Uzņēmumu, kurš iepriekš minēts kā radioaktīvās šķeldas ievedējs, tagad vaino pašvaldības meža pārmērīgā izciršanā
PIETIEK01.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Meža un ūdenstilpju apsaimniekošanas komisijas vadība vakar nolēma pārbaudīt kā norit uzsāktie pašvaldības meža īpašuma Kadagā sagatavotie kopšanas darbi. Šoks bija liels, kad atklājās, ka mežizstrādātāji cērt ne tikai dastotos - marķētos kokus, bet nocirtuši un sagatavojuši sortimentos 30-40% vairāk. Sasaukta komisijas ārkārtas sēde, lai novērtētu dabai un pašvaldībai nodarīto zaudējumu apmēru un lemtu par tālāko rīcību,” – ar šādu vēstījumu Facebook klajā nācis Ādažu novada domes deputāts Raitis Kubuliņš. Izcirtēji – SIA R Grupa iepriekš ir publiski pieminēti kā Baltkrievijas radioaktīvās šķeldas piegādātāji uzņēmumam Rīgas Siltums.
„Izvērtējot notikušo, informējam, ka šā gada 28.martā tika veikti plānoti cirsmas izstrādes darbi Ādažu novadā, Kadagā. Šobrīd par notikumu ir informēta uzņēmuma vadība un pieprasīts paskaidrojums no darbu vadītāja,” Pietiek skaidro R Grupas valdes loceklis Gunārs Greiža, norādot, ka, „lai iegūtu objektīvu redzējumu par notikušo, tiks pieaicināti neatkarīgi eksperti, pēc kuru atzinuma saņemšanas, tiks pieņemts lēmums par turpmākajām darbībām”.
Saskaņā ar uzņēmuma skaidrojumu, lai pārliecinātos par izzāģēto koku apjomu, notikuma dienā izsaukta pašvaldības policija, kura fiksējusi faktu. Tāpat arī 31.martā izveidota apsekošanas komisija, piedaloties Ādažu pašvaldības pārstāvjiem un ekspertiem no Valsts meža dienesta, kuri, kā apgalvo G. Greiža, „apliecināja, ka nav konstatēti mežizstrādes likumdošanas pārkāpumi. Mūsu mērķis noteikti nav izzāģēt vairāk koku, nekā tas ir noteikts darbu izpildes līgumā”.
Savukārt R. Kubuliņš Pietiek stāsta, ka Ādažu mežu un ūdenstilpju apsaimniekošanas komisijas sēdē panākta vienošanās, ka „neatkarīgs vērtētājs izmērīs un noteiks, cik daudz ir izcirsts par daudz, un tad R Grupa piemaksās”. Faktiski esot panākts kompromiss, ņemot vērā, ka – kā tagad skaidro R. Kubuliņš – R Grupa nocirtusi nemarķētus kokus, bet dažus marķētos nav nocirtusi. Savukārt viņa sākotnējais situācijas apraksts skatāms šeit: https://www.facebook.com/watch/?v=476486630055346.
Pagājušā gada vasarā kāda ļoti labi informēta Pietiek lasītāja R Grupu pieminēja saistībā ar galvaspilsētas apkures uzņēmuma Rīgas siltums dedzināto radioaktīvo Baltkrievijas izcelsmes šķeldu. Cita starpā viņa minēja:
„Kurināmo šķeldu ar radioaktīvo piesārņojumu AS “Rīgas siltums” piegādā SIA “R Grupa”, reģistrācijas numurs 50003603631, uz iepirkuma procedūras rezultātā noslēgta līguma pamata. Ir pamats uzskatīt, ka SIA “R Grupa” rīcībā ir gan “tīrā”, gan radioaktīvā šķelda. (..)
SIA “R Grupa” tiesības piegādāt šķeldu ieguvusi, jo spējusi iepirkumā piedāvāt zemāko cenu. Radioaktīvais piesārņojums daļai no SIA “R Grupa” piederošās šķeldas apjoma varētu būt iemesls, kāpēc SIA “R Grupa” ir spējusi piedāvāt zemāko cenu. SIA “R Grupa” AS “Rīgas Siltums” piegādāto šķeldu iepērk un Latvijā ieved no Baltkrievijas, kur to var nopirkt par 20% lētāk nekā Latvijā.
