Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Uzblīst "airBaltic" vajadzība pēc valsts naudas

Māris Krautmanis, Neatkarīgā
15.02.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja tuvākā pusgada laikā “airBaltic” vadība neatradīs privātus aizdevējus, no kuriem aizņemties 200 miljonus eiro, var gadīties, ka atbalsts būs jālūdz valdībai, un tādējādi valsts turpinās stutēt nacionālo aviokompāniju par nodokļu maksātāju naudu.

Argumenti, kāpēc piešķirt naudu “airBaltic”, valdībai atradīsies - kā nekā aviokompānija šurpu turpu lielā skaitā čakli vizina mūsu valsts ierēdņus un politiķus.

Pirms gada “Neatkarīgā” intervēja “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, kurš, runājot par to, ka šā gada 30. jūlijā "airBaltic" būs jāatmaksā pirms pieciem gadiem emitēto obligāciju īpašniekiem kopumā 200 miljoni eiro, pat nepieļāva domu un kategoriski noraidīja tādu iespēju, ka aviokompānijai var nākties iet pie valdības un lūgt naudu parāda dzēšanai.

“Šogad visi rādītāji ir labāki, nekā tika prognozēts. Līdz ar to prasīt no valsts atbalstu mums nav nedz tiesību, nedz arī pamata,” toreiz sacīja Gauss. Rakstu lasiet šeit.

Taču tagad gan Gauss, gan arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) vairs neizslēdz variantu, ka “airBaltic” lūgs valsts atbalstu. Aviokompānijai nav pietiekami daudz naudas, bet līdz atmaksāšanas termiņa beigām ir palicis tikai pusgads.

Vēl maza cerība aizņemties no privātajiem

Pēdējā pārskatā par 2023. gada deviņiem mēnešiem norādīts, ka īstermiņa saistības par 352 miljoniem eiro pārsniedz apgrozāmos līdzekļus. Pārskatā uzskaitītas trīs iespējas, kā 200 miljonus atmaksāt: aizņemties no privātajiem aizdevējiem, izdot jaunas obligācijas vai arī prasīt palīdzību valstij.

"Visi trīs šie varianti ir iespējami. Mēs šodien nevaram nākt klajā ar paziņojumu, kurš no variantiem piepildīsies. Bet viens no tiem notiks, vēlams - labākais kompānijai un akcionāriem," LSM raidījumam “De Facto” teica Gauss, gan paužot pārliecību, ka kompānija spēs aizņemties pati.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā vienotība") slavēja "airBaltic" vadītājus kā labus profesionāļus.

"Visu cieņu, viņi šobrīd nav nākuši pie akcionāra un teikuši - palīdziet mums. Katrā ziņā viņi meklē risinājumus privātos tirgos, un es domāju, ka viņi atradīs," pauda Ašeradens.

Peļņa maza, parādi lieli

SIA “Matiss Consulting” vadītājs, kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss “Neatkarīgajai” sacīja, ka finanšu tirgos situācija pašlaik ir ļoti nelabvēlīga, līdz ar to pārkreditēšana varētu maksāt ļoti dārgi.

“Nav izslēgts variants, ka “airBaltic” varētu iet pie akcionāra, kas ir Latvijas valsts, un prasīt papildu ieguldījumus. Pagājušajā gadā lidsabiedrība ir strādājusi ar peļņu, taču šī peļņa ir tikai aptuveni 10 miljonu eiro robežās. Ņemot vērā to slogu, kas “airBaltic” jau ir, aizņemties finanšu tirgos būs ļoti grūti.

Valdības ieguldījums nav labākais variants, jo tas radītu papildu problēmas. Kovida laikā “arBaltic” saņēma no valsts atbalstu 340 miljonu eiro apmērā, kas būs jāatdod. Šis atbalsts bija saskaņots ar Eiropas Komisiju, taču vēl papildu ieguldījumu saskaņot būs ļoti grūti.

Loģiskāks risinājums būtu tomēr censties aizņemties naudu finanšu tirgos un arī skatīties uz “airBaltic” paplašināšanās iespējām,” savu viedokli pauda bijušais satiksmes ministrs.

Jāatdod parādi, tikai tad kopīga Baltijas aviokompānija

“airBaltic” iespējamos nākotnes scenārijos ir pavīdējusi ideja par lielu, skaistu Latvijas un Lietuvas vai pat visas Baltijas kopīgu aviokompāniju, ko ir izteicis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Matīss uzskata, ka šāda ideja nav slikta. “Skandināvijā ir kopīga aviokompānija “SAS”, taču jāņem vērā, ka neviens neieguldīs naudu tikai tāpēc, lai glābtu Latvijas lidsabiedrību. “airBaltic” jānokārto savas saistības, jānostājas uz kājām. Ne Lietuvas, ne Igaunijas valdība nedzēsis šīs obligācijas 200 miljonu apmērā. Un pēc tam, runājot par akciju tirdzniecību biržā vai par investoru piesaisti, tas būtu iespējams. Stratēģiskais investors tad būtu Lietuvas un varbūt arī Igaunijas valsts.

Jebkurā gadījumā jautājums par 200 miljonu obligāciju dzēšanu ir jāsakārto pirms tam, jo neviens neies dzēst svešus parādus, kas ir radušies pirms pieciem gadiem.

