Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Uz kurieni Latvijas valdība ved sabiedrību?

Ilga Rasčevska, Dainis Močs, Rīcības partija
16.12.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sestdien notikušos protestus Latvijas valdība mēģina izskaidrot ar spriedzi sabiedrībā, ko rada pandēmija un to ierobežojošie pasākumi. Patiesība ir pilnīgi cita – protesti vēršas tieši pret valdības rīcību ne tikai šajā situācijā, bet visu gadu griezumā.

No sabiedriskajiem medijiem mums tiek nepārtraukti draudēts ar sodiem par viltus zinu izplatīšanu publiskajā telpā, piesaukts informatīvais karš, un katrs, kura viedoklis nesaskan ar oficiālo, tiek identificēts kā Krievijas aģents vai, vēl sliktāk, kā nupat vēstīja TV3, – internetmeitene.

Turpretī jau kopš marta, kad jau simtos tūkstošu mērāmas summas tiek tērētas sabiedrisko attiecību iepirkumiem, plus katrai ministrijai ir savi stratēģiskās komunikācijas speciālisti, sabiedrības informētība ir ļoti zema, vēl vairāk – sabiedriskos mēdijos regulāri parādās pretrunīga informācija un ziņas par dezinformāciju, kas izraisa cilvēku sašutuma vētru.

Skaitļi par saslimstību ar Covid. Vai tie pat šobrīd, kad inficēto skaits ir nedaudz pāri 1% Latvijas iedzīvotāju, ir kliedzoši? Ja paanalizējam un salīdzinām šo ar iepriekšējo gadu statistiku, ja paskatāmies, cik daudz vairāk gripas slimnieku pāris gadus atpakaļ ārstējās stacionāros – visur tas ir viegli atrodams –, tad nav saprotams, kāpēc tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, bremzēta ekonomika, no kā pārkarst medicīnas sistēma.

Ja mediķi ziņo par ārkārtas stāvokli slimnīcās, par to, ka covid slimnieku aprūpē plāno iesaistīt covid pozitīvos mediķus, ka tas jau notiek aprūpes centros, tad likumsakarīgs ir jautājums par šīs slimības bīstamības pakāpi. Un tas, kāpēc ir šīs pretrunas gan medijos paustajā, gan praktizējošo mediķu viedokļos.

Jautājumus izraisa gan patiesi slimo skaits, gan pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem, tā salīdzinājums ar iepriekšējiem datiem, jo testu rezultāti parasti ir zināmi 72 stundu laikā un testēšana pēdējā laikā tiek veikta mērķtiecīgi, nevis visiem gribētājiem, kā pāris nedēļas agrāk. Šie jautājumi ir svarīgi arī tāpēc, ka šīs ziņas regulāri tiek sniegtas arī PVO un tajās balstās arī no turienes saņemtās rekomendācijas. Šie skaitļi ir būtiski, lai sabiedrība zinātu, cik pamatota ir izsludinātā ārkārtas situācija un cik pamatoti un mērķtiecīgi ir ierobežojumi.

Ar apmēram 0,5% inficēto oktobra sākumā izsludinot pandēmiju un ārkārtas situāciju, Latvijas valdība ir pati sevi iedzinusi atbildības slazdā, atbildības, ko tā nebija un nav gatava uzņemties. Krīzes vadības komandai situācijas redzējuma, kā var spriest no viņu rīcības, nav. Nav izglītības, nav pieredzes, nav gribas risināt problēmas kopumā. Nav īstas situācijas analīzes, nav atbildības pašu definētās pandēmijas ierobežošanai un sabiedrības saliedēšanai.

Cilvēki neatceras, ka mūsu valdībai jebkad būtu interesējusi Latvijas pilsoņu labklājība un veselība – jau daudzus gadus mēs esam viena no valstīm ar visstraujāk augošo invalīdu skaitu un iespējami novēršamo nāves gadījumu īpatsvaru.

