Iesaki rakstu: 
Cilvēkus biedē ar Covid-19 saslimušo un mirušo statistiku, turot stresā ik mīļu dieniņu. Kādu tas atstāj iespaidu uz ļaužu psihi, oficiozus neinteresē. Ir “nolaists” cirkulārs un tas jāpilda.
Par pozitīviem testiem, kurus uzdod par inficēšanos, es klusēšu. Man šķiet, ka atbilstoši testiem jau pāris Latvijas ir pārslimojušas kovidu. Toties “skuju takas”, pat ja no sērgas kritušajos ierakstīti no citām kaitēm viņsaulē aizgājušie, satrauc.
Potētos vakcīndīleri cenšas uzmundrināt, ka jūs, lūk, mirstat retāk (vienu reizi dzīvē). Par to, ka nāvēs vainojama vara, kas, iztopot farmaceitiskajiem karteļiem, liedz sirdzējiem ivermektīnu, HCQ un citus viegli pieejamu efektīvus medikamentus, ik reizi tiek noklusēts.
Mirstība no kroņa vīrusa varētu būt tuva nullei, taču tad neizdotos attaisnot spaidu nopotēšanu un izgāztos tautas “retināšanas” kampaņa. Manuprāt, ja līdztekus katru dienu publicētu pēc potēm mirušo un blakņu hroniku, tad ļaudīm mati stāvus saceltos.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.