Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

andris a

23.10.2015. 15:14

Tikko LtV 7 pārraidē dzejniece Zandere mūsu tautu...salīdzināja ar svešzemju augu kartupeli, cik sakumā biedējošs , tagad kā ''savējais", cilvēku...ar dārzeni,... "augsts prāta lidojums"...pēc tēmas-strādāt dikti negribas man, laikam dzejnieks būšu,....:

Atbildēt

Vai Marija

11.10.2015. 22:54

Ja kas doma kā nav kur begt - atcerējas savu būtību (LVL) un paskatīes uz citu (LVL) kas vēl joprām ir LR un atņemt to vietu (LVL ģenu kods)

Atbildēt

es ir prom

09.10.2015. 12:57

Beg prom no krievu raditas pasaules jaunlatvijas. Beg uz to " riebigo" ar amerikaniem radito pasauli. Cukas tadi ir tie latviesi, nekadas sapratnes par Laimi pareizo nav!

Atbildēt

hulio

08.10.2015. 00:26

Latvietim jabeg no otra latviesha. Idiotu tauta!

Atbildēt

Deniss

06.10.2015. 10:00

Es esmu pazīstams putns. Manis dēļ Diena slēdza savu jau puslēgto blogu. Ja tu mani nezini, tad tu esi jaunatbraucējs. Esmu puskrievs. Tas ir mans īstais vārds. Tu slēpies, bet es neslēpos no meitenēm. Tev nav iekšā, bet man ir iekšā, tāpēc neslēpjos. Tu arī gribētu būt tāds pats kā mans profesors. Bet tev nav iekšā. Tu vari tikai viņu nolamāt.Es sekoju un atbildu visiem viņa lamātājiem. Dienā man bija niks - Sīmanis Sīpols. Te šajā saitā es neslēpjos.

Atbildēt

Neērti gan

06.10.2015. 07:38

Reliģija opijs tautai.

Nu ,,melnās,, ticības imports Eiropas kangariem kļuvis modes lieta, ļoti ērts varas un kontroles rīks pār masām, kaut kas nepatīk galvas ripo,


Nekādi jautājumi nav pieļaujami, kam ir izdevīgi Latvijas islamizācija?...


Vai citu reliģiju pārstāvji tiks pieņe.ti viņu mītnes zemēs ar tādu pašu ,,toleranci,,,


Diezin vai....

Atbildēt

hulio

06.10.2015. 03:20

Viens no retajiem saturigajiem rakstiem shaja rubrika. Kaut shadu rakstu izlasitu un SAPRASTU gadus 20-25 atpakal!
Bet latvieshi nav cinitaji vairs,Latvija atri izdzisis. Realu 10-15 gadi un viss. Jo kados apgriezienos un tempa notika Latvijas iznicinashana gan Austrumu,Rietumu un vietejo zaglenu puses,tas viss nepaliks bez sekam. Daudzi saka,ka Latvina pardzivojusi to,shito..es jums teiksu taa - ne suda vina vairs nepardzivos. Emugracija un zema dzimstiba nav tada bijusi neviena gadsimta.

