Uzruna "Reportieriem bez robežām" un starptautiskajai žurnālistu kopienai
Degi Karajevs*04.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vārda brīvība nav tikai sauklis; tā ir pamats, uz kura balstās jebkura brīva un demokrātiska sabiedrība. Žurnālistika kā profesija ir neatņemami saistīta ar šo brīvību, un tāpēc žurnālistu aizsardzībai pret nepamatotu spiedienu, vajāšanu vai nepatiesām apsūdzībām ir jābūt prioritātei visiem, kas sevi uzskata par vārda brīvības aizstāvjiem.
Taču notikumi, kas saistīti ar Allu Berezovsku, bijušo Krievijas izdevuma „Baltnews” ārštata darbinieci, un viņas izslēgšanu no organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF), liek uzdot nopietnus jautājumus par to, cik konsekventi organizācija ievēro savus deklarētos principus.
Alla Berezovska kopā ar 14 citiem žurnālistiem Latvijā ir pakļauta kriminālvajāšanai par iespējamu Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu. Šīs sankcijas, kas vērstas pret Dmitriju Kiseļovu, kļuva par pamatu apsūdzībām, kas apgalvo, ka jebkāda sadarbība ar mediju grupām, kas saistītas ar viņu, automātiski nozīmē atbalstu sankcijām pakļautai personai.
Berezovska strādāja kā ārštata žurnāliste, sadarbojoties ar „Baltnews”. Viņai nebija darba līguma ar šo uzņēmumu, un viņas honorāri bija niecīgi. Neskatoties uz to, šis fakts kļuva par pamatu apsūdzībām, kas apdraud viņas reputāciju un brīvību.
Šādos apstākļos RSF ne tikai neiestājās par viņu, bet arī publiski paziņoja par viņas izslēgšanu no organizācijas par iespējamu "statusa ļaunprātīgu izmantošanu". Organizācija apgalvo, ka vairākkārt esot sazinājusies ar Berezovsku, pieprasot viņai pārtraukt izplatīt nepatiesu informāciju par savu saistību ar RSF, norādot, ka šīs prasības esot ignorētas. T
aču Berezovska apgalvo, ka viņa šādas vēstules nav saņēmusi. Nav neviena brīdinājuma vai pieprasījuma vēstules, par kurām RSF apgalvo, ka tās ir nosūtītas. Tas rada nopietnus jautājumus par izslēgšanas procesa leģitimitāti un RSF caurredzamību.
Ir būtiski, ka RSF savā publiskajā paziņojumā nespēja sniegt nevienu konkrētu gadījumu, kurā Berezovska būtu pārsniegusi savas tiesības kā biedre vai nepareizi izmantojusi savu statusu. Turklāt viņas izmantotais identifikācijas formulējums — "freelance journalist, RSF" — ir pilnīgi precīzs un atbilstošs, nenorādot uz jebkādu oficiālu amatu organizācijā. Tas pilnībā atbilst RSF dokumentiem, kas skaidri atļauj biedriem pārstāvēt RSF savās profesionālajās aprindās.
Ir jāatzīmē, ka tiesas procesa dēļ Berezovska faktiski ir liegta iespēja strādāt tradicionālajos medijos un viņas žurnālistiskā darbība pašlaik aprobežojas ar sociālo tīklu platformām. Šādos apstākļos dalība starptautiskā organizācijā, kas aizstāv žurnālistu tiesības, iegūst īpašu nozīmi kā apliecinājums viņas profesionālajam statusam.
Turklāt, pieņemot lēmumu par Berezovskas izslēgšanu saistībā ar viņas sadarbību ar „Baltnews”, RSF faktiski ir pieņēmusi savu spriedumu pirms tiesas lēmuma. Šādas darbības no organizācijas, kurai ir jāsargā žurnālistu tiesības, ne tikai ir pretrunā nevainīguma prezumpcijas principam, bet arī rada bīstamu precedentu, kurā tiek izdarīti juridiski pieņēmumi vēl pirms tiesas procesa beigām.