Tādējādi visticamāk par 20% zemāka šķeldas iepirkuma cena ļauj SIA “R Grupa” piedāvāt publiskajā iepirkuma procedūrā zemāku cenu salīdzinājumā ar citiem pretendentiem (atbilstoši 2019.gada 18.jūlijā AS “Rīgas Siltums” organizētās iepirkuma procedūras piedāvājumu atvēršanas sanāksmes protokolā norādītajam SIA “R Grupa” piedāvātā cena visās AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs bija 17,90 EUR par vienību, savukārt citu pretendentu piedāvātās cenas bija robežās no 18,32 EUR līdz 19,50 EUR par vienību un tās tika piedāvātas atšķirīgas katrā siltumcentrālē).
AS “Rīgas Siltums” organizētajā iepirkuma procedūrā piedalījās vairāki pretendenti, kas visi, izņemot SIA “R Grupa”, plānoja piegādāt šķeldu, kuras izcelsme ir Latvijā. Par 20% lētāko šķeldu no Baltkrievijas neviens cits pretendents neplānoja piedāvāt, jo apzinājās, ka radioaktīvās šķeldas pelnu utilizēšana radīs papildus izmaksas, kā arī apzinājās tās kaitīgumu un atbildību. Paaugstinātās radioaktivitātes un tās radīto seku dēļ šķelda no Baltkrievijas nav pieejama arī citos eksporta tirgos, kā rezultātā tā ir pieejama pietiekama daudzumā AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs.
Šķeldas iepirkšana no Baltkrievijas izmantošanai AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs, lai gan Latvijā tā ir pietiekamā daudzumā, rada absurdu situāciju, ka Latvijas izcelsmes šķelda tiek eksportēta, savukārt AS “Rīgas Siltums” siltumcentrālēs izmantotā šķelda ar paaugstinātu radioaktivitātes līmeni tiek importēta. Tādējādi, pieaugot šķeldas importa apjomiem, pieaug arī tās eksporta apjomi, jo īpaši uz Skandināvijas valstīm (visvairāk Zviedriju).
Atbilstoši apkopotajiem statistikas datiem 2019.gada 1.pusgadā no Latvijas šķelda un skaida tikusi eksportēta 919,5 tūkst. naturālajā mērvienībās un 55 944,1 tūkst. EUR vērtībā, savukārt šķelda un skaida tikusi importēta 466,6 tūkst. naturālajās mērvienībās un 13 878,5 tūkst. EUR vērtībā. Apkopotā statistika liecina, ka vairāk nekā puse no 2019.gada 2.ceturknsī importētās šķeldas (416 tūkst. tonnas) tiek importēta no Baltkrievijas, savukārt kā otra lielākā šķeldas importa valsts aiz Baltkrievijas seko Somija ar 100 tūkst. tonnām šķeldas 2019.gadā.
No Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamās informācijas redzams, ka SIA “R Grupa” regulāri piedalās un iegūst līguma slēgšanas tiesības iepirkumos, kas saistīti ar kokmateriālu un šķeldas iepirkšanu un ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanu.
Radioaktīvā šķelda, ko SIA “R Grupa” pārdod AS “Rīgas siltums” un kas tiek dedzināta tās katlu mājās, Latvijā tiek ievesta no Baltkrievijas – Mogiļevas un Gomeļas. Šī šķelda Latvijas teritorijā tiek ievesta vilcienu vagonos, šo pārvadājumu nodrošina dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA “LDZ Cargo”.
Ievedot šķeldas kravu Latvijā no Baltkrievijas, apmēram 20% - 30% no kopējā šķeldas kravas apjoma tiek deklarēti ar kodu HKN 27111900, kas ir naftas produktu kods. Šķeldas krava pareizi būtu deklarējama ar kodu 440121000. Savukārt apmēram 10% - 20% šķeldas kravas apjoma tiek patiesībā eksportēta.
Pēc šķeldas kravas ievešanas Latvijā tā tiek nogādāta uz Rīgas ostu, izkrauta un glabāta zemesgabalā ar adresi Rīgā, Tvaika ielā 70. Iespējams, ar šķeldas uzglabāšanu ostā ir saistīta vai to nodrošina SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija”, kuras darbības adrese ir Tvaika iela 70, Rīga. (..)
Ar radioaktīvās šķeldas realizāciju Latvijā ir saistīts arī uzņēmums SIA “Dižozols”, reģ. Nr. 44103079618, juridiskā adrese Beātes iela 5, Valmiera, LV-4201, tā reģistrētie pamatdarbības veidi ir mežizstrāde un mežsaimniecības palīgdarbības.”
Kopš tā laika gan nosacījumi šķeldas ievešanai Latvijā ir kļuvuši būtiski stingrāki.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
