Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Civilās savienības likums nonāk vairāk nekā 22 gadu ilga procesa finišā – Saeimā pirmajā lasījumā skatīs* daudz apspriesto Civilās savienības likumprojektu, kurš, no vienas puses, mudina vairāk pieņemt citam citu viņu dažādībā, no otras – tā apstiprināšanas gadījumā ierindos Latviju to valstu vidū, kas ļauj attiecības starp diviem cilvēkiem reglamentēt ne tikai laulību, bet arī civiltiesiskā izpratnē.
To, ka šāds likums Latvijā ir nepieciešams, 2020. gadā skaidri norādīja Satversmes tiesa, liekot Saeimai līdz 1. jūnijam novērst pretrunas starp Darba likuma normu par tiesībām uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas pienākas bērna tēvam. Satversmes tiesa arī atzīmēja, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība, un līdz ar to valstij ir jāaizsargā arī šādas attiecības.
Ko tad paredz šis likumprojekts? Tas paredz pāriem – kā heteroseksuāliem, tā viendzimuma – kas nevar vai nevēlas būt laulībā, reglamentēt savas attiecības. Proti, tiks atzīts, ka civilajā savienībā varēs stāties divi pieauguši cilvēki, izdarot to pie notāra. Atbilstoši likumprojektam abiem cilvēkiem būs pienākums rūpēties vienam par otru, kopīgo mājsaimniecību. Turklāt likumprojekts nosaka civilās savienības pušu personiskās un mantiskās attiecības.
Raugoties no šāda viedokļa, likumprojekta pašreizējā redakcija, lai gan ir vērtējama kā liels solis uz priekšu, tomēr nav perfekta. Tāpēc, gatavojot likumprojektu uz otru lasījumu, Saeima tajā varētu risināt arī citus nepieciešamus jautājumus, piemēram, interešu konflikta novēršanu, kas var izvērsties starp nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem cilvēkiem viņu profesionālajā dzīvē, mantas šķirtību, uzturlīdzekļu maksāšanu, medicīnas un nodokļu jautājumu sakārtošanu, kā arī aizbildniecības un adopcijas lietas.
Tomēr ir noiets garš ceļš, lai Latvijas parlamentā šādu likumprojektu vispār skatītu. Proti, diskusiju ilgums par civilo savienību pārsniedz 22 gadus.1 Vēl 2000. gada janvārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja likumprojekta "Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju" virzīšanu izskatīšanai parlamentā. Tam sekoja daudz dažādu sociālu akciju un diskusiju gan politikā, gan ārpus tās.
Vērojot Latvijas sabiedrību, šķiet, ka tā pakāpeniski arī kļūst atvērtāka. Par to liecina kaut vai "Eurobarometer" dati, kur 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka homoseksuāliem un biseksuāliem cilvēkiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāliem. Pret bija 43%.2 Un ne velti – ikdiena liecina, ka arī Latvijā, piemēram, ir bērni, kuri jau šobrīd aug viendzimuma ģimenēs. Atbilstoši kustības "Dzīvesbiedri" datiem, Latvijā 2021. gada decembrī tādas ir 52 ģimenes.3
Iespējams, gan, ka skaits varētu būt citāds, kaut vai emigrācijas dēļ. Tāpat aug atbalsts tiesiskā regulējuma ieviešanai ārpus laulības esošiem pāriem – 2020. gada septembrī 63% aptaujāto sacīja jāvārdu šāda mehānisma ieviešanai.4
Ļaujot reģistrēt attiecības civilā savienībā, Latvija pievienotos tām daudzajām Eiropas valstīm, kuras to jau ir sakārtojušas, to vidū Ungārija, Čehija, kā arī kaimiņvalsts Igaunija. Es ceru, ka Latvijas parlaments varēs un valstiski atbildīgi spers šo soli tuvāk tiesiskākai, iekļaujošākai, sociāli drošākai un izprotošākai sabiedrībai.
1 Jēkabs Kārlis Rasnačs: Ilgi atliktais partnerattiecību regulējums Latvijā – kāpēc un cik ilgi jau aktuāls?, Rasnačs, J.K., 20.01.2022., Delfi, https://www.delfi.lv/news/versijas/jekabs-karlis-rasnacs-ilgi-atliktais-partnerattiecibu-regulejums-latvija-kapec-un-cik-ilgi-jau-aktuals.d?id=53969127
2 Eiropas Komisija, https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/ebs_493_data_fact_lgbti_eu_en-1.pdf
3 Tāda pati ģimene kā citas, Burve-Rozīte, A., 02.12., Žurnāls "Ir", https://ir.lv/2020/12/02/tada-pati-gimene-ka-citas/
4 ILGA Europe, https://www.ilga-europe.org/sites/default/files/2021/latvia.pdf
* Saeima šodien ar balsu vairākumu, pateicoties Jāņa Bordāna vadītajiem „Konservatīvajiem”, likumprojektu atbalstīja un nodeva komisijām.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