Atbildēt

AG

04.10.2015. 12:32

KĀ NEKĻŪT PAR NEPIESKAITĀMO JEB
ĪSA PAMĀCĪBA CĪŅAI AR PSIHIATRU MAFIJU

Rakstīt šo publikāciju mani pamudināja reportāža no tiesas sēdes, ko izlasīju viltusnacionālajā Pāķu lapelē. Tajā bija aprakstīts, ka kāds jaunietis par 4.maija režīmam netīkamu komentāru ievietošanu internetā ir sodīts ar 2 gadiem nosacītas brīvības atņemšanas. Cita starpā bija arī pieminēts, ka psihiatriskā ekspertīze šo puisi esot atzinusi par „daļēji pieskaitāmu”. Tā kā minēto cilvēku arī līdz tiesai biju jau gana labi pazinis, un līdz šim man nebija radušās šaubas par to, ka viņš neapzinātos, ko dara (lai arī, kā daudzi jauni ļaudis, bija reizēm pārmērīgi straujš un neapdomīgs), mani šāds formulējums ļoti izbrīnīja. Es telefoniski sazinājos ar minēto puisi un apjautājos, kādā veidā viņš tad ir ieguvis šādu „godpilnu” statusu. Viņš man paskaidroja, ka bērnībā pēc tuva cilvēka zaudējuma esot nonācis saskarē ar psihiatru (par ko, protams, atbildība pienākas viņa tuviniekiem), kurš nekavējoties šim uzstādījis smagas slimības diagnozi, tad, sasniedzot pilngadību, nedaudz pasimulējis, lai nevajadzētu dienēt armijā… nu, un tagad, savukārt, sakarā ar apsūdzību krimināllietā, procesa virzītājs šo esot nosūtījis uz psihiatrisko ekspertīzi. Tās laikā viņš esot apgalvojis, ka nevēloties sev psihiska slimnieka statusu un esot gatavs pilnībā uzņemties atbildību par savu rīcību, stājoties tiesas priekšā, bet acīmredzot tieši šie vārdi esot likuši psihiatru komisijai viņu atzīt vismaz par daļēji slimu, jo normāls cilvēks taču, viņuprāt, darītu visu iespējamo, lai no kriminālatbildības izvairītos. Viņš pats, protams, esot dziļi nelaimīgs par šādu birkas piekāršanu un cīnīšoties, lai šis psiha statuss viņam nākotnē tiktu noņemts. Es minētajam puisim novēlēju veiksmi un nospriedu, ka nepieciešams brīdināt citus Latviešu Patriotus, kuriem vēl nav piemērots nepieskaitāmā statuss, kādā veidā viņiem ir jāuzvedas, lai šādu „godu” nākotnē neiegūtu.
Politisko pretinieku pasludināšanas par garīgi slimiem paņēmiens ir ļoti sen zināms un gadu desmitiem, pat simtiem ilgi jau piemērots. Sevišķi plaši to praktizēja PSRS tā saucamajos stagnācijas gados, t.i., L.Brežņeva valdīšanas laikā, kad tika pat radīta speciāla diagnoze – lēni progresējoša (lienošā) šizofrēnija, kuru nekur citur pasaulē, izņemot Bulgāriju (pēc valsts politiskās uzbūves faktiski pilnīgu PSRS kopiju, kas netika iekļauta tās sastāvā tikai tālab, lai tā sauktajai „sociālisma valstu nometnei” būtu lieka balss ANO), nepazina un nevienam cilvēkam neuzstādīja. Pamatojoties uz šīs „slimības” (kas izpaužoties tādejādi, ka cilvēks citādi principā pagaidām vēl esot garīgi vesels, tikai politiskos notikumus izprotot nepareizi) diagnozi, tad arī valstij nevēlamus cilvēkus nosūtīju uz piespiedu ārstēšanos psihenēs, kur tad apkārt valdošās atmosfēras un „zāļu” (inžu) ievadīšanas dēļ viņi drīz vien tiešām kļuva par patiesi prātā jukušiem ļaudīm. Tādā veidā dabūja ciest, piemēram, tā dēvētās Gaismas akcijas dalībnieki Pēteris Lazda un Ģederts Melngailis, kurus ar tiesas lēmumu nosūtīja ārstēties uz Blagoveščenskas psihiatrisko slimnīcu Krievijā (pilsēta atrodas netālu no Ķīnas robežas). P.Lazdam vēlāk, Atmodas gados, izdevās ārzemēs pierādīt, ka viņš ir psihiski vesels, savukārt, Ģ.Melngailis, kā apgalvo ļaudis, kas viņu pazīst, tagad patiešām rūpīgas „ārstēšanas” rezultātā esot kļuvis par garīgu slimnieku – invalīdu. Starp citu, kā, man dzirdot, ir apgalvojis cits plaši pazīstams sabiedriski-politisks darbinieks Ilmārs Ančāns, tad Melngailis pie notikušā pats esot vainīgs, jo nobijies no nokļūšanas cietumā, tādēļ labprāt piekritis, lai viņu atzīst par garīgi slimu. Arī I.Ančānu esot gribējuši par tādu pataisīt pēc tam, kad viņš Maskavā ielauzies ASV vēstniecībā, bet šis stingri uzstājis uz to, ka ir vesels, un noraidījis jebkuras ekspertīzes šai sakarā, tādēļ arī tagad neesot tāds kā Melngailis. Atzīšos, ka es personīgi gan nezinu, cik lielas iespējas bija sevi aizstāvēt pret psiha statusa piešķiršanu PSRS laikos. Var jau būt, ka cilvēkam ar ārsta diplomu, kāds ir I.Ančāns, tas arī bija daudz-maz iespējams, bet visticamāk, ka čekai, patlaban grūti uzminamu apsvērumu dēļ, toreiz vienkārši nelikās politiski izdevīgi viņu par nenormālu pataisīt, atšķirībā no P.Lazdas un Ģ.Melngaiļa. Tā vai citādi, jebkurā gadījumā Ančāna kunga toreizējā rīcība ir pelnījusi cieņu un atzinību un rāda piemēru, kā mums jārīkojas arī mūsdienās.
Arī patlaban augstāk minētā prakse tiek plaši piekopta. Savulaik, kad biju portālā www.latvians.lv ierakstījis, ka prezidenti VVF vajadzētu pēc tiesas sprieduma (izcēlums mans – A.G.) sadedzināt uz sārta, Daugavpils DP inspektors Edmunds Buls, kā viņš pats vēlāk lielījās, esot aiznesies uz vietējo psiheni, lai ievāktu kompromitējošus materiālus par „jukušo ekstrēmistu” A.Gedroicu, un bijis visai vīlies, kad šim tur nekā īpaši interesanta nevarējuši piedāvāt. Jāpiezīmē, ka tas notika laikā, kad man ne tikai nebija piemērots aizdomās turētā statuss, bet pat vispār manu izteikumu sakarā nebija ierosināts kriminālprocess (un kādēļ lai būtu, ja manis rakstītajā nebija nekā pretlikumīga?)! Vienkārši kāds interneta stukačs bija pasūdzējies čekai par viņam netīkamu izteikumu publicēšanu (pieļauju, ka tas varēja būt pederastisma karognesējs K.Streips – viņam ir raksturīga šāda uzvedība), un, lūk, kāda sekoja atbildes reakcija. (Sīkāk par to, kā mani audzināja E.Buls un kā es viņu „pasūtīju uz poda” esmu jau aprakstījis http://klab.lv/users/aivars_666/18377.html). Interesanti atzīmēt, ka garīgi slima cilvēka statusa piešķiršana disidentam taču nekādā veidā nevar veicināt viņa ietupināšanu cietumā, taisni otrādi, tas var tieši palīdzēt viņam izvairīties no kriminālsoda. Tāpēc būtu loģiski, ja par to cīnītos pats apsūdzētais vai viņa advokāts (kā, piemēram, sērijveida slepkava-maniaks Rogoļevs, kura tiesas process sīki aprakstīts A.Grūtupa grāmatā „Maniaks”), taču procesa virzītājam – izmeklētājam un prokuroram vajadzētu tieši otrādi – uzstāt uz viņa pieskaitāmību un sodāmību. Praksē tas tomēr bieži vien notiek savādāk, īpaši krimināllietās, kas saistītas ar valsts politikas kritizēšanu no apsūdzētā puses. Lai atceramies man nepazīstamu jaunieti no Liepājas, kuram par draudu izteikšanu V.Zatleram tika piemērota piespiedu ārstēšana psihenē, atbrīvojot viņu no kriminālatbildības. Var