Ja RSF patiešām ir sūtījusi šādas vēstules, kāpēc Berezovska netika iepazīstināta ar to saturu? Kāpēc tā vietā, lai konstruktīvi apspriestu situāciju ar organizācijas biedru, RSF izvēlējās publisku nosodījumu, kas apdraud žurnālista reputāciju pirms juridiskā procesa pabeigšanas? Pat, ja būtu radušās bažas par Berezovskas rīcību, šīs problēmas varētu risināt iekšējā diskusijā, nevis publiskā konfliktā, kas apdraud viņas profesionālo stāvokli.
Tomēr šī situācija neattiecas tikai uz Berezovsku. Latvijā 14 žurnālisti saskaras ar līdzīgām apsūdzībām. Viņu darbs Krievijas medijos tiek izmantots kā pierādījums "sankciju pārkāpumiem", lai gan viņu darbība aprobežojās ar rakstu rakstīšanu, nevis resursu sniegšanu sankcijām pakļautām personām.
Šāda pieeja rada bīstamu precedentu, kurā žurnālistiskā darbība var tikt interpretēta kā likuma pārkāpums. Vārda brīvībai ir nepieciešama aizsardzība pat tad, ja tās izmantošana ir neērta varas iestādēm vai nesakrīt ar politisko situāciju. Nevainīguma prezumpcija, kas ir cilvēka pamattiesība, tiek ignorēta, ja apsūdzības tiek uztvertas kā spriedumi.
RSF darbības attiecībā uz Berezovsku rada ārkārtīgi bīstamu precedentu, kurā organizācijas dalība var tikt atņemta, pamatojoties uz nepierādītām apsūdzībām, nedodot biedram iespēju aizstāvēt savu nostāju. Šāda prakse ir pretrunā ne tikai taisnīguma pamatprincipiem, bet arī pašai RSF misijai kā žurnālistu tiesību aizstāvim.
"Reportieriem bez robežām" ne tikai jāaizsargā žurnālisti, bet arī jārīkojas saskaņā ar saviem caurskatāmības, objektivitātes un taisnīguma standartiem. Berezovskas gadījums parāda nepieciešamību pārskatīt šos standartus. Pirmkārt, RSF ir:
- Jāsniedz pierādījumi par brīdinājuma vēstuļu nosūtīšanu, ja tādi eksistē,
- Jāpārskata izslēgšanas lēmums līdz tiesas procesa beigām,
- Publiski jāpaskaidro kritēriji, pēc kuriem organizācija vērtē "biedra statusa ļaunprātīgu izmantošanu".
Situācija ar žurnālistiem Latvijā prasa lielāku RSF uzmanību. 14 žurnālistu kriminālvajāšana par viņu profesionālo darbību ir satraucošs signāls visai starptautiskajai žurnālistu kopienai. RSF būtu jāuzsāk neatkarīga izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai netiek pārkāptas šo žurnālistu tiesības, un publiski jāiestājas viņu aizstāvībai. Vārda brīvības atbalstīšana nozīmē ne tikai to žurnālistu aizsardzību, ar kuru viedokļiem mēs piekrītam, bet arī to, kuru darbs izraisa strīdus.
Kā organizācijai, kas deklarē savu apņemšanos aizstāvēt vārda brīvību, "Reportieriem bez robežām" ir jābūt taisnīguma un konsekvences paraugam. Mēs aicinām RSF atzīt savas kļūdas Berezovskas lietā, pārskatīt savu pozīciju un nodrošināt, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos. Ikviens žurnālists neatkarīgi no tā, kādā platformā viņš publicējas, ir pelnījis taisnīgu attieksmi, nevainīguma prezumpciju un savu tiesību aizsardzību. Vārda brīvība ir pārāk trausla vērtība, lai to upurētu politisko vai organizatorisko interešu vārdā.
* brīvais žurnālists, Telegram kanālu "Bremya, v Peryot!" un "digital times" redaktors, bijušais „digital times” redaktors, bijušais "Reportieru bez robežām" biedrs
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
