Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, akciju sabiedrības Delfi vadībai varētu arī neizdoties nodokļu maksātāju naudas tērēšanu ārzemju rokgrupas koncertu aprakstiem citās ārzemēs un Holivudas filmu satura izklāstam uzdot par nozīmīgu kultūras notikumu recenzijām: pēc nodokļu maksātāju finansētā „kultūras notikumu recenziju” projekta beigām par to vēl nāksies atskaitīties revidentiem un nozares ekspertu komisijai.

„Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas līgums paredz iesniegt finanšu atskaiti un rakstisku pārskatu pēc projekta īstenošanas. Izmaksu atbilstību tāmei un maksājumu pamatotību izvērtē VKKF revidents un sniedz savu vērtējumu. Pēc tam atskaiti izvērtē nozares ekspertu komisija,” fonda pārstāve skaidro procedūru pēc projekta beigām.

Šis izvērtējums tiek ņemts vērā, izskatot konkrētās organizācijas iesniegtos projektus turpmākajos VKKF konkursos. Turklāt, ja finansējums nav izmantots atbilstoši projekta mērķim, VKKF padome lemj par tā atmaksu VKKF.

Tas nozīmē, ka pēc 1. novembra, kad AS Delfi pabeigs projektu “Kultūras notikumu recenziju sērija “Delfi” Kultūras sadaļā”, kura īstenošanai uzņēmums saņēmis 6000 eiro nodokļu maksātāju naudas, uzņēmumam mēneša laikā ir jāiesniedz atskaite VKKF, un pēc tās saņemšanas notiks atskaites izvērtēšanas process.

Kā jau ziņots, jūnija beigās izrādījās, ka šī nodokļu maksātāju nauda tērēta arī tam, lai ar to apmaksātu rokgrupas Guns N' Roses Polijā notikuša koncerta aprakstīšanu uzņēmuma interneta portālā Delfi.

Savukārt pēc tam kļuva skaidrs, ka par „kultūras notikumu”, kura atspoguļošanai un vērtēšanai ir mērķtiecīgi tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus, AS Delfi spēj uzdot pat vienu no daudzajām jaunajām Holivudas masu filmām – pēc Stīvena Kinga romānu cikla motīviem uzņemto Tumšo torni.

Ar finanšu līdzekļiem no Valsts kultūrkapitāla fonda tika apmaksāta arī šīs  Holivudas filmas apraksts Delfi interneta vietnē, šo filmu traktējot kā „kultūras notikumu”, kas kā tāds pelnījis recenziju par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Pietiek jau ir publicējis gan AS Delfi iesniegto, uzņēmuma valdes locekļa Ingus Bērziņa parakstīto projekta pieteikumu, gan arī ar uzņēmumu pēcāk noslēgto līgumu par 6000 eiro piešķiršanu.

Kā izriet no šiem dokumentiem, Bērziņš viņa pārstāvētā uzņēmuma vārdā skaidri solījis, ka nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta tieši Latvijas kultūras notikumu atspoguļošanai.

„Kultūras recenziju sērija vadošajā Latvijas interneta ziņu portālā ir nozīmīgs kultūras patēriņa instruments, kas nodrošinās nepatrauktu un daudzpusīgu skatu uz kultūras notikumiem Latvijā un veicinās kritikas un recenziju kultūras attīstību,” Bērziņš bija solījis Kultūrkapitāla fondam.

Šis skats uz „kultūras notikumiem Latvijā” tad arī esot pelnījis nodokļu maksātāju naudu ar savu mērķi – „nodrošināt un attīstīt kultūras kritikas un recenziju kultūru Latvijas žurnālistikā, veicināt viedokļu apmaiņu par kultūras notikumiem un rosināt diskusiju par mākslas procesiem un to kvalitāti”.

Bija sniegts arī sīkāks skaidrojums, kurā nav pieminēti ne ārvalstu filmu, ne citās valstīs notiekošu ārvalstu grupu koncerti. Tā vietā ir solīti „raksti par kultūras notikumiem, aptverot Latvijā notiekošos koncertus, iestādes, mākslas akcijas, teātra izrādes, notikumus literatūrā un citus”.

Pamatojot vēlmi pēc Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem, AS Delfi valdes loceklis bija uzskaitījis arī virkni recenzējamu kultūras notikumu, kuru vidū tāpat ir tikai pašmāju teātra izrādes vai arī ārvalstu izpildītāju uzvedumi Latvijā, kā arī vēlreiz īpaši pieminējis, ka „šāda recenziju sērija ir īpaši būtiska un nepieciešama, lai veicinātu diskusiju sabiedrībā par nozīmīgiem kultūras notikumiem Latvijā”.

Bērziņš bija arī uzskaitījis virkni valsts apmaksājamā projekta mērķu, pie tiem minot arī iespēju „veidot pārredzamu un strukturētu medija sadaļu, kur regulāri lasīt recenzijas par kultūras notikumiem Latvijā”. Taču realitātē šī nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta arī, lai aprakstītu Latvijā ikdienišķi demonstrējamu Holivudas filmu un pazīstamas ārvalstu rokgrupas koncertu ārvalstīs.

AS Delfi vadība (valdes priekšsēdētājs ir Konstantīns Kuzikovs, valdes locekļi – Anatolijs Golubovs un Bērziņš) par savu jau tradicionālo finansiālo veiksmi finansējuma iegūšanā no valsts jau tikpat tradicionāli klusē, tikmēr uzņēmuma gada pārskats rāda, ka pērn tā peļņa ir ievērojami palielinājusies, pārsniedzot 207 tūkstošus eiro.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis AS Delfi „veiksmi” nesenajā skandalozajā konkursā par 490 000 eiro liela „valsts atbalsta” piešķiršanu medijiem, - uzņēmums kopā tā ietvaros saņēmis 116 000 eiro (projekti Latvijas pašvaldību temperatūra 2017, Multimediāls populārzinātnisku lekciju cikls par Latvijas kultūrvēsturi, Latvija 2020).

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...