Uzsākts kriminālprocess par iespējamo biušās SIA "Dizozols" krāpšanos mežu uzpirkšanā
Neatkarīgā01.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vidzemes prokuratūras prokurore Signe Silanža nolēmusi atcelt policistu lēmumu atteikt kriminālprocesa uzsākšanu un lēmusi uzsākt kriminālprocesu lietā par iespējamām krāpšanām mežu uzpirkšanā, kurās iesaistīta Latvijas politiskām aprindām tuvā SIA “Dizozols”, kuras tagadējais nosaukums ir SIA “BONO”.
Vidzemes prokuratūra, izskatot uzņēmēja Marisa Zariņa sūdzību par Valsts policijas Valmieras iecirkņa amatpersonu 2022. gada 5. aprīļa lēmumu atteikt kriminālprocesa uzsākšanu par uzņēmējam iespējami pienākošās naudas par meža pārdošanu iespējamu piesavināšanos, ir lēmusi sūdzību apmierināt, policistu lēmumu kā nepamatotu atcelt un 2022. gada 20. maijā uzsākt kriminālprocesu lietā Nr. 12516001322. Krimināllieta nosūtīta izmeklēšanas veikšanai Valsts policijas Valmieras iecirknim.
Pērnā gada oktobrī “Neatkarīgā” informēja, ka policijas lietvedībā nonācis iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pret SIA “Dizozols” pārstāvjiem un ar šo kompāniju saistītiem cilvēkiem par iespējamu krāpšanos un naudas līdzekļu piesavināšanos. Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.
Valmierā reģistrētās SIA “Dizozols” amatpersonas un ar šo uzņēmumu saistītās personas tiek vainotas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā reģistrētā uzņēmuma SIA “FC Lapegle” un tās amatpersonas Marisa Zariņa apkrāpšanā. Iesniegumā VP, kuru parakstījis M. Zariņš gan kā privātpersona, gan kā SIA FC “Lapegle” valdes loceklis, tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu un atzīt uzņēmēju un viņa pārvaldīto uzņēmumu par cietušajiem. Tiek lūgts arī atzīt tiesības uz kompensācijām - M. Zariņam 536 961,84 eiro, bet SIA “FC Lapegle” 36 800,53 eiro.
Iesniegumā aprakstīts, ka 2017. gada pavasarī starp M. Zariņu un SIA “Dizozols” nodibināta ilgstoša rakstura sadarbība meža īpašumu vērtēšanas, iegādes un tālākpārdošanas jomā, kuras ietvaros SIA “Dizozols” ir pienākums veikt par labu Marisam Zariņam kopīgās sadarbības rezultātā nopelnīto naudas līdzekļu (peļņas) daļas samaksu vismaz EUR 536 961,84 apmērā.
Taču SIA “Dizozols” pēc sadarbības ietvaros kopīga īpašuma fonda izveides, tajā ietilpstošo īpašumu tālākpārdošanas un naudas līdzekļu (pirkuma maksas) saņemšanas no gala pircēja ne tikai izvairās no jebkādas saziņas ar Marisu Zariņu un atsakās veikt tam pienākošos naudas līdzekļu (peļņas daļas) izmaksu, bet pilnībā noliedz jebkādas sadarbības esamību, apzināti slēpj sadarbību apliecinošus dokumentus, atsakās sniegt ziņas par kopīgas sadarbības ietvaros iegādāto īpašumu tālākpārdošanas cenām, nozāģēto kokmateriālu apjomiem un to pārdošanas cenām, kā arī Marisam Zariņam ir slēgta pieeja kopīgi izveidotiem un uzturētiem datu failiem.
Vienlaikus, kā bija norādīts iesniegumā, SIA “Dizozols” ir veikusi citu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu, kas izpaužas kā Marisa Zariņa un SIA “FC Lapegle” naudas līdzekļu piesavināšanās par kopējo summu EUR 36 800,53.
Dokumentā norādīts, ka SIA “Dizozols” dalībnieki ir Juris Andžejevskis (19,80198%) un Kate Glika (80,19802%), tā valde sastāv no valdes priekšsēdētāja Jura Andžejevska un valdes locekļa Ingus Salmiņa. Taču uzsvērts, ka reāli uzņēmums esot citas personas rokās: “Lai arī komercreģistrā kā SIA “Dizozols” vairākuma dalībniece un patiesā labuma guvēja ir norādīta Kate Glika, taču SIA “Dizozols” faktiskais dalībnieks un patiesā labuma guvējs, kura tiešā un nepastarpinātā pakļautībā darbojas valde, ir Guntars Galvanovskis (attēlā pa labi). Piezīme: Kate Glika ir Guntara Galvanovska dzīvesbiedre.”
Sākotnēji uzņēmēja M. Zariņa iesniegums par iespējamo krāpšanos tika vētīts Valsts policijas Rīgas nodaļās. Tad tas tika nosūtīts pēc piekritības uz Cēsīm un pēc tam nonāca Valmierā.
“Neatkarīgā” par publikācijām saistībā ar SIA “Dizozols”, tagad SIA “BONO”, ir saņēmusi pretenzijas, un, spriežot pēc sarakstes formas, uzņēmēji pret izdevēju gatavo apjomīgu tiesvedību.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
