Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pauž dziļu neizpratni par Latvijas Televīzijas nule aizsāktā multimediālā projekta "Diagnoze – vēzis" pirmajiem raidījumiem un publikācijām. Gaidījām argumentos, ekspertu, pacientu un ārstu viedokļos balstītu onkoloģijas nozares problēmu analīzi, taču redzam subjektīvu, virspusēju, emocionālu skatījumu uz pacientu un ārstu attiecībām.

Tas nodara sliktāko, kas var būt, – mazina pacientu un ārstu savstarpējo uzticēšanos, vājinot jau tā visa veida resursu trūkuma mocīto onkoloģijas nozari. Tā vietā, lai veltītu visus spēkus pacientu ārstēšanai, vairāki onkologi šajās dienās apsver domu par atlūguma iesniegšanu. Onkoloģijas nozare var zaudēt vairākus labus augstas raudzes profesionāļus, onkologus ķīmijterapeitus, kas ir ļoti slikta ziņa daudziem simtiem vēža pacientu visā Latvijā.

Laikā, kad onkoloģijas jomā jau šodien strādā par trešdaļu mazāk speciālistu, nekā būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu pacientu pilnvērtīgu aprūpi, atļaušos apgalvot, ka pat pāris mediķu aiziešana no nozares ir absolūti katastrofāla situācija.

Esmu ārste, onkoloģe ķīmijterapeite ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. Katru dienu es un mani kolēģi redzam savu pacientu fiziskas un psihoemocionālas ciešanas, ko izraisa diagnoze - vēzis. Tā joprojām ir slimība ar augstu mirstību. Tāpēc sāpīgas emocijas - rūgtums, dusmas, aizvainojums u.c., ir neizbēgama ārstniecības procesa daļa.

Kā jebkurā profesijā arī onkoloģijā diemžēl nevaram izslēgt atsevišķus gadījumus, kad starp ārstu un pacientu raisās nesaprašanās, pat konflikts. Tas noteikti nebūtu pieļaujams nekādos apstākļos, jo apgrūtina ārstēšanu, pasliktina rezultātus, rada negācijas, tērē ārstu, pacienta, viņu tuvinieku emocionālos resursus. Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pilnībā atbalsta viedokli, ka ikviens šāds gadījums būtu jāskata individuāli, uzklausot visu iesaistīto pušu viedokļus, analizējot nesaskaņu cēloņus.

No onkologiem vēža pacientu ārstēšanā tiek gaidīta visaugstākā profesionalitāte. Nedrīkstam kļūdīties, jo cena ir pacienta dzīvība. Bet vai žurnālistam ir tiesības būt neprofesionālam, vienu viedokli un atsevišķas epizodes vispārinot un attiecinot uz visiem nozarē strādājošajiem?

Vai nepārbaudītu faktu, patiesi slimu onkoloģisku pacientu, sāpinātu tuvinieku emocijas ir pamatojums, lai ārstus publiski pazemotu un pacientiem liegtu iespēju uzticēties un paļauties? Mūsu, pacientu un ārstu attiecības šādi indējot, tās var kļūt ļaundabīgākas par vēzi.

Katru dienu redzu, kā ārsti, medicīnas māsas un aprūpes personāls dara savu darbu uz izsīkšanas robežas. No darba onkoloģijā masveidā aizplūst jaunie ārsti, medmāsas. Daudzo darbu vidū diendienā pēc iespējas cenšamies palīdzēt pacientiem, kas garo valsts noteikto rindu dēļ nevar gaidīt uz ārstēšanu ne dienu – tāpēc bieži mēģinām pieņemt vairāk pacientu vienā darba dienā, nekā paredzēts. Tās ir cilvēcīgas rūpes, atbalsts, papildu darba stundas, ko neskaitām, jo citādāk strādāt daudzi no mums nespēj.

Diemžēl šādos spriedzes, stresa apstākļos daudzi mediķi darbā izdeg. Šajā situācijā pārmest atsevišķus gadījumus, kad, pēc pacientu domām, nav bijusi pietiekami veiksmīga komunikācija ar ārstu, ir nevēlēšanās pēc būtības analizēt notiekošo.

Onkoloģijas jomas finansējums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā. Tāpēc mūsu valstī pacientiem vēža ārstēšanas iespējas ir daudz ierobežotākas nekā vairumā Eiropas valstu – sākot no savlaicīgas diagnostikas, ārstēšanas ar mūsdienīgiem medikamentiem, palīdzības atkārtota vēža gadījumā, rehabilitācijas, psiholoģiskā atbalsta, kā arī cieņpilnas paliatīvās aprūpes slimības beigu posmā.

Visi minētie aprūpes posmi Latvijā ir nepilnīgi un nespēj nodrošināt sistēmisku, visaptverošu palīdzību. Tāpēc onkologiem ķīmijterapeitiem, kas onkoloģijas pacientu ārstēšanā iznes lielāko smagumu, bieži nākas būt par sistēmas glābējiem: sniegt psiholoģisko atbalstu uz nāvi slimajiem, meklēt iespējas efektīvāku zāļu pieejai klīnisko pētījumu ietvaros, ja valsts zāles neapmaksā, rast iespējas apiet rindas pacienta virzīšanai sistēmā u.c.

Dižgars Rainis ir viedi teicis: "Ar netīriem līdzekļiem nevar panākt tīru mērķi: mērķis pats top netīrs. Kad netīru ūdeni tīrā traukā lej, tad ir trauks top netīrs.” Ar to vēlos aicināt žurnālistus nokaitētajā situācijā savā darbā izvēlēties metodes, kas nerada kaitējumu onkoloģijas jomai, pacientiem, ārstiem, visai sabiedrībai.

Daudz vairāk par smagi slimu vēža pacientu nesaskaņu izgaismošanu ar ārstiem onkoloģijas nozarei šodien palīdzētu jomas problēmu analīze. Kopīgiem spēkiem ir jāmeklē risinājumus onkoloģijas nozares sistemātiskai sakārtošanai no pašiem pamatiem visos līmeņos.

Latvija ir valsts, kura attīstās. Progress visās jomās, arī medicīnā un onkoloģijā, ir nenovēršams. Taču ir nepieciešams drosmīgs politisks lēmums, lai medicīna ieņemtu savu īsto vietu sabiedrībā un valsts ekonomikā, apliecinot patiesas rūpes par savas valsts iedzīvotājiem.

* asoc.profesore, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...