Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan pienākums uzņēmumiem paziņot savus patiesos labuma guvējus ir spēkā vairākus gadus, aizvien vairāki simti uzņēmumu to nav izdarījuši. Lursoft pētīja, kas ir šie uzņēmumi, kas aizvien nav snieguši ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, un skaidroja, kāds ir to pašreizējais statuss.

No 472 uzņēmumiem, kuri līdz š.g. 24.martam vēl nebija iesnieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, vairāk nekā pusei, t.i. 306, rit likvidācijas process, rāda Lursoft apkopotā informācija. No tiem 119 uzņēmumiem likvidācijas process uzsākts pēc 2017.gada, kad stājās spēkā likuma grozījumi, paredzot obligātu prasību atklāt patiesos labuma guvējus.

Kamēr vairākiem uzņēmumiem likvidācijas process ilgst jau kopš 2004.gada, Aizkraukles novadā reģistrētā SIA “Upsalas”, kas arī ir viens no uzņēmumiem, kurš līdz šim nav sniedzis informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, likvidācijas procesu uzsācis vien šogad. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka uz š.g. 4.aprīli lauksaimniecībā strādājošajam SIA “Upsalas” bija izveidojies 15,5 tūkst. EUR liels nodokļu parāds.

Atšķirībā no citiem uzņēmumiem, kuriem arī nav reģistrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem, SIA “Upsalas” gada pārskatus iesniegusi regulāri. Aizpērn uzņēmums apgrozīja 61,8 tūkst. EUR, vēl gadu iepriekš – 101,1 tūkst. EUR. Vadoties no Lursoft Multi atskaites datiem, SIA “Upsalas” apgrozījuma dinamika pēdējo desmit gadu laikā bijusi viļņveidīga. Tā, piemēram, 2012.gadā uzņēmums apgrozīja 271 tūkst. EUR, bet jau 2013.gadā – vien 29,1 tūkst. EUR. Turpmākajos gados apgrozījums atkal pakāpeniski audzis, 2016.gadā sasniedzot 202,3 tūkst. EUR, pēc kura atkal piedzīvota lejupslīde.

Lursoft izpētījis, ka no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, 10 firmas jau iesniegušas pārskatus par 2021.gadu, taču tikai trim no šiem uzņēmumiem šobrīd nav likvidācijas procesa. Jāpiebilst gan, ka diviem no trim iepriekšminētajiem uzņēmumiem kopš aizvadītā marta nav aktuālu amatpersonu (SIA “Creolat” un SIA “birojs.biznesam”). Bez aktīvām amatpersonām šobrīd ir 54 uzņēmumi, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus.

Vairāk nekā pusei – ārvalstu kapitāls

Pētījuma dati atklāj, ka vairāk nekā pusei, t.i. 52,5% no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, ir ārvalstu pamatkapitāls. To vidū ir gan uzņēmumi, kas reģistrēti aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, gan arī tādi, kuri šogad svinēs vien savu 5.darbības gadu.

To vidū ir, piemēram, 2017.gada aprīlī reģistrētais nekustamo īpašumu starpniecības pakalpojumu uzņēmums SIA “EDANI&PARTNERS”, kura dalībnieku rindās reģistrētas arī trīs personas no Irākas. Vienai no tām kopš 2020.gada februāra piemērots kapitāldaļu atsavināšanas aizliegums, aizliegums mainīt daļu nominālvērtību, kā arī aizliegums veikt darbības, kas samazina personai piederošo daļu vērtību, un reģistrēt komercķīlas. Jānorāda gan, ka pagājušā gada martā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, šiem irākiešu uzņēmējiem kapitāldaļas citos Latvijas uzņēmumos šobrīd nav reģistrētas.

Nekustamo īpašumu joma ir otra visplašāk pārstāvētā darbības nozare starp uzņēmumiem, kuri nav paziņojuši savus patiesos labuma guvējus. Lursoft apkopotie dati rāda, ka vēl vairāk to ir vien vairumtirdzniecībā.

Ne visiem rit likvidācijas process

Lai gan absolūtais vairākums starp uzņēmumiem, kuri nav reģistrējuši informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir uzņēmumi, kuriem ir virkne dažādu apgrūtinājumu, uzsākts likvidācijas process, apturēta saimnieciskā darbība vai arī norit maksātnespējas process, tomēr ir arī izņēmumi.

To vidū ir, piemēram, holdingkompānija AS “Latvijas Naftas Tranzīts”, kas 2018.gadā nopelnīja 1,14 milj. EUR. Pārskatus par pēdējiem gadiem kompānija nav iesniegusi. Uzņēmuma valdē darbojas Aivars Gobiņš, bet kā padomes priekšsēdētājs reģistrēts – Rudolfs Meroni. Kā liecina publiski pieejama informācija, 2020. un 2021.gadā tiesā skatīts administratīvais process strīdā starp AS “Latvijas Naftas Tranzīts” un Uzņēmumu reģistru par patiesā labuma guvēju atklāšanas pienākumu.

Tāpat arī starp šiem uzņēmumiem atrodams SIA “PMT Invest”. Jāuzsver, ka SIA “PMT Invest” 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA “PMT Balticum”, kuram kā patiesā labuma guvēji ir reģistrēti Aivars Lembergs un Rudolfs Meroni. Tomēr SIA “PMT Invest” informācija par patiesajiem labuma guvējiem LR Uzņēmumu reģistrā vēl aizvien nav reģistrēta.

Lursoft dati liecina, ka šo uzņēmumu rindās nav atrodamas kompānijas ar ievērojamu apgrozījumu vai arī vairākiem darbiniekiem. Apgrozījuma ziņā to vidū lielākais ir vācu kapitāla graudaugu audzētājs, nekustamā īpašuma uzņēmums SIA “Rikava Agro”, kas aizpērn apgrozīja 270,22 tūkst. EUR un nopelnīja 128,97 tūkst. EUR. No kopējā apgrozījuma 104,53 tūkst. EUR veidoja ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības. Gan pērn, gan arī aizpērn tas ar darba vietu nodrošināja tikai 1 darbinieku.

2021.gadā SIA “Rikava Agro” nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 46,83 tūkst. EUR. Maksātnespējas datu bāzē pieejamā informācija rāda, ka uzņēmumam savulaik reģistrēti divi procesi – pirmo reizi tā maksātnespēja pasludināta 2020.gada oktobrī, procesu izbeidzot pērn aprīlī, jo uzsākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tas izbeigts pagājušā gada augustā, jo SIA “Rikava Agro” izpildījis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Vidējais vecums uzņēmumiem, kuri nav snieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir 16 gadi, tomēr to vidū atrodami uzņēmumi, kas reģistrēti vien nesen. Piemēram, SIA “APREKO”, kura dalībnieki ir Sandra Freiberga (70%) un Jānis Freibergs (30%). Abu kopīgais uzņēmums reģistrēts 2021.gada novembra sākumā. Abi ir kapitāldaļu turētāji arī 2021.gada janvārī dibinātajā SIA “FRS Construction”. Atšķirībā no SIA “APREKO”, SIA “FRS Construction” informācija par patieso labuma guvēju reģistrēta jau līdz ar uzņēmuma reģistrēšanu.

Jāuzsver, ka informācija par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem svarīga vērtējot sadarbības partneri un darījuma riskus. Aizvien biežāk pienākums izvērtēt patiesā labuma guvēja informāciju izriet arī no normatīvo aktu prasībām. Piemēram, organizējot publiskos iepirkumus, iestādei pienākums vērtēt arī iepirkuma uzvarētāja patiesā labuma guvējus utml.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...