Iemesli tam ir vairāki. Pirmais un svarīgākais, un nemainīgais visus šos gadus – finansiāli, tīri fiziski un laicīgi nepieejamā veselības aprūpe, arī tāpēc, ka reorganizācijas dēļ visi sarežģītie gadījumi tiek kvalitatīvi apkalpoti tikai dažās augstākā līmeņa slimnīcās. Šobrīd tieši šīs slimnīcas ir pārkārtotas Covid slimnieku ārstēšanai, kas vēl vairāk ierobežo citu cilvēku iespējas saņemt viņu dzīvībai svarīgos pakalpojumus.

Otrs iemesls ir zemais ienākumu līmenis. Lai nopelnītu izdzīvošanai, vismaz trešdaļa strādājošo strādā divās darba vietās, jo vienā strādāt virsstundas aizliedz likumdošana. Te gan jāsaka, ka valdība šo problēmu zina un jau gadu vismaz mediķiem ir iespēja strādāt vairāk virsstundu, nekā to nosaka Darba likums. Valdības loģika - dod iespēju strādāt vairāk, nevis paaugstina atalgojumu par valstij un katram iedzīvotājam primāri nepieciešamo darbu, ļauj mediķiem pārstrādāties, izdegt, kļūt par invalīdiem, bet algas neceļ.

Arī šobrīd, ārkārtas situācijas laikā, valdība joprojām neatdod apmēram 44 miljonus eiro – solīto likumīgo parādu mediķiem. Un nav runa tikai par mediķiem, šādā situācijā ir krietna puse Latvijas iedzīvotāju – pārstrādājusies, stresā un nabadzībā. Ja runājam mediķu valodā – ļoti augsts jebkuras infekcijas risks, un valsts ar saviem šī brīža lēmumiem un neizdarību šo risku tikai palielina. Arī pašnāvību risku.

Šajā sakarā ir jāuzdod daudzi jautājumi Veselības ministrijai (VM):

1. Inficēto līkne aug, to vidū 44% ir medicīnas personāls, stacionāru un aprūpes centru klienti un darbinieki. Tas, iespējams, ir signāls meklēt iemeslus, pārskatīt ierobežojumus un/vai rīkoties savādāk, lai tiešām varētu kontrolēt situāciju.

2. 1997. gada 11. decembra Epidemioloģiskās drošības likumā ir skaidrots, ka epidemioloģiskā drošība ir profilakses, arī higiēnas, pretepidēmijas, ārstniecības un organizatorisko nosacījumu un pasākumu sistēma, kuras mērķis ir mazināt sabiedrības veselības apdraudējumu, ko izraisa infekcijas slimības un veselību ietekmējošo vides faktoru kaitīgā iedarbība.

1) Kā ar šo likumu saskan nekvalitatīvo, mediķiem izdalīto individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums? Kur palika neizdalītie aizsardzības līdzekļi? Vai aptiekās nopērkamo medicīnisko un higiēnisko sejas masku kvalitāte atbilst PVO kritērijiem? Vai ieteikums nēsāt jebkādas sejas maskas nerada lielākus infekcijas riskus?

2) Kā saistībā ar nabadzības rādītājiem valstī, kas ir būtisks sociālās vides un risku rādītājs, VM vērtē masku pieejamību apmēram 1/3 Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā - bērnu?

3) Kā VM vērtē pretrunīgo informāciju SPKC mājaslapā, konkrēti - bija lasāms, ka “veseliem cilvēkiem nav jālieto medicīniskā maska, lai sevi pasargātu no inficēšanās ar Covid-19 infekciju izraisošu koronavīrusu. Medicīniskās maskas lietošanas profilaktiskos nolūkos rada viltus ilūziju par aizsardzību no inficēšanās...”, - oktobra sākumā šī informācija pazuda. Tās vietā parādījās skaidrojums, ka sejas maskas aizsargā citus cilvēkus no potenciāli bīstamā infekcijas avota – cilvēka, kas ir bez maskas, tādejādi definējot cilvēku bez maskas kā potenciālu noziedznieku, kuru nepieciešams sodīt. Jautājums – cik tas ir pieļaujami, ētiski un likumīgi?

