Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam
Uzņēmēju organizāciju vadītāji*18.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Ekonomikas ministram J. Vitenbergam nepilnu divu gadu laikā nācās risināt vismaz trīs bezprecedenta krīzes:
1. Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību;
2. straujo energoresursu cenu kāpumu;
3. Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz tautsaimniecību. Nozares visās krīzēs saņēma konstruktīvu ministra pieeju to pārvarēšanai vai mīkstināšanai.
Līdz ar Krievijas uzsākto agresiju pret Ukrainu un ieviestajām starptautiskajām sankcijām, kas uzņēmējdarbībā rādijā piegāžu ķēžu pārrāvumus, energoresursu cenu pieaugumu un citas būtiskas problēmas, uzņēmēju organizācijas kopā ar Ekonomikas ministriju ir uzsākušas aktīvu sadarbību, lai risinātu šos jautājumus un šobrīd visām iesaistītajām pusēm ir svarīgi turpināt iesākto darbu.
Tāpat nozare augstu vērtē sadarbību ar J. Vitenbergu formātos, kur tiek lemts par ierobežojumiem pandēmijas novēršanai, kopīgi aizstāvot uzņēmēju intereses un iestājoties pret atsevišķiem pārmērīgiem ierobežojumiem.
Uzņēmēju organizācijas līdzšinējo sadarbību ar J. Vitenbergu vērtē kā labu un nesaskata pamatojumu ministra demisijas pieprasīšanai laikā, kad notiek ekonomikas pārorientēšanās un esam uzsākuši kopīgu darbu pie plāna, lai sekmētu Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas energoresursiem, veicinātu eksporta rādītājus, kā arī ir uzsākts darbs, lai restartētu tūrisma nozari un īstenotu Izstrādes procesā esošās uzņēmējdarbības atbalsta programmas.
Tāpēc aicinām ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam dot iespēju turpināt iesākto darbu!
* Andris Bite, LDDK prezidents
Uga Meņģelsone, LDOK ģenerāldirektore
Aigars Rostovskis, LTRK prezidents
Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs
Indulis Kovisārs, Latvijas Kokrūpniecības federācija prezidents
Jānis Naglis, Latvijas Viesnīcu un tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs
Asnāte Ziemele, Latvijas lauku tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja
Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents
Līva Stūrmane, Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" izpilddirektore
Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja
Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs
Ričards Ivanovs, Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrība
Jānis Krievāns, "Junior Achievement" valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.