Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Meža un ūdenstilpju apsaimniekošanas komisijas vadība vakar nolēma pārbaudīt kā norit uzsāktie pašvaldības meža īpašuma Kadagā sagatavotie kopšanas darbi. Šoks bija liels, kad atklājās, ka mežizstrādātāji cērt ne tikai dastotos - marķētos kokus, bet nocirtuši un sagatavojuši sortimentos 30-40% vairāk. Sasaukta komisijas ārkārtas sēde, lai novērtētu dabai un pašvaldībai nodarīto zaudējumu apmēru un lemtu par tālāko rīcību,” – ar šādu vēstījumu Facebook klajā nācis Ādažu novada domes deputāts Raitis Kubuliņš. Izcirtēji – SIA R Grupa iepriekš ir publiski pieminēti kā Baltkrievijas radioaktīvās šķeldas piegādātāji uzņēmumam Rīgas Siltums.

„Izvērtējot notikušo, informējam, ka šā gada 28.martā tika veikti plānoti cirsmas izstrādes darbi Ādažu novadā, Kadagā. Šobrīd par notikumu ir informēta uzņēmuma vadība un pieprasīts paskaidrojums no darbu vadītāja,” Pietiek skaidro R Grupas valdes loceklis Gunārs Greiža, norādot, ka, „lai iegūtu objektīvu redzējumu par notikušo, tiks pieaicināti neatkarīgi eksperti, pēc kuru atzinuma saņemšanas, tiks pieņemts lēmums par turpmākajām darbībām”.

Saskaņā ar uzņēmuma skaidrojumu, lai pārliecinātos par izzāģēto koku apjomu, notikuma dienā izsaukta pašvaldības policija, kura fiksējusi faktu. Tāpat arī 31.martā izveidota apsekošanas komisija, piedaloties Ādažu pašvaldības pārstāvjiem un ekspertiem no Valsts meža dienesta, kuri, kā apgalvo G. Greiža, „apliecināja, ka nav konstatēti mežizstrādes likumdošanas pārkāpumi. Mūsu mērķis noteikti nav izzāģēt vairāk koku, nekā tas ir noteikts darbu izpildes līgumā”.

Savukārt R. Kubuliņš Pietiek stāsta, ka Ādažu mežu un ūdenstilpju apsaimniekošanas komisijas sēdē panākta vienošanās, ka „neatkarīgs vērtētājs izmērīs un noteiks, cik daudz ir izcirsts par daudz, un tad R Grupa piemaksās”. Faktiski esot panākts kompromiss, ņemot vērā, ka – kā tagad skaidro R. Kubuliņš – R Grupa nocirtusi nemarķētus kokus, bet dažus marķētos nav nocirtusi. Savukārt viņa sākotnējais situācijas apraksts skatāms šeit: https://www.facebook.com/watch/?v=476486630055346.

Pagājušā gada vasarā kāda ļoti labi informēta Pietiek lasītāja R Grupu pieminēja saistībā ar galvaspilsētas apkures uzņēmuma Rīgas siltums dedzināto radioaktīvo Baltkrievijas izcelsmes šķeldu. Cita starpā viņa minēja:

„Kurināmo šķeldu ar radioaktīvo piesārņojumu AS “Rīgas siltums” piegādā SIA “R Grupa”, reģistrācijas numurs 50003603631, uz iepirkuma procedūras rezultātā noslēgta līguma pamata. Ir pamats uzskatīt, ka SIA “R Grupa” rīcībā ir gan “tīrā”, gan radioaktīvā šķelda. (..)

SIA “R Grupa” tiesības piegādāt šķeldu ieguvusi, jo spējusi iepirkumā piedāvāt zemāko cenu. Radioaktīvais piesārņojums daļai no SIA “R Grupa” piederošās šķeldas apjoma varētu būt iemesls, kāpēc SIA “R Grupa” ir spējusi piedāvāt zemāko cenu. SIA “R Grupa” AS “Rīgas Siltums” piegādāto šķeldu iepērk un Latvijā ieved no Baltkrievijas, kur to var nopirkt par 20% lētāk nekā Latvijā.