3. Jautājums, kas uztrauc visus Latvijas iedzīvotājus, – kā ilgstoša maskas nēsāšana, tai skaitā ikdienā 8-10-12 stundas darba vietā atsaucas uz paša maskas valkātāja veselību? Dokumentā, uz kuru atsaucas VM, WHO-2019-nCov-IPC_Masks-2020.4-eng.pdf, 8. - 10.lpp. ir apskatīti vides un (ne)pieejamības riski obligātās sejas masku nēsāšanas sakarā, vides piesārņotības riski, nosauktas iedzīvotāju grupas un diagnozes, kurām sejas masku nēsāšana ir diskriminējoša un veselībai kaitīga, norādīts, ka jāveic pētījumi. Vienīgie pētījumi, cik saprotams, ir tas video ar 3 maskām uz sejas 4 minūšu sižetā un otrs – par 6 minūšu pastaigu parkā ar masku.

Angliski runājošiem ir daudz vairāk informācijas, informācija krievu valodā Latvijā skaitās informatīvā diversija. Tomēr ir katra personīgā pieredze, statistika par saslimušajiem mediķiem – netieša norāde uz masku ietekmi uz veselību un imunitāti. Ir informācija par maskās izmantoto kausēto polimēru polipropilēnu, tā sķiedru ietekmi uz elpošanas ceļiem, par haosu masku ražošanas kvalitātes vadībā – viss ir arī latviešu valodā.

Ir RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktora Ivara Vanadziņa skaidrojums, ka zem sejas maskas uzkrājies izelpotais oglekļa dioksīds, kas veselam cilvēkam bez hroniskām kaitēm izraisa tikai galvas sāpes, cilvēkiem ar hroniskām kaitēm var radīt lielākus riskus veselībai, bet valstī ir vismaz 75 000 strādājošu cilvēku ar invaliditāti, nemaz nerunājot par citiem cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.

Juridiski korektais teksts par to, ka pareiza masku nēsāšana veseliem cilvēkiem kaitējumu nenodara, tieši biedē daļu sabiedrības, jo cilvēki saprot, ka neviens no sejas masku ieteicējiem ekspertiem neuzņemsies atbildību, ja sabiedrībai kopumā un katram cilvēkam ilgstošas sejas masku valkāšanas rezultātā būs nodarīts būtisks kaitējums veselībai.

Tas viss atkal būs katra cilvēka atbildība? Tad likumsakarīgs ir jautājums – kāda ir valsts atbildība? Ir skaidri redzams, ka politikas veidotāji vienkārši piemeklē ekspertu atzinumus, lai pamatotu savu jau iepriekš pieņemto lēmumu. Jā, to var attaisnot ar apstākli, ka nebeidzamas tehniskas debates varētu radīt risku nepieņemt nekādus lēmumus, bet, lai attaisnotu to visu, arī neloģiskos ierobežojumus, arī turpmākos, tiek manipulēts ar informāciju, kas tiešā veidā rada kaitējumu sabiedrībai un rada iespēju, ka kādi politiskie spēki vai personas veido sev politisko kapitālu vai organizējas plašāki nemieri. Arī tas ir tieša valdības atbildība.

Ministriem ir jāsaprot, ka sodi – primitīva pieeja vēlamo rezultātu panākšanai – ir totalitāras valsts pieeja, nevis tik mazas cilvēku skaita ziņā valsts saliedēšanas vai izpratnes veidošanas pieeja. Un noteikti ne krīzes un pandēmijas pārvarēšanas pieeja. Un noteikti ne valsts uzdevums. Vai un kā mūsu valdība saprot savus uzdevumus? Uz kurieni tā ved sabiedrību?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...