jau, protams, būt, ka šis cilvēks tiešām bija garīgi slims, bet tikpat labi arī iespējams, ka politisku apsvērumu dēļ bija izdevīgi viņu par tādu pataisīt – varbūtība ir 50:50. Mūsu nelietīgajiem varturiem nav tik būtiski, lai viņiem nevēlami cilvēki tiktu ieslodzīti, daudz būtiskāk ir panākt, lai tauta viņiem neticētu, lai neņemtu par pilnu viņu teikto un rakstīto. Un kas gan vēl labāk to var veicināt, kā politiskā oponenta atzīšana par garīgi nepieskaitāmu, psihiski slimu cilvēku? Lūk, kāpēc apsūdzību uzturošā puse nereti rīkojas it kā neloģiski, meklējot aizdomās turētajam vainu mīkstinošus, nevis pastiprinošus apstākļus; lūk, kāpēc tā ne tikai piekrīt, bet pat uzstāj uz šāda veida psihiatrisko ekspertīžu veikšanu šim cilvēkam, vispirms jau viņu pašu pierunājot, ka tā taču šim būšot labāk – varēšot ārstēties, nevis sēdēt cietumā… utt., u.tjp. Te nu ir svarīgi neuzķerties uz šāda āķa. Jāatzīmē, ka apstākļi psihiatriskās slimnīcās patlaban patiešām ir lieliski (un tas vēl ļoti maigi teikts!), ja tos salīdzina ar padomju laikiem. Savulaik pirms gadiem desmit, ārstējoties Daugavpils slimnīcas ķirurģiskajā nodaļā, man nācās atrasties vienā palātā ar kādu kungu, kurš līdz pensijai bija strādājis par D-pils psihuškas galvenā ārsta vietnieku. Tieši tobrīd bija sākusies vērienīga vietējā trakonama ēku rekonstrukcija un papildus korpusu būvēšana šai iestādei. Šinī sakarā es izteicu neizpratni, kāpēc tas ir nepieciešams, ja Brežņeva laikos bija viens ēkas korpuss atvēlēts trakajiem, tagad to ir jau divi, bet vienalga varturi skandina, ka ar to esot par maz. Vai tad tiešām trako skaits būtu tik ļoti pieaudzis pa šiem gadiem? „Ē, vecīt, tu jau nezini, kā tur izskatījās, kad mūsu rīcībā viens korpuss vien bija”, atteica kungs, „palātās atradās pa 20-30 cilvēki katrā, gultas bija trijos stāvos izvietotas. Atmosfēra tur bija tāda, ka, ievietojot palātā normālu cilvēku, vēlākais pēc divām trim dienām viņš savā uzvedībā ne ar ko vairs neatšķīrās no pārējiem palātas iemītniekiem, respektīvi, arī sajuka prātā”. „Nu, bet toties neviens uz turieni labprātīgi nerāvās kā tagad?”, es iebildu. „Jā, tas tiesa, ja kādu izlaida laukā ar kaut nelielām veselā saprāta paliekām, tas muka no turienes, atpakaļ neskatīdamies, nevis rīkoja protesta piketus, ka viņam stacionāro ārstēšanas režīmu aizstāj ar ambulatoro, kā tas mūsdienās notiek”, rezumēja kungs.
Pa šiem desmit gadiem sadzīves apstākļi mūsu valsts psihenēs ir kļuvuši vēl krietni komfortablāki, faktiski tie sit pušu jau PSRS laika luksus viesnīcās esošos. Šajās iestādēs ir saunas, peldbaseini, burbuļvannas, sporta zāles, tā dēvētās mūzikas terapijas, smaržu istabas… un kas tik vēl ne! Neviens viltus Napoleons vai pats „Dievs Tas Kungs” nebūtu iedomājies sev ko tādu padomijā pieprasīt! (Visu šo informāciju esmu guvis ne jau no vizītes klātienē, bet gan publikācijām un reportāžām saziņas līdzekļos, kas ļoti labprāt atspoguļo šāda veida „medicīnas progresu”.) Desmitiem miljonu tiek šķērdēti no mūsu „bagātās” valsts budžeta durku labiekārtošanai, tai pat laikā normālo ļaužu slimnīcas tiek masveidā slēgtas, bet atlikušās atrodas uz bankrota sliekšņa. Tas gan ir temats citam rakstam. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka šāda veida politika novedusi pie tā, ka ļaudis rautin raujas nokļūt šajā paradīzē, kur var zili zaļi dzīvot neierobežotu laiku, pilnā apgādībā atrodoties uz valsts rēķina. Piedevām vēl saziņas līdzekļos nepārtraukti tiek skandināts, ka nonākšana trakonamā esot parasta lieta, no kā neesot jākaunas, ka t.s. „civilizētajās” ārzemēs katram cilvēkam esot vismaz savs psihologs, ja ne psihiatrs vai psihoterapeits. Tiek minētas pasaulē pazīstamas personas un viņu atvases (piemēram, bijušā ASV prezidenta B.Klintona meita Čelsija), praktiski visas populārās kinozvaigznes, kuras katra vismaz reizi dzīvē, ja ne vairākas, ir pabijušas traķenē… utt., u.t.jp. Bez tam nepārtraukti tiek sludināta nepieciešamība integrēt normālo ļaužu vidū garīgi slimos (tieši tāpat kā okupantus), tiek apgalvots, ka tā tas tagad notiekot ne vien ES, bet arī visā pasaulē. Visu šo pēc satura idiotisko, bet pēc būtības ārkārtīgi kaitīgo pasākumu rezultātā tautas vairums diemžēl vairs nebaidās no nokļūšanas psihenē, turklāt ir pat tādi, kas atklāti lepojas ar to, ka tur ir pabijuši, līdzīgi kā rakstnieka-pedagoga A.Dripes varoņi ar lepnumu stāstīja saviem vienaudžiem, ka tik un tik gadus ir pavadījuši mazgadīgo kolonijā. Ja tā turpināsies, drīz var pienākt brīdis, ka cilvēkiem būs kauns atzīties faktā, ka nav ārstējušies durkā, līdzīgi kā tagad daudzi mietpilsoņi jūtas neērti, ka nav vēl ne reizi aizlidojuši „pakaifot” uz Antāliju un Šarmilšeihu…
Lūk, uz šādu notikumu fona mūsu DP(čekai) nemaz nav tik grūti pārliecināt ļaudis, kas apsūdzēti pēc KL pantiem no sadaļas „Valsts noziegumi”, ka labāk tiem ir ļauties, lai atzīst tos par trakiem. Tomēr ļoti ceru, ka Īsteni Patrioti, Nelokāmi Nacionālisti nekad šādam notikumu atrisinājumam nepiekritīs. Lai viņi saprot, ka nākotnē šis psiha zīmogs atstās uz visu viņu turpmāko dzīvi nenomazgājamu traipu. Ja viņi tiks notiesāti pēc KL pantiem, tad nākotnē, mainoties valsts varai un likumdošanai, šie cilvēki visai viegli varētu tikt reabilitēti, savukārt, psihiskas slimības diagnozi noņemt ir un būs daudz grūtāk (vai varat nosaukt daudzus PSRS laikā psihiatriskajās iestādēs ieslodzītos disidentus, kas tagad ir atzīti par garīgi veseliem un bauda represēto statusu? Es zinu tikai P.Lazdu, citu nevienu!). Turklāt, piespiedu ārstēšanās laikā, tāpat kā tas bija PSRS, tā arī tagad, „gādīgie” dakteri ar savām zālītēm jebkuru normālu cilvēku var pataisīt par tiešām nenormālu. Pat, ja tas tomēr nenotiek un izdodas palikt garīgi un fiziski veselam, „trakā” apzīmējums pārējo ļaužu vidū nereti seko līdz pat nāvei. Ļaudis īpaši neiedziļinās faktā, kādā veidā konkrētais cilvēks ir nonācis trakenē, pietiek ar to, ka viņš tur vispār ir bijis. Kā saka paruna – nav svarīgi, vai tu pats pielaidi sev bikses, vai kāds tev uzlēja virsū mēslu spaini, tu esi pretīgs jau tāpēc vien, ka smirdi. Un trakā „smaku” parasti ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami „izvēdināt”. Labāk, protams, ir nepārkāpt likumu un nenonākt drošības iestāžu redzeslokā, bet, ja tas tomēr ir noticis, un ir paredzamas tikai divas drūmas nākotnes izredzes – psihiatriskā slimnīca vai