Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālā apvienība prasa vai nu iekšlietu ministres atkāpšanos, vai paši atsaukšot savus ministrus no amatiem, taču man ir labāks priekšlikums: atlaist arī policiju!

Tas, ka Latvijā policija savās darbībās lielākoties ir prokremliska, tagad jau būs iekritis acīs daudziem lasītājiem: gadījumos, kad “kārtības sargiem” ir jāapvalda vairāk vai mazāk agresīvi “vatņiki”, Valsts policija vienmēr, visos gadījumos ir nostājusies Kremļa līdzskrējēju pusē. Vēl vairāk: ir bijuši gadījumi, kad policija aktīvi rīkojas, lai palīdzētu vietējiem Kremļa līdzskrējējiem.

Tā kā šādi gadījumi tikuši aprakstīti katru gadu, pie kam ne tikai ap 9. maiju, bet arī jebkurā citā gadalaikā, tad ilustrācijas mērķiem šeit apskatīsim pamatā tos gadījumus, kad Kremļa interešu vārdā Valsts policija ir apdraudējusi cilvēkus un ierobežojusi viņu tiesības, neļaujot brīvi izteikties un safabricējot kriminālprocesus pret vārda brīvību jebkādās formās — darījusi tieši to, ko Kremlis vienmēr darījis savā teritorijā un ko cenšas panākt arī citās valstīs.

Kad 2019. gada rudenī uz “okupācijas staba” kāds uzkrāsoja uzrakstu “OKUPANTI”, Valsts policija nekavējoties reaģēja. Jau ziņas virsraksts izteica amatpersonu attieksmi: “Policija sākusi kriminālprocesu par Uzvaras pieminekļa apķēpāšanu”, tālāk paskaidrojot: “Sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību!” Valsts policijas izpratnē par “noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību” tika uzskatīta nevis okupācijas armiju slavinoša pieminekļa atrašanās Latvijas galvaspilsētā, bet gan uzraksta izdarīšana uz tā. (Kriminālprocesa tālākais liktenis nav zināms.)

2018. gada 9. maijā citu cilvēku starpā pie tā paša staba ieradās aktīvists Ainis Sproģis ar plakātu, aicinot izmantot iespējas mācīties valsts valodu. Policija viņu aizveda rokudzelžos, arestu izdarot pēc pasākuma rīkotāju (tas ir, prokremlisko elementu) dota rīkojuma, ko policija nekavējoties izpildīja. A. Sproģi policija sodīja (par publisku aicinājumu mācīties valsts valodu!), bet sodu viņš pārsūdzēja tiesā un uzvarēja, jo bija brīvi atradies publiskā, visai sabiedrībai domātā vietā un nebija nevienu traucējis ar savu plakātu.

Kādas nedēļas vēlāk “Dienas” un citu mediju karikatūrists Zemgus Zaharāns uzzināja, ka par šī notikuma atainošanu un apspriešanu pret viņu pašu ierosināts kriminālprocess. Karikatūrists bija atļāvies norādīt, ka konkrētais Kremļa intereses pildošais policists Vitālijs Krasovskis jau iepriekš esot pamanījies aizturēt Latvijas Ukraiņu kongresa vadītāju Mikolu Pavļuku — pie kam ne par ko citu kā par piketēšanu pie Krievijas vēstniecības, iestājoties pret Kremļa agresiju Ukrainā.

Attiecīgajā gadījumā 2015. gadā Valsts policija nevis apsargāja Ukrainas atbalsta mītiņu pie Krievijas vēstniecības, bet gan aktīvi meklēja veidus, kā arestēt M. Pavļuku kā atbildīgo par mītiņa pieteikšanu. Lai iegūtu formālu pamatu aresta izdarīšanai un piketa izdzenāšanai Krievijas interesēs, vajag sarīkot kādas nekārtības.

