsti šādu lietu neatceroties un ka varbūt arī šāds jautājums ar Rīgas domi esot risināts, taču lēmums tā arī neesot ticis pieņemts.

Tiesa, pats J. Ruško, šogad sniedzot paskaidrojumus KNAB „pulksteņa lietā”, par „kapa lietu” bija sniedzis nedaudz citu versiju – tieši pati V. Vīķe-Freiberga viņu „izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie Čakstes”. Dienas no KNAB oficiāli saņemtajos anonimizētajos J. Ruško paskaidrojumos par „blata kapa” organizēšanu lasāms:

„Attiecībā par „kapiņiem” varu pateikt, ka piezvanīja privātsekretāre ... un man prasīja, kur … ir kapa vieta. Un pati ... mani izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie Čakstes. Es vēl nodomāju, kā var tādā vietā, bet vairs es neko saistībā ar kapiem nedarīju kā tikai savedu kopā … ar …, kurš apsolīja kapa vietu.

… pagājušā gada 1. decembrī … dzimšanas dienas laikā teica, ka … esot nopirkusi savus „kapiņus” pa savu naudu, ka es esot nelietis. Saka, ka es esot no Valsts prezidenta kancelejas dāvanu naudas fonda esot nozadzis 8000 latu un naudu izņēmis ārā, un lai es atdodot viņiem naudu, es teicu, ka tā nav bijis, un piedraudēju, ja neliksies mierā, tad tiks publicēta visa grāmatvedība, ko esmu kārtojis, strādājot Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka amatā, kuru atšifrēt varu tikai es.

Es nekādi nevarēju saprast, kāds man sakars ar kapiem un kāpēc tieši 8000 Ls. Tagad es saprotu, ka … par granīta kapakmeni bija samaksājusi tos 8000 Ls. Es pazvanīju … un teicu, ka tā nevajag darīt, jo būs lielas problēmas, bet es nebūšu vainīgs. … arī man zvanīja par tā saucamiem ... kapiņiem, kad tas nonāca presē, un teica, ka vairāk neeju pie …, jo tas laiks ir beidzies, bet es jau neko nebiju darījis, bet tā visi uzskatīja.”

J. Ruško paskaidrojumos minētajā par konkrētajām summām, kuru „nozagšana” viņam pārmesta, ir saskatāma saistība ar D. Lasmanes KNAB skaidroto – ka pēc saskaņošanas ar V. Vīķi-Freibergu viņa sazinājusies ar kapu administrācijas ieteikto akmeņkali Ivaru Feldbergu, kurš organizējis visus darbus, lai par Freibergu ģimenes līdzekļiem iekārtotu „blata kapu”.

V. Vīķes-Freibergas privātsekretāre KNAB arī atzinusi, ka pretēji skaļajam sašutumam, ko saistībā ar „kapa lietu” eksprezidente paudusi publiski, pēc publikācijām masu saziņas līdzekļos ir radusies „sapratne”, ka likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” tiešām nekas nav teikts par to, kad un kā jāpieņem lēmums par kapavietas piešķiršanu.

Tiesa, radusies sapratne tomēr nav likusi censties norēķināties ar pašvaldību par „blata kapu”: līdz ar konkrēto esošo un bijušo amatpersonu atbildības pakāpi KNAB pārbaudē tāpat ir konstatēts, ka Kapsētu pārvalde par V. Vīķes-Freibergas vajadzībām ierādīto septiņvietīgo kapavietu tā arī nav saņēmusi maksu par „jaunas kapavietas I Meža kapsētā Rīgā, Aizsaules ielā 2a, III sektorā, I dg p.k.n.G.pr. rindā, 69 vietā ierādīšanu”.

Tas nozīmē, ka zaudējumi, kas nodarīti pašvaldībai, varētu būt nedaudz virs 1000 eiro, - saskaņā ar Kapsētu pārvaldes skaidrojumu maksa par identisku jaunu kapavietu būtu 1058,40 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Tieši apstāklis, ka formālā summa ir tik neliela, ir pamatā KNAB lēmumam saistībā ar šo gadījumu kriminālprocesu tomēr nesākt.

Atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmajai daļai atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

Savukārt saskaņā ar šī panta otro daļu par ievērojamu mantisko zaudējumu atzīstams mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Tā kā V. Vīķes-Freibergas kapavietas saņemšanas radītie formālie zaudējumi pašvaldībai šo summu nepārsniedz, septiņvietīgās kapavietas prettiesiskā nonākšana eksprezidentes rīcībā nekvalificējas kā ievērojams zaudējums. Savukārt pašas V. Vīķes-Freibergas paskaidrojumus „blata kapa” lietā KNAB vispār nav pieprasījis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...