cietums, es šādā situācijā no sirds iesaku izvēlēties cietumu. Mūsu zemē nu jau vismaz 15 gadus nepastāv nāvessods (no kura PSRS laikos nereti tiešām tikai psiha statuss varēja apsūdzētu glābt; kā, piemēram, politiķa Šlesera tēvu – maniakālu slepkavu) , un, kā zināms, arī brīvības atņemšanas iestādes tiek regulāri labiekārtotas un „tuvinātas Eiropas līmenim” Lai gan līdz tam komfortam, kas valda psihenēs, tur vēl nav nonākts, tomēr, salīdzinot ar situāciju pirms gadiem divdesmit, apstākļi cietumos ir tīri ciešami. To apstiprina kaut vai mana sarakste ar skandalozu popularitāti ieguvušo A.Jordanu, kurš gadu nosēdēja Centrālcietumā, bet vēlāk tika pilnībā attaisnots. Savās vēstulēs viņš man rakstīja, ka jūtoties tīri komfortabli un nemaz nepārdzīvojot, ka ir tādā iestādē nokļuvis. Nu tagad viņam ir tiesības pieprasīt pamatīgu kompensāciju par nepamatoti ieslodzījumā pavadīto gadu, kādu visdrīzāk nebūtu, ja viņš būtu atradies nevis cietumā, bet trakomājā. Kur nu vēl apkaunojošies nepieskaitāmā vai daļēji pieskaitāmā statuss, kas viņam kā ēna visur sekotu līdzi…
Tādēļ, dārgie tautieši, ir stingri un kategoriski jāiebilst pret jebkuriem drošības iestāžu darbinieku mēģinājumiem pasludināt mūs par garīgi slimiem. Protams, arī pašiem nav jādod šajā jomā handikaps mūsu tautas ienaidniekiem, nekad un nekādos apstākļos nav jāiet ne pie psihologa, ne psihoterapeita, ne psihiatra, arī savus bērnus turp nav jāved, ar savām problēmām jāiemācās pašiem tikt galā, kā tas bija pirmskara Latvijā, kad nebija nekur ne depresiju klubu, ne krīžu centru (un ne jau tādēļ, ka visiem cilvēkiem dzīve bija ļoti jauka un rožaina!), bet trakonamos atradās patiešām īsteni trakie indivīdi, kurus neviens īpaši necienīja, luksus apstākļus viņiem neradīja un necentās tos integrēt normālo ļaužu sabiedrībā; starp citu, arī PSRS laikos bija līdzīga situācija šajā jomā. Tas ir pirmais un galvenais nosacījums „nepieskaitāmā” statusa neiegūšanai. Atcerēsimies, kad tiesāja A.Gardu, L.Muzikanti un I.Liepu, apsūdzības uzturētājiem neradās vēlēšanās sūtīt viņus ne uz kādām ekspertīzēm viņu psihiskā stāvokļa pārbaudei, jo viņi, atšķirībā no mana raksta sākumā minētā puiša, nebija nonākuši garīga rakstura slimību ārstniecības iestāžu „melnajos sarakstos”.
Paturēsim prātā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (šai grāmatai, tāpat kā Krimināllikumam, būtu jābūt katra politiski aktīva cilvēka mājas bibliotēkā) 336.pantu jebkuru izmeklētāja procesuālo darbību, arī ekspertīzi, tai skaitā psihiatrisko, aizdomās turētais ir tiesīgs apstrīdēt un pārsūdzēt. Tas noteikti ir arī jādara! Jācīnās līdz pēdējam, jāvēršas pēc kārtas visās tiesu instancēs ar prasību atcelt šādu lēmumu, motivējot tā pieņemšanu ar politisku pasūtījumu, par notikušo pēc iespējas plašāk ir jāinformē visi saziņas līdzekļi. Vairumā gadījumu šāda veida cīņa nebūs bez rezultātiem! Ja nu tomēr nepaveicas, un pēc visu sūdzību izskatīšanas lēmums par piespiedu psihiatriskās ekspertīzes veikšanu paliek spēkā, tas vienkārši ir jāignorē. Nekādā ziņā pašam nav jāierodas ar norīkojumu durkā uz pārbaudi! Lai mūsu brašie policisti pamēģina jūs nogādāt turp piespiedu kārtā! Ja vien iespējams, vēlams būtu neuzturēties savā deklarētajā dzīvesvietā, pa kluso pamainīt arī darba vietu, ja jums tāda vispār ir. Nedomāju, ka cilvēku, kuram tik vien kā jāveic piespiedu ekspertīze, kāds meklēs tik rūpīgi kā sērijveida slepkavu-maniaku, visticamāk, ka, divas trīs reizes atbraukuši uz zināmo adresi un neatraduši jūs tajā, menti aizmirsīs par jūsu eksistenci, galu galā, darba viņiem tiešām ir „pāri galvai”. Ja nu tomēr jūs uzokšķerē, sēdiet rātns un kluss un neveriet vaļā durvis, lai cik uzstājīgi pie tām klauvē vai zvana! Pat, ja „ciemiņi” droši zinās, ka jūs tur iekšā esat, durvis lauzt viņi nez vai uzskatīs par vajadzīgu, visdrīzāk, 5-10 minūtes pie tām patrokšņojuši, viņi aizlasīsies prom. (Gadījumi, kad policijas darbiniekiem ir tiesības iekļūt dzīvoklī pret tajā esošās personas gribu, ir precīzi definēti likumā „Par policiju”.) Taču pieņemsim, ka jūsu aizturēšana varas iestādēm šķiet tik svarīga, ka durvis tiek uzlauztas. Tādā gadījumā jums ir jānoguļas uz grīdas un mierīgi jāpaziņo, ka nekur ar viņiem kopā nebrauksiet. Lai viņi ņem jūs aiz rokām un kājām un stiepj pa zemi kā graudu maišeli. Ja jūs būsiet padevies miesās ražens, bet milicīši – augumā sīki, viņiem tas neliksies viegli izdarāms, var būt, ka viņi nospļausies un aizbrauks prom, jums nepieskārušies. Ja nu šie tomēr sāk jūs piespiedu kārtā vilkt uz automašīnu, neklusējiet, bet kliedziet, cik vien skaļi spējat: „Ļautiņi, glābiet, palīdziet! Mani slepkavo!!!”. Tādā veidā jūs izsauksiet plašu sabiedrības uzmanību un nostādīsiet varmākas ļoti nepatīkamā stāvoklī. Ideāli, ja ir kāds, kas šo skatu nofilmē un ievieto internetā, kā arī nosūta plašsaziņas līdzekļiem. Iespējams, ka, šokēti no notikušā, varas iestāžu pārstāvji jūs nometīs zemē un aizvāksies prom. Cita starpā, iesaku atcerēties, ka populāro sabiedrisko darbinieku Jāni Štokni-Kalnu viņa draugi un domubiedri veselas divas stundas spēja sargāt pret policistu patvaļu, kas vēlējās viņu piespiedu kārtā nogādāt trakomājā. Lai arī galarezultātā cīņa tika zaudēta, šis notikums ieguvu lielu rezonansi sabiedrības saziņas līdzekļos, tam tika pievērsta uzmanība arī ārvalstīs – tas viss neļāva minēto cilvēku pa kluso nozāļot, kā tas sākotnēji laikam varturiem bija iecerēts. Pieņemsim, ka notikumi turpina attīstīties jums nelabvēlīgā virzienā, un poliči jūs tomēr aizved uz trakeni un nodod sanitāru rokās. Arī tur jāturpina pasīvā pretošanās – jāguļ zemē un jāliek, lai jūs stiepj. Varbūt, ka medicīnas iestāžu darbinieki nospļaujas un pasaka: „Ticies prom ātrāk no šejienes, pretīgais mēsls!”, ko jūs tad arī nekavējoties izmantojiet. Ja nē, lai vien nes jūs kā dzīvu mironi viņiem vēlamajā virzienā. Tagad jums jāsāk morāli gatavoties pašam svarīgākajam – ekspertīzes veikšanai.
