Iesaki rakstu: 
Publiski pieejami dati rāda, ka pēdējos gados un īpaši, kopš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) darbību ir pārņēmusi Inga Vanaga, arodbiedrības popularitāte skolotāju vidū ir kļuvusi arvien zemāka un zemāka. Dati par arodbiedrības pārstāvēto skolotāju skaitu un to dinamiku ir noslepenota, bet zināmu ieskatu sniedz LIZDA publiskie pārskati, kur norādīta informācija par biedru naudas apjomiem gadu no gada.
Ko mums rāda šie dati? Dati rāda, ka 2014.gadā, pirms I.Vanagas ēras, LIZDA tiešām bija nopietna un ietekmīga organizācija, ar nopietnu biedru naudas apjomu. 2014.gadā skolotāji biedru naudās LIZDAI bija samaksājuši vairāk nekā 620 000 tūkstošus eiro. No tiem tikai 31% jeb nedaudz vairāk nekā 193 000 eiro tika tērēti organizācijas štata algošanai, pārējā summa tika tērēta skolotāju un citu izglītības nozares darbinieku vajadzībām.
Skaitļi rāda, ka, laikam ejot, LIZDA popularitāte skolotāju vidū katru gadu krītas. Lai gan algas skolotājiem palielinās, naudas apjoms, ko viņi apņēmušies veltīt LIZDA arodbiedrībai, katru gadu ir samazinājies. Acīmredzot skolotāji no šīs organizācijas neredz nekādu jēgu un savu izvēli izdara, “balsojot ar maciņu”.
Publiski pieejamā informācija rāda, ka biedru naudas, ko skolotāji bijuši gatavi veltīt LIZDA, ir samazinājušās katru gadu un pagājušajā gadā sarukušas līdz nepilniem 547 tūkstošiem eiro. Lai gan dati par 2020.gadu nav publiskoti, neoficiāla informācija liecina, ka šogad skolotāju neuzticība LIZDA ir turpinājusi augt un LIZDA ieņēmumi no biedru naudām ir turpinājuši sarukt. Neskatoties uz inflāciju, neskatoties uz valsts izglītības budžeta pieaugumu, piecos gados LIZDA biedru naudas apjoms ir krities par 12%.
Lai arī skolotāji masveidā novēršas no LIZDA, tas nav kavējis LIZDA vadību gadu no gada kāpināt savas algas un turpināt trekni dzīvot uz skolotāju rēķina, ik pa laikam taisot skaļus publiskās brēkšanas šovus. Publiskie dati rāda, ka izdevumi atalgojumam kopumā ir palielinājušies no 31% attiecībā pret biedru naudām, līdz pat 40% - un vai tiešām 2020.gadā puse no visām biedru naudām varētu aiziet uzblīdušā aparāta algošanai? Lai arī skolotāju maksājumi ir krituši par 12%, izdevumi algām ir pieauguši par 13% un sasnieguši pat 220 tūkstošus eiro.
Kam tad alga šajos gados augusi visstraujāk? Izrādās, ka visstraujāk algu spējusi audzēt pati I.Vanaga. Diemžēl publiski nav pieejama visa informācija par laiku no 2015.gada, tomēr jau esošie publiskie dati rāda, ka I.Vanagas alga tikai pāris gados no 2017.gada līdz 2019.gadam ir strauji augusi - vismaz par 19,5%. Ja proporcionāli šāds algas pieaugums ir ticis pieredzēts arī iepriekšējos gados, tas ļauj secināt, ka I. Vanagas alga varētu būt augusi pat par 40%! Tajā pašā laikā, kamēr skolotāju maksājumi arodbiedrībai kritušies par 12%. Apetīte rodas ēdot, un var droši prognozēt, ka I.Vanaga arī turpmāk algās centīsies izmaksāt sev arvien lielākas summas no pastāvīgi rūkošā LIZDA biedru budžeta.
Skolotājiem būtu jābūt iespējai vērtēt, vai LIZDA vadones ieņēmumi 30 708 eiro gadā, jeb gandrīz 2 600 eiro mēnesī ir adekvāti un atbilst paveiktajam darbam. Vai tiešām viņi ir gatavi turpināt maksāt biedru naudu, lai barotu uzblīdušo LIZDA aparātu un tās vadoni, kas arodbiedrību izmanto savu kabatu piepildīšanai un kā platformu, lai atgrieztos publiskajā politikā, no kurienes pirms dažiem gadiem velētāji I.Vanagu padzina.
Nezinātājam atgādināsim I. Vanagas politiķes karjeru kopš 2005.gada, kad viņa neveiksmīgi centās iekļūt Jelgavas domē no toreiz populārās partijas “Latvijas ceļš”. Pēc četriem gadiem – 2009.gadā I.Vanaga mēģināja atkal, šoreiz jau no Aināra Šlesera veidojuma LPP/LC, bet arī toreiz cieta sakāvi.
2011.gadā, saredzot sev iespēju tikt amatā, I. Vanaga pievienojās vēlāk jau bēdīgi slavenajai Zatlera Refomu partijai. No šīs partijas viņa kandidēja uz Saeimu, kur arī pirmo un vienīgo reizi tika ievēlēta. Tomēr Zatlera Reformu partija sabruka, un I.Vanagai nācās meklēt jaunu partiju savu ambīciju realizēšanai. 2014.gadā viņa iestājās Reģionu aliansē un atkal neveiksmīgi kandidēja uz Eiropas parlamentu. Tad viņa pārmetās uz Latvijas Reģionu apvienību un darbojās Saeimā par frakcijas konsultantu, līdz 2015.gadā nokļuva siltajā LIZDA vadones krēslā. Nu atkal tiek meklēta partija kārtējai sabiedrībai muļķošanai.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
