Uz elektroenerģijas patērētāju rēķina samaksāta dāsna atlaišanas kompensācija „Latvenergo” valdes priekšsēdētājam
PIETIEK01.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uz elektroenerģijas patērētāju rēķina ir samaksāta dāsna atlaišanas kompensācija pagājušā gada rudenī faktiski atlaistajam AS Latvenergo valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram, kurš amatu zaudēja pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka viņš iesaistīts tā sauktajās „Taureņu sarunās".
Kā rāda Ā. Žīgura amatpersonas deklarācija par 2020. gadu, viņš AS Latvenergo algā kopā saņēmis 224 758 eiro. Turklāt runa ir nevis par visu gadu, bet par būtiski īsāku laika periodu, - lai gan deklarācijā minēts, ka Ā. Žīgurs darbu beidzis 21. decembrī, oficiāli Latvenergo pagājušajā gadā informēja, ka no amata viņš šķīries jau 30. oktobrī.
Tas nozīmē, ka visa 2019. gada laikā Ā. Žīgurs algā Latvenergo saņēmis 179 161 eiro, savukārt par desmit 2020. gada mēnešiem jau daudz iespaidīgāku summu – 224 758 eiro. Aptuveni aprēķini rāda, ka, visticamākais, atlaišanas kompensācijā Ā. Žīgurs saņēmis 75 tūkstošus eiro.
Šāda izmaksa būtu pieņemama, ja Latvenergo valdes priekšsēdētājs amatu zaudētu akcionāra – Latvijas valsts – pārstāvju politisku vai ekonomisku lēmumu rezultātā. Taču šajā reizē situācija ir bijusi cita – Ā. Žīguram amatu nācās pamest tāpēc, ka atklājās – viņš ir aktīvi piedalījies tā sauktajās „Taureņu sarunās”.
Tā arī precīzi neatklātā statusā Ā. Žīgurs figurēja vienā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pēdējo gadu skaļajiem izgāztajiem kriminālprocesiem, kas balstījās uz biroja ierakstītām uzņēmēju un politiķu sarunām Taureņu pirtī.
No to fragmentiem izrietēja, ka Latvenergo vadītājs 2015. gadā ar kriminālu slavu ieguvušo uzņēmēju Māri Martinsonu Taureņu pirtī pārrunājis Latvenergo iepirkumus, iespējas amatos iecelt M. Martinsonam uzticamus un vēlamus cilvēkus, kā arī iespēju piedāvāt kukuli toreizējai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
Kriminālprocess tika sākts 2018. gadā, taču tāpat kā citus uz noklausītām sarunām balstītos procesus KNAB izgāza arī šo un 2020. gada augusta beigās bija spiests to bez rezultātiem izbeigt.
Vēl formālāka bija Latvenergo padomes sāktā pārbaude par koncerna amatpersonu rīcību un notikumiem 2015. gadā, lai izvērtētu, vai Latvenergo nav bijusi nepamatoti labvēlīga attieksme pret atsevišķiem uzņēmējiem, un pārbaudītu iepriekšējos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darījumu atbilstību iekšējā un ārējā regulējuma prasībām.
Rezultāts bija – pārbaude neesot „sniegusi papildu faktus, kas prasītu turpmāku krimināltiesisku vērtējumu”. Taču Latvenergo padome paziņoja, ka „iepriekš publiskotā informācija, kā arī pārbaudes laikā iegūtās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institūcija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatīvās ētikas principu pārkāpumiem koncerna vadībā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šādu normu pārkāpšanu”.
Tā nu korporatīvās ētikas principus pārkāpušais vai vismaz aizdomās par šādu normu pārkāpšanu turētais Ā. Žīgurs ir no amata nevis atlaists, bet aizgājis „pēc paša vēlēšanās” un ar dāsnu kompensāciju bankas kontā. Tā ir samaksāta no visu Latvenergo klientu kabatas.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.