Dažreiz ļaudis, kas nepazīst psihiatriskās iestādēs strādājošo personu būtību, naivi iedomājas: „Nu, kas tad tur liels, viņi aprunāsies ar mani, konstatēs, ka esmu vesels, ierakstīs tā papīros un palaidīs mājās”. Realitāte diemžēl bieži vien nav tik rožaina. Lieta tāda, ka tā saucamais „ārstnieciskais personāls” nereti ir vēl pat garīgi slimāks par tiem, kurus viņiem pienākas ārstēt. Tas izskaidrojams ar to, ka cilvēks, kuram pašam ar psihi viss ir kārtībā, parasti nekad labprātīgi neizvēlas strādāt darbu, kurā nepārtraukti jāsaskaras ar nenormālajiem. Diezin vai jūs atradīsiet kādu cilvēku, kurš izteiktu kvēlas ilgas pēc mēslu mēšanas no kūts. Protams, apstākļu spiesti, ļaudis to dara, bet tāpēc, ka to vajag, nevis tāpēc, ka viņiem tas patīk. Arī psihus (tiešām īstus nenormālos, nevis tos, kurus par tādiem politisku iemeslu dēļ grib atzīt valdošā vara) mēs ar pilnām tiesībām varam saukt par cilvēces atkritumiem (mēsliem). Un skaidrs, ka nevienā valstī nav lielas vēlēšanās kādam ar tiem ņemties. Atcerēsimies, ka mūsu Veročkai kā emigrantei Marokā arī nācās psihenē strādāt, jo vietējos ļaudis saprotamu iemeslu dēļ šis darbs nevilināja. Atzīšos, ka es pats, guvis darba pieredzi gan cietumā, gan policijā, un patlaban būdams ilgstošs bezdarbnieks, ne par kādu naudu nepiekristu strādāt psihuškā, ja mani pēkšņi kāds sadomātu uz turieni uzaicināt, pat kancelejā ar papīriem, kur nu vēl ar šīs iestādes pacientiem. Man būtu pretīgi vispār iet iekšā pa šādas ēkas durvīm. Savukārt, ja kāds pats izsaka vēlmi uzsākt darba gaitas tāda veida slimnīcās un pansionātos, jāsāk atcerēties paruna: „Tāds tādu pievelk!”. Protams, ilgstoši – mēnešiem un gadiem – atrodoties nenormālo radījumu vidū, šādas iestādes darbinieks arvien vairāk sevi degradē un kļūst vēl krietni nenormālāks, nekā tad, kad labprātīgi izteica vēlmi sākt tur strādāt. Ne velti attīstītajās ārvalstīs kategoriski neiesaka nevienam strādāt psihuškās ilgāk par 10 gadiem, lai pašam nesajukt prātā. Mūsu zemē dakteri ārstē trakos gadus 30-40 no vietas, kādas vēl var būt šaubas par viņu pašu psihisko veselību šādā situācijā! Viņu novirzes pirmkārt izpaužas tādejādi, ka visus sev apkārt esošos ļaudis (izņemot sevi pašu un varbūt vēl darba kolēģus) viņi sāk uzskatīt par garīgi slimiem. Kur nu vēl tad, ja uz viņiem tiek izdarīts politisks spiediens kādu atzīt par jukušo! Tātad, tiklīdz jūs nonākat šādu nožēlojamu ļautiņu redzeslokā, jūs jau automātiski sevi esat nostādījis psiha statusā. Caur tādu prizmu uz jums raudzīsies, visu, ko jūs teiksiet, interpretēs kā slima cilvēka murgus. Nemēģiniet viņiem kaut ko iestāstīt, pierādīt acīmredzamo, tas nebūs iespējams, tā tikai jūs radīsiet iespēju interpretēt jūsu teikto tā, lai tas liecinātu par jums it kā piemītošām garīga rakstura novirzēm. Uz to šie ļaudis ir „meistari”! Vienīgais, kas viņiem var traucēt – izejas materiāla trūkums. Tādēļ jums arī jācenšas runāt pēc iespējas mazāk, vadoties pēc principa: „runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts”. Tai pat laikā nedrīkst arī būt pilnīgi mēmam, jo to tāpat var mēģināt interpretēt kā depresijas, stupora… u.c. psihisku slimību izpausmes. Vislabāk būs, ja jūs uz katru jautājumu, kas skars jūsu dzīvi, darbu, finansiālo stāvokli, arī reliģiskos un politiskos uzskatus, atbildēsiet mierīgi, nosvērti, skaidri un saprotami: „Uz šo jautājumu es atbildēt atsakos!” (tieši tāpat, kā to darīja Brīvības Cīnītājs G.Astra, kad viņu pratināja čekā). Kad pajautās, kāpēc jūs atsakāties, atbildiet: „Tāpēc, ka tā ir mana personīgā lieta, kas uz jums neattiecas!”. Tāpat atsakieties pildīt visādus „intelektuālās pārbaudes testus” un tamlīdzīgas lietas. Neko nestāstiet par savām fiziskajām kaitēm, ja tādas jums ir, tās arī viegli var tikt interpretētas kā garīgu noviržu izpausmes. Vienīgi, kad jums jautās par jūsu garīgo veselības stāvokli, atbildiet, ka tas vienmēr bijis un arī pašlaik ir lielisks, jums nekad nav bijis nekādu sūdzību šajā jomā, un jūs kategoriski pieprasāt sevi atzīt par pilnībā pieskaitāmu. Varat arī atklāti pateikt, ka uzskatāt visus psihiatrus par nenormāliem, tas viņus pamatīgi sadusmos un radīs viņos vēlmi pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no tik nesimpātiska tipa kā jūs. Ideāli būtu, ja šādas sarunas laikā jums blakus atrastos advokāts vai vismaz kāds draugs vai tuvinieks. Tāpat vēlams būtu sarunas gaitu fiksēt diktofonā, tas izslēgs iespēju ierakstīt papīros to, ko jūs patiesībā nemaz neesat teicis. Vairums psihiatru ir ne tikai stulbi, bet arī gļēvi, viņi neuzdrošināsies pretlikumīgi vērsties pret cilvēku, kurš ir tik nosvērts un vienlaicīgi juridiski izglītots. Kad saruna beidzas, pajautājiet: „Vai varu doties mājās?”, un, saņemot noraidošu atbildi, atsakiet: „Nu tad stiepiet mani paši turp, kur jums tas vajadzīgs!”. Un tieši tādu pat politiku piekopiet no reizes reizē, kad vien gudreļiem ienāk prātā sākt jūs „ekspertizēt”! Ātri jūs viņiem apniksiet kā rūgta nāve, un viņi par to vien sapņos, kā no jums ātrāk atbrīvoties. (Starp citu, neiesaku izmantot tādu protesta formu kā bada streika pieteikšana – psihušku dakteri ir lieliski piespiedu barošanas meistari, un šāda rīcība noteikti tiks interpretēta kā garīgas slimības izpausme).
Protams, nenovērtējamu palīdzību jums var sniegt jūsu tuvinieki, radi, draugi un domubiedri, kuri varētu lielā skaitā nepārtraukti lauzties iekšā traķenes galvenā ārsta kabinetā ar jautājumiem: „Kad tiks atbrīvots tāds un tāds cilvēks? Kāpēc jūs viņu te turat? Vai tiešām neredzat, ka viņš ir pilnībā garīgi vesels?”. Ja šie ļaudis būs gana uzstājīgi, viņi faktiski pilnībā paralizēs dotās ārstniecības iestādes darbu. Kur nu vēl saceltā ažiotāža, ko ideāli varētu pastiprināt saziņas līdzekļu klātbūtne! Visa tā rezultātā vēlākais pēc 2-3 dienām jūs būsiet laukā no durkas kā korķis no pudeles ar ierakstu dokumentos: „Atzīts par pilnībā garīgi veselu”. Cita starpā jāatzīmē, ka tāds gadījums būs ļoti netipisks, jo, kā jau minēju, vairums sabiedrības patlaban vēlas tieši pretējo – iegūt garīga slimnieka statusu, lai baudītu tās daudzās privilēģijas, kas šai ļaužu šlakai mūsu valstiņā tiek piešķirtas. Nu tagad jūs varēsiet netraucēti gatavoties tiesai, lai tur pierādītu savas rīcības un paustā viedokļa likumību un pareizību!
Lūk, Latvju Patrioti, tā jums apmēram būtu jārīkojas gadījumā, ja jūs kāds mēģina par nepieskaitāmiem vai puspieskaitāmiem pataisīt! Galvenais ir saglabāt mieru un izturību un paturēt prātā tā paša G.Astras teikto: „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot!”. Esiet tad nu visi drosmīgi un stipri kā miesā, tā arī garā, neuzķerieties uz provokācijām! Ļoti ceru, ka šis raksts noderēs ne tikai tā sākumā minētajam puisim, bet arī daudziem citiem Latviešiem!
PRETOSIMIES, CĪNĪSIMIES, NEKAD UN NEMŪŽAM NEPADOSIMIES!
Aivars Gedroics

