Iesaki rakstu: 
Cilvēkus biedē ar Covid-19 saslimušo un mirušo statistiku, turot stresā ik mīļu dieniņu. Kādu tas atstāj iespaidu uz ļaužu psihi, oficiozus neinteresē. Ir “nolaists” cirkulārs un tas jāpilda.
Par pozitīviem testiem, kurus uzdod par inficēšanos, es klusēšu. Man šķiet, ka atbilstoši testiem jau pāris Latvijas ir pārslimojušas kovidu. Toties “skuju takas”, pat ja no sērgas kritušajos ierakstīti no citām kaitēm viņsaulē aizgājušie, satrauc.
Potētos vakcīndīleri cenšas uzmundrināt, ka jūs, lūk, mirstat retāk (vienu reizi dzīvē). Par to, ka nāvēs vainojama vara, kas, iztopot farmaceitiskajiem karteļiem, liedz sirdzējiem ivermektīnu, HCQ un citus viegli pieejamu efektīvus medikamentus, ik reizi tiek noklusēts.
Mirstība no kroņa vīrusa varētu būt tuva nullei, taču tad neizdotos attaisnot spaidu nopotēšanu un izgāztos tautas “retināšanas” kampaņa. Manuprāt, ja līdztekus katru dienu publicētu pēc potēm mirušo un blakņu hroniku, tad ļaudīm mati stāvus saceltos.
Seko mums 
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