Tādējādi visticamāk par 20% zemāka šķeldas iepirkuma cena ļauj SIA “R Grupa” piedāvāt publiskajā iepirkuma procedūrā zemāku cenu salīdzinājumā ar citiem pretendentiem (atbilstoši 2019.gada 18.jūlijā AS “Rīgas Siltums” organizētās iepirkuma procedūras piedāvājumu atvēršanas sanāksmes protokolā norādītajam SIA “R Grupa” piedāvātā cena visās AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs bija 17,90 EUR par vienību, savukārt citu pretendentu piedāvātās cenas bija robežās no 18,32 EUR līdz 19,50 EUR par vienību un tās tika piedāvātas atšķirīgas katrā siltumcentrālē).

AS “Rīgas Siltums” organizētajā iepirkuma procedūrā piedalījās vairāki pretendenti, kas visi, izņemot SIA “R Grupa”, plānoja piegādāt šķeldu, kuras izcelsme ir Latvijā. Par 20% lētāko šķeldu no Baltkrievijas neviens cits pretendents neplānoja piedāvāt, jo apzinājās, ka radioaktīvās šķeldas pelnu utilizēšana radīs papildus izmaksas, kā arī apzinājās tās kaitīgumu un atbildību. Paaugstinātās radioaktivitātes un tās radīto seku dēļ šķelda no Baltkrievijas nav pieejama arī citos eksporta tirgos, kā rezultātā tā ir pieejama pietiekama daudzumā AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs.

Šķeldas iepirkšana no Baltkrievijas izmantošanai AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs, lai gan Latvijā tā ir pietiekamā daudzumā, rada absurdu situāciju, ka Latvijas izcelsmes šķelda tiek eksportēta, savukārt AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs izmantotā šķelda ar paaugstinātu radioaktivitātes līmeni tiek importēta. Tādējādi, pieaugot šķeldas importa apjomiem, pieaug arī tās eksporta apjomi, jo īpaši uz Skandināvijas valstīm (visvairāk Zviedriju).

Atbilstoši apkopotajiem statistikas datiem 2019.gada 1.pusgadā no Latvijas šķelda un skaida tikusi eksportēta 919,5 tūkst. naturālajā mērvienībās un 55 944,1 tūkst. EUR vērtībā, savukārt šķelda un skaida tikusi importēta 466,6 tūkst. naturālajās mērvienībās un 13 878,5 tūkst. EUR vērtībā. Apkopotā statistika liecina, ka vairāk nekā puse no 2019.gada 2.ceturknsī importētās šķeldas (416 tūkst. tonnas) tiek importēta no Baltkrievijas, savukārt kā otra lielākā šķeldas importa valsts aiz Baltkrievijas seko Somija ar 100 tūkst. tonnām šķeldas 2019.gadā.

No Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka SIA “R Grupa” regulāri piedalās un iegūst līguma slēgšanas tiesības iepirkumos, kas saistīti ar kokmateriālu un šķeldas iepirkšanu un ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanu.

Radioaktīvā šķelda, ko SIA “R Grupa” pārdod AS “Rīgas siltums” un kas tiek dedzināta tās katlu mājās, Latvijā tiek ievesta no Baltkrievijas – Mogiļevas un Gomeļas. Šī šķelda Latvijas teritorijā tiek ievesta vilcienu vagonos, šo pārvadājumu nodrošina dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA “LDZ Cargo”.

Ievedot šķeldas kravu Latvijā no Baltkrievijas, apmēram 20% - 30% no kopējā šķeldas kravas apjoma tiek deklarēti ar kodu HKN 27111900, kas ir naftas produktu kods. Šķeldas krava pareizi būtu deklarējama ar kodu 440121000. Savukārt apmēram 10% - 20% šķeldas kravas apjoma tiek patiesībā eksportēta.

Pēc šķeldas kravas ievešanas Latvijā tā tiek nogādāta uz Rīgas ostu, izkrauta un glabāta zemesgabalā ar adresi Rīgā, Tvaika ielā 70. Iespējams, ar šķeldas uzglabāšanu ostā ir saistīta vai to nodrošina SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija”, kuras darbības adrese ir Tvaika iela 70, Rīga. (..)

Ar radioaktīvās šķeldas realizāciju Latvijā ir saistīts arī uzņēmums SIA “Dižozols”, reģ. Nr. 44103079618, juridiskā adrese Beātes iela 5, Valmiera, LV-4201, tā reģistrētie pamatdarbības veidi ir mežizstrāde un mežsaimniecības palīgdarbības.”

Kopš tā laika gan nosacījumi šķeldas ievešanai Latvijā ir kļuvuši būtiski stingrāki.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...