Atbildēt

specs

04.10.2015. 12:27

»

ints

Padomju laikos tās bija kapeikas ievietot piespiedu...


Latvijā ir daži praktizējoši zvērināti advokāti, kuri Padomju laikos nedienēja armijā, respektīvi - pa blatam nopirka balto papīru. Tas gan netraucēja studēt Latvijas Valsts Uniniversitātes Juridiskā fakultātē, strādāt tiesu sistēmā, iegūt diplomu par jurista kvalifikāciju, praktizēt utt. Par ko tas liecina? Vai tā nav vissmalkākā un bezkaunīgākā korupcija?

Atbildēt

grifs

04.10.2015. 12:22

»

par juristu un psihiatru sadarbību represijās

Ar vēsturiskiem faktiem ir pamatoti dažādās valstīs veikti pētījumi un publikācijas, kas pierāda, ka bijušās...


13.pants. Nepieskaitāmība

(1) Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt.

(2) Personai, kas atzīta par nepieskaitāmu, tiesa var piemērot šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.




(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2014.)

Atbildēt

ints

04.10.2015. 12:18

»

par juristu un psihiatru sadarbību represijās

Ar vēsturiskiem faktiem ir pamatoti dažādās valstīs veikti pētījumi un publikācijas, kas pierāda, ka bijušās...


Padomju laikos tās bija kapeikas ievietot piespiedu
ārstēšanai psihiatriskajās slimnīcā personas, kuras savu politisko uzskatu vai rīcības dēļ. 2015.gadā tas nodokļu maksātājiem izmaksātu ļoti dārgi - invaliditātes piešķiršana un līdz ar to attiecīgi pensija pirms pensionēšanās, bezmaksas brauciens pa visu Latviju un daudz kas cits pilnīgi bez maksas personai, nemaz nerunājot par to, ka, iesniedzot Latviju ECT, nodokļu maksātājiem būtu jāapmaksā vairāki tūkstoši euro par morālajiem zaudējumiem. Tāpēc neviens vairāk neparakstīsies, lai par politiskiem uzskatiem liktu personu psihiatriskajā slimnīcā.

Atbildēt

par juristu un psihiatru sadarbību represijās

04.10.2015. 11:57

Ar vēsturiskiem faktiem ir pamatoti dažādās valstīs veikti pētījumi un publikācijas, kas pierāda, ka bijušās
PSRS, kā arī tai pietuvināto tā saukto sociālistisko valstu teritorijā psihiatrijas izmantošana
represīvos nolūkos bija plaši izplatīta. Šā iemesla dēļ pat notika šķelšanās Pasaules psihiatru
asociācijā, no kuras PSRS bija spiesta 1983. gadā atsaukt savus psihiatrus, kuri ar
nosacījumiem atgriezās šajā asociācijā tikai 1989. gadā.1 Tiek lēsts, ka īsāku vai ilgāku laiku
PSRS psihiatriskās ārstniecības iestādēs pavadīja vairāki tūkstoši disidentu, no kuriem daudzi
ir plaši zināmas izcilas personības, kā Andrejs Saharovs, Josifs Brodskis u.c.
Psihiatrijas ļaunprātīga izmantošana bijušajā PSRS pamatojās uz koncepciju, ka
persona, kura pretojas padomju režīmam, ir psihiski slima, jo nevar būt cita izskaidrojuma,
kāpēc būtu jānostājas pret labāko sociāli politisko sistēmu pasaulē. Vairāki autori norāda, ka,
lai gan daļa padomju psihiatru, kas attīstīja šo koncepciju, darbojās tieši pēc VDK un
komunistiskās partijas norādījumiem, skaidri apzinoties savu rīcību, daudzi psihiatri patiesi
uzskatīja, ka psihiska saslimšana ir vienīgais loģiskais izskaidrojums, kāpēc persona varētu
būt gatava riskēt ar savu karjeru, ģimeni, darbu un dzīvi tādas idejas vai pārliecības dēļ, kas
pilnībā atšķiras no apkārtējo persona uzskata vai ideoloģijas, ko ir jāuzskata par pareizu.2
Latvijas masu saziņas līdzekļos plaši tiek citēts psihiatres Anitas Apsītes paustais intervijā
"Latvijas Avīzei": "Ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo,
zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība."3 Jāņem vērā, ka, lai gan šis izteikums
tiek atspoguļots nosodošā kontekstā, daļa Latvijas un citu bijušās PSRS sastāvā ietilpušo
valstu vecākās paaudzes psihiatru šādu uzskatu joprojām atbalsta.
Personas, kuras savu politisko uzskatu vai rīcības dēļ nepamatoti ievietotas piespiedu
ārstēšanai psihiatriskajās slimnīcās, neatrisinātās situācijas dēļ cieš vēl šodien: daudzās
profesijās ir ierobežojumi strādāt personām ar konstatētām psihiskām saslimšanām, - īpaši
profesijās, kas rada paaugstinātu risku sevis vai apkārtējo drošībai. Šīm personām nav atļauts
iegādāties, glabāt, nēsāt ieročus (gan profesionālām vajadzībām, gan, piemēram, medību ieročus), pastāv citi ierobežojumi. Šīs personas arī mūsdienās ir daļēji izslēgtas no sociālās
dzīves, turklāt ir stigmatizētas sabiedrības attieksmes pret psihiski slimām personām dēļ.4 Tas
pamato pieņemt likumu, lai atklātu ne tikai čekas maisos esošās personas, bet arī tās personas, kas arī mūsdienās sadarbojas ar čekistiem nevēlamu personu ievietošanai Psihiatriskā slimnīcā.
1 Robert van Voren, Political Abuse of Psychiatry—An Historical Overview. Oxford Journals, Schizophrenia
Bulletin, Volume 36, Issue 1, pp. 33-35. Publicēts 2009. gada 5. novemnbrī.
http://schizophreniabulletin.oxfordjournals.org/content/36/1/33.full.pdf+html
2 Turpat.
3 "Traks uz mūžu", Māra Lībeka, "Latvijas Avīze", 2012. gada 7. marts.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=343499:traks-uz-mu&Itemid=93
Turpat. "Apziņa, ka esi traks uz mūžu, ir briesmīgāka nekā sēdēšana cietumā par izdarītu noziegumu, saka Sandris
Riga."