Vēl ir tāda problēma, ka, ja kaimiņvalstis nāks ar savu finansējumu, tad jāsaprot, ka tās vēlēsies iegūt kontroli pār kādu daļu no kompānijas. Tas nozīmē, ka būs jāattīsta lidojumu tīkls un jāievieš jauni maršruti no Viļņas, Kauņas, Tallinas.

Tas nozīmē arī, ka Rīgas lidostai pasažieru skaits samazināsies.

Pašlaik daudzi Lietuvas un Igaunijas pasažieri dodas uz Rīgas lidostu, lai izmantotu tās pakalpojumus, izmanto arī “airBaltic” reisus. Taču turpmāk tad Rīgas lidosta zaudēs savu Baltijā varenākās lidostas statusu. Diezin vai Latvijas pasažieri no tā kaut ko iegūs.

Te ir jautājums, kāds ir tas vidusceļš, ar kādiem nosacījumiem Latvijas valsts kā akcionāre ir gatava šos investorus piesaistīt.

Vēl ir tādas svarīga lieta, ka “airBaltic” ir nacionālā aviokompānija un vismaz 51% balsu tajā jāpieder Latvijas valstij, lai varētu izmantot divpusējos līgumus ar investoriem. Ja, piemēram, uzņēmuma akcijas iegūs trīs valstis vienādās daļās, tad “airBaltic” vairs nebūs nacionālā aviokompānija.

Lai vai kā, lidsabiedrības vadībai un satiksmes ministram jānāk klajā ar kādu risinājumu, nav jāgaida jūlijs, kad “airBaltic” vadība ieradīsies valdībā un teiks, ka ir pienācis maksājuma termiņš un mēs to nevaram izpildīt.

Ir jau februāra vidus, un vajag jau savlaicīgi iespējamos risinājumus apspriest un vienoties valdībā par to, kā Latvijas valsts rīkosies ar savu stratēģiski svarīgo aktīvu - ar savu nacionālo aviokompāniju. Satiksmes ministram ir jārīkojas savlaicīgi, negaidot, kad ūdens sāk smelties mutē.

Par problēmu visi zina jau sen - pirms pieciem gadiem akcijas tika emitētas.

Nekādi brīnumi nav iespējami - aviācijā janvāris, februāris, marts ir tukšie mēneši, nav pamata gaidīt kādu milzīgo peļņu un uzrāvienu,” uzskata Matīss.

Arī Igaunijā aviosabiedrībai iztērēti 130 miljoni valsts naudas

Igaunijas plašsaziņas līdzekļos un politiskajā vidē ir piesardzīgi sākts diskutēt par iespējamu “airBaltic” akciju iegādi. Tiek pieļauts, ka tas varbūt palīdzēs nodrošināt risinājumu Igaunijas hroniskajām problēmām aviācijā.

Rīgikogu (parlamenta) deputāts, Igaunijas parlamentārās ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Lauri Lāts (Centra partija) savā “Facebook” kontā publicējis atziņas pēc Ekonomikas komitejas vakar rīkotās diskusijas par lidsabiedrības “Nordika” īpašās kontroles rezultātiem. “Vārdu sakot - tā ir ne tikai politiska, bet arī oficiāla Ekonomikas ministrijas izgāšanās,” saka Lāts.

“Uzņēmumā 2023. gadā ieguldīti aptuveni 130 miljoni eiro nodokļu maksātāju naudas. Gada deviņu mēnešu zaudējumi bija 11,9 miljoni. Ir nepieciešams izjaukt valsts aviosabiedrībā notikušās darbības un noteikt, vai kaitīgi lēmumi ir pieņemti nezināšanas, neuzmanības vai pat personīgā labuma dēļ.

Ņemot vērā ziņojumu, visiem būtu jāsaprot, ka savas aviosabiedrības veidošana par nodokļu maksātāju naudu nav saprātīga darbība. Igaunijā tas ir izmēģināts ne vienu reizi vien, bet rezultāts diemžēl joprojām ir tāds pats. Lai nodrošinātu Igaunijas aviosabiedrību

savienojumus, ir nepieciešams ieguldīt Tallinas lidostas attīstībā un nepieciešamības gadījumā tā vai citādi norādīt uz regulārajiem reisiem no Tallinas, bet noteikti nesākt aviosabiedrības stutēšanu,” pauž politiķis.

Igaunija jāattur no iesaistīšanās “airBaltic” kā alkoholiķis no šņabja

Iepriekš portālā “Delfi” viņš ir paudis arī ļoti skeptisku viedokli par iespējamo Igaunijas iesaisti Latvijas aviācijas biznesā.

“Tagad, kad plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija par to, ka Latvija ir ieinteresēta "airBaltic" akciju pārdošanā, daudzi sākuši sapņot gan par vienotu Baltijas aviokompāniju, gan par to, kā šīs sabiedrības lidmašīnas nogādās Igaunijas iedzīvotājus tieši tur, kur viņiem nepieciešams. Izklausās labi, tomēr realitātē valsts jātur pēc iespējas tālāk no iesaistīšanās "airBaltic" - gluži kā alkoholiķis no šņabja.

Pretējā gadījumā tā drīz vien piedzīvos stipras un ļoti dārgas paģiras,” brīdina Igaunijas parlamenta deputāts.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...