Atbildēt

080874

04.10.2015. 11:45

»

Jānis

:D :D :D


Vai Jānis nav Jānis Skagalis, deklarētais Zentenes ielā 30-18, Rīgā, kurš nebija spējīgs pabeigt LU ģeogrāfijas fakultāti un tagad bieži lieto alkoholu, paliekot par alkoholiķi un nodzerot smadzenes?

Atbildēt

Elīna

03.10.2015. 12:13

»

Jānis

:D :D :D


Jānim ASM

Atbildēt

Jānis

03.10.2015. 11:41

»

Elīna

e ASM


:D :D :D

Kas tur palikās ar to Linardu Grantiņu? Viņu ielika psihenē tepat, vai arī palaida ārstēties uz Vāciju? Un kad pārbaudīs veselību tam Freimentālam, Eichmanim, Lunim un citiem viņa gara brāļiem?

Atbildēt

e

02.10.2015. 10:52

»

tvaiki

Andris Grūtups jau apraksts žoga malā. Vai labus cilvēkus apbeda žogmalā? Domājat, ka Alliks ir mūžīgs? Nu nav


Ir mūžīgs. Kaut vai tikai tāpēc, ka, atšķirībā no jums, ir Cilvēks un nekad nevienam nevēlētu ko tādu. Lai arī kas jūs būtu, lai jums pašiem laba veselība pēc tik ļaunām domām un vēlējumiem.

Atbildēt

Jānis

02.10.2015. 10:49

»

Ļoņa Smiltiņš

Aļikam ASM


ASM - augstākais soda mērs? Pēc šāda raksta, par šādām paustajām domām - nav nekādu šaubu, ka tas raksta autors, tumsoņa un ksenofobs gatavais, neko citu nav pelnījis! :D

Atbildēt

Ļoņa Smiltiņš

02.10.2015. 06:36

Aļikam ASM

Atbildēt

Jānis

01.10.2015. 22:15

»

Jānis

Izskatās, ka pietiek.com apsēduši Linarda Grantiņa garīgie skolnieki :D


P.S. Nez, vai ugunsapbedītājs Vilors Eichmanis arī jau te pakomentéjis? Tas jau riktīgs Grantiņa piespriesto augstāko soda mēru izpildītājs būtu - pa taisno iekšā krāsnī savu draugu Borovkovu un pārējos mestu :D

Atbildēt

Jānis

01.10.2015. 22:10

Izskatās, ka pietiek.com apsēduši Linarda Grantiņa garīgie skolnieki :D

Atbildēt

Valdis Freimentāls

01.10.2015. 21:39

Aldi Allik, latviešu tauta to nav aizmirsusi. Beidz izlikties par latviešu draugu. Akmeņi brēc pēc Tavām nelietībām. Galvenais uzsvars jāliek uz faktiem, ka 4 maija režīma pastāvēšanas laikā valsts amatpersonas ir rīkojušās P R E T L I K U M Ī G I. P/S No Rīgas Latviešu Biedrības prettiesiskās, brutālās iznīcināšanas 1993. gada 18. februāra naktī nav iespējams “noslēpties” ne ģenerālprokuroriem, ne ministriem, ne prezidentiem! Visiem viņiem par šī kriminālnozieguma slēpšanu pienākas stāties tiesas priekšā par kaitniecību un sadarbošanos ar noziedznieku grupējumu, kuri veica šo pretlatvisko noziegumu, likvidējot normālas demokrātijas attīstības iespējas 4 maija Latvijā.

Atbildēt

alliksam

01.10.2015. 21:34

vai tad Latvijā latviešiem ir pieejama godīga tiesu sistēma? Nav! Atbildīga par to ir arī Latvijas juristu biedrība, kurā ir arī Alliks. Nost liekuli! Neticam Tev! Atradies saimnieks pār citiem latviešiem. Nost, prom..

Atbildēt

ciekurzne

01.10.2015. 21:28

Aldis Alliks ir studējis vienā kursā ar Kristiānu Lībani Šķēli, devis intervijas Jānim Mozulim, iespējams, izdarījis ļoti pāri Valdim Freimentālam ar Latviešu beidrības namu 1993.g. Lai velns parauj ellē Aldi Alliksu kopā ar Aivaru Borovkovu un citiem neliešiem!

Atbildēt

krahhs

01.10.2015. 14:13

»

Es

Sešdesmitajos gados daži sēdēja partijas komitejā, veica milzīgu aģitācijas darbu par krievu valodas ieviešanu Latvijā. Aizliedza latviešu valodas lietošanu valsts iestādēs un aizliedz toreiz vēl Latvijā svinētos Jāņus. Latviešus uzskatīja par tumsoņām, nacionālistiem un buržuāziskajām atraugām. Jo ...


par latvieshu valodas un Janju svineeshanu aizliegshanu tu parkjeeri parstriipu. Janjus agraak svineeja daudz plashaak un ilgaak,uz darbu nakoshajaa dienaa ieradaas tikai retais....tagad to nevar atljauties

Atbildēt

Karote

01.10.2015. 13:21

Neoliberāļu biznesu neinteresē nacionālās valstis, tās tikai traucē. No šī arī jaukais bēgļu plāniņš radies.Samaisīs visu vienā kašķu putrā un kad eiropa netiks vairs galā usa ieviesīs smuku centralizētu valdīšanu.

Atbildēt

latvāņi smird

01.10.2015. 12:18

Latviešu tautai vairs nekur nav jābēg, tā jau ir prom. "Diženajai latvāņu nācijai" ir tikai viens bēgšanas ceļš - uz elli, kopā ar visu "veiksmes stāsta" latvāniju!

Atbildēt

=>sisim

01.10.2015. 11:27

Man mūsu mediji ar savu uzspēlēto pozitīvismu vispār kādu laiku bija noriebušies, lasīju grāmatas.
K.Vonnegūtam kāda paziņa bija jautājusi, kāpēc vispār dzīvot šajā trakajā pasaulē, varbūt darīt galu.
Viņš atbildējis - ja tu dzīvē sastopi kaut vienu cilvēku, kurš nav egoists, bet rūpējas par citiem, tad dzīvot ir vērts.
Neaizmirsīsim, ka ir cilvēki, kas audzē pārtiku un pabaro mūs visus.

Atbildēt

NEPARĒJZI

01.10.2015. 10:03

»

Eduards Lunis

--No Eižena Finka Paredzējuma


LATVIEŠU žīdi un LATVIEŠU komunisti, dabūs atdot Latvijas iedzīvotājiem nolaupīto un bēgt prom!

Atbildēt

Sisis

01.10.2015. 07:42

»

=>Aivars K.

Tad kuras ir tās tautas ar augstāku pašcieņu, kas veiksmīgāk cīnās pret migrāciju


Nevajag lasīt tikai latviešu pediņu delfus, kur ir tikai par seksu un meli par krieviem, kas ir latviešu lopu deserts. Lasīsi īstu presi, tad zināsi, kā pret migrāciju vēršās ungāri, poļi, zināsi, ka pašapziņa ir igauņiem, leišiem. visiem, pat čigāniem, nav tikai mērgļiem latviešiem, kuri laiza, nodod, stuči, klanās, baidās uz visām pusēm kā visīstākie cilvēces nelgas.

Atbildēt

Aivars K.

01.10.2015. 07:35

»

=>Aivars K.

Tad kuras ir tās tautas ar augstāku pašcieņu, kas veiksmīgāk cīnās pret migrāciju


Vajag, vajag! Tā ir tāda jauka demogoģija mēsliem - tauta nav vainīga, tauta ir laba, visa tauta nav vainīga utt. Jau vācieši saprata, ka tauta bija vainīga Hitlera laikā. Arī latviešu tauta ir vainīga, ka var tikai neliešus un muļķus piespēlēt kantoriem un pat čekisti pie latviešiem ir ar spalvainām rokām- sūdi.

Atbildēt

Es

01.10.2015. 06:43

»

Elīna

Visu cieņu. Īsi, konstruktīvi, kodolīgi


Sešdesmitajos gados daži sēdēja partijas komitejā, veica milzīgu aģitācijas darbu par krievu valodas ieviešanu Latvijā. Aizliedza latviešu valodas lietošanu valsts iestādēs un aizliedz toreiz vēl Latvijā svinētos Jāņus. Latviešus uzskatīja par tumsoņām, nacionālistiem un buržuāziskajām atraugām. Jo latvieši nezināja, kurā pusē lēks komunisma saule. Neieredzēja latviešus, jo tie nesagaidīja ar atplestām rokām migrantus un pauniniekus no visas Padomju Savienības.

Šodien tādi paši ir atkal zirgā, būdami Briseles kosmopolīti, kas latviešus uzskata par tumsoņām, atpalikušiem “sū.u” ielas iemītniekiem. Jo viņi nepiekrīt Āfrikas migrantu ievešanai Latvijā. Pretojas Praidam, homoseksuālismam, Eiropas nāves un pašiznīcināšanās kultam un Latvijas pārveidošanai par caurbraucamu šķūni. Viņiem visa patiesā dzīve ir tur – rietumos. Bet te Latvijā paliek tikai lūzeri, kremļa zaļo cilvēciņu gaidītāji un cehs.lv vārtiņu bendētāji (m*ji).

Tie nicina latviešus, jo viņa uztverē tie ir tumsoņas, homofobi, rasisti... paši savās mājās. Sevi tie identificē ar progresīviem kosmopolītiem, un visus amerikāņu sasniegumus tie uztver kā savus personīgos. Pasaule tiem ir tautu Bābele, kur latviešu dzīvesziņai nebūtu vietas.

Atbildēt

lv

30.09.2015. 23:56

mums tā kā pienāktos tas referendums!

Atbildēt

skumji

30.09.2015. 23:03

bet - "domāt, darīt, uzvesties un rīkoties" iekš lv ikdienā nonāk vistiešākajā pretrunā ar "justies savas zemes saimniekiem"...
Nu jau gadus septiņus pers. es domāju, daru, un rīkojos SAVĀ labā.
Dīvaini gan jau jums liksies, bet - sanāk.
Protams, NE lv.
...
A zeme - phe - īpašums. Nopērkams par naudu...

Atbildēt

Aļika kundze

30.09.2015. 22:32

»

Eduards Lunis

--Latviešiem ir viss kas vajadzīgs, lai justos labi savāDzimtenē


Godātais, domāju, ka pēc sarunas ar mani tu jutīsies labāk, ja turpināsi uzmākties Aļika kungam! :(((((((((((

Atbildēt

=>Aivars K.

30.09.2015. 22:19

Tad kuras ir tās tautas ar augstāku pašcieņu, kas veiksmīgāk cīnās pret migrāciju?
Un nevajag blēžu un komediantu veikumu piedēvēt visai tautai.

Atbildēt

joans

30.09.2015. 21:21

Ir taču objektīvi rādītāji par tautas labklājības stāvokli,par dzimstību,par iedzīvotāju skaitu. Vadoties no tā droši vien var secinat,kurš vēstures periods ir bijis bagatāks valstij un tautai un līdz ar to,kuri partneri būtu vēlamaki.Mūsu gadījumā neatkarības periodā visi kopējie rādītaji varētu būt ar negatīvu kopējo tendenci.Iemesli varētu meklējami pārāk liberaros partneros,kuri pārāk brīvi ļauj rīkoties vecajai,tikai ārēji izskatu mainijušai okupantu vietvalžu mafijai,kuras vienīgais mērķis ir grābt,grābt,grābt.

Atbildēt

Eduards Lunis

30.09.2015. 19:18

--No Eižena Finka Paredzējuma...
-žīdi un komunisti, dabūs atdot Latviešim nolaupīto un bēgt prom!

Atbildēt

Hipokrāts

30.09.2015. 18:23

»

Niknais

Murgs ne raksts


Ļoti pareizs skatījums uz Latviju un latvijiešiem!!! Cepuri nost! Tūdaliņi jau kuro reizi izrādījās pilnīgi āksti ar tukšiem pauriem.

Atbildēt

Hihihi

30.09.2015. 18:03

Grūtups jau ar Šķēli visu sagatavoja, lai latviešiem būtu jābēg prom

Atbildēt

Niknais

30.09.2015. 17:47

Murgs ne raksts
50 krievu okupācijas gadi nodarīja divreiz mazāku ļaunumu kā 10 neatkarības gadi, kad tūdaliņi metās izlaupīt visu, ko vien var

Atbildēt

Eduards Lunis

30.09.2015. 17:36

--Latviešiem ir viss kas vajadzīgs, lai justos labi savāDzimtenē!
Neļauj justies labi TIKAI TIE NELIEŠI , KURI VADA VALSTI ! uN PIE TAM NELIKUMĪGI!
JA MUMS BŪTU SATVERSMEI ATBILSTOŠA VALDĪBA-VISS TAS DRAUSMĪGAIS MURGS NEBŪTU IESPĒJAMS...

Atbildēt

Eduards Lunis

30.09.2015. 16:56

»

Aļika kundze

Jā.Pie okupācijas


Es veselu stundu izgaidījos. Kāpēc neatnāci, ko?

Atbildēt

Aivars K.

30.09.2015. 16:26

Autora viedoklis balstās uz to, kas ir latviešu pats lielākais trūkums. Latviešu pats lielākais trūkums ir pašcieņas trūkums. Var pieciest ģenētiski sakņoto intelektuālo neattīstību (stulbumu), var pieciest inteliģences trūkumu. Var pieciest vēl kādu trūkumu. Taču nav pieciešams pašcieņas trūkums, ap kuru koncentrējas tautas morālais satvars. Pašcieņas trūkumu tūlīt konstatē citi. Krievi, vācieši konstatēja agrāk. Tagad konstatē amerikāņi, skandināvi un citi rietumeiropieši. Staļins teica, ka latviešus var uzpirkt vai iebiedēt. Tas tika teikts sakarā ar pašcieņas trūkumu. Livonijas vācieši (A.Rozenbergs) redzēja igauņu pašcieņu, redzēja latviešu pašcieņas trūkumu, tāpēc nolēma latviešus iznīcināt kā nevērtīgu tautu. Migrācijas politika tautai bez pašcieņas var būt tikai nelietīgs un dumjš murgs. Latvieši paši sevi iedzen izzušanā uz etniskās kartes. Aizstāvēsies pret migrāciju tikai tautas ar augstu pašcieņu. Latvieši neaizstāvēsies un jau tagad ar stulbas tautas entuziasmu paceļ tostu par migrācijas uzplaukumu. Nožēlojami tārpi.

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...