Bet ko lai dara, ja visi — kā vienmēr — protestē pie Krievijas vēstniecības pieklājīgi, ievērojot normatīvos aktus? Tātad Valsts policijai jāsaorganizē kāds pārkāpums, piemēram, vides piemēslošana ar skrejlapām. Bet ko lai dara, ja šajos piketos skrejlapas netiek dalītas — tur izmanto galvenokārt plakātus un karogus? Tad vajag paņemt baltu papīru, uzmest kādam no klātesošajiem virsū, lai papīrs nokrīt zemē no šī cilvēka auguma, un tad aizturēt attiecīgo cilvēku par “piegružošanu” līdz ar Latvijas Ukraiņu kongresa vadītāju kā atbildīgo par kārtības ievērošanu piketā. Bet kuram no klātesošajiem ir abas rokas aizņemtas, lai tas nevarētu noreaģēt? Pareizi, tas ir TV3 operators Sergejs Medvedevs, kurš ar abām rokām tur uz pleca kameru un filmē, aci iebāzis skatu meklētāja lodziņā.

Līdz ar to Valsts policijas darbinieki uzlika operatoram uz saliektās elkoņa locītavas papīru, kurš nokrita zemē, pēc kā operators līdz ar M. Pavļuku tika arestēti un aizvesti uz izolatoru. Tā bija Latvijas pašu Valsts policija, kas Kremļa stilā aizturēja protesta dalībniekus, kuri protestēja pie Krievijas vēstniecības pret Krievijas agresiju Ukrainā. Toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis publiski atvainojās par TV3 operatora — bet ne M. Pavļuka — arestēšanu, un likteņa ironijas pēc nofilmēt ministra atvainošanos sanāca pašam S. Medvedevam.

Vēl viens plaši zināms gadījums — “salauztā slotaskāta lieta”. Policija “izmeklēja” un virzīja uz prokuratūru un tiesu krimināllietu par to, kā viens parasts garāmgājējs, iedams cauri Rīgai, kādā ždanokiešu mītiņā it kā esot saplēsis Krievijas karogu un salauzis slotaskātu, pie kura tas bijis piesiets. Latvijas Republikas varas iestādes cīnījās nevis pret Krimas aneksijas un vardarbības slavināšanai sarīkoto mītiņu, bet gan pret garāmgājēju, kurš esot sabojājis slotaskātu!

Iznākumā tiesa attaisnoja Daini Rūtenbergu visās instancēs, jo izrādījās: Krievijas karogs nemaz nebija saplēsts, tikai nosmērēts gar zemi, kad tam nejauši uzkāpis kāds no policistiem, metoties izšķirt strīdniekus. Tomēr ne vainīgā izmeklētāja, kas uz vārda bija noticējusi “vatņikiem”, ne vainīgā prokurore netika sodīti un netika atlaisti no darba.

Katru gadu 16. martā Valsts policija norobežoja ar žogiem Brīvības pieminekli, lai neļautu vēl dzīvajiem Otrā pasaules kara veterāniem, ko savulaik prettiesiski iesauca Vērmahtā un pret pašu gribu spieda karot par Lielvāciju, sanākt kopā un noturēt gājienu pret visa veida totalitārismiem.

Aizgāja pat līdz tam, ka pašpasludinātais “antifašists” (reāli — neslēpts Kremļa ietekmes aģents) Josifs Korens, sēžot vienā “mikriņā” ar toreizējo policijas priekšnieku Intu Ķuzi, tika nofotografēts, “koordinējam” Valsts policijas darbības. Tikai no 2014. gada 16. marta, kurā Krimā notika feikais “referendums” par aneksiju, attieksme pamazām sāka mainīties.

Zemnieks, zemessargs un sabiedriskais aktīvists Gundars Kalve tieši vienu gadu pirms Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem aizvāca vecu, nevienam nepiederošu agresorvalsts lielgabalu, kas bija izstādīts Jēkabpilī kādā Otrā pasaules kara piemiņas vietā. Valsts policija nosūtījusi krimināllietu pret viņu uz prokuratūru saukšanai pie tiesas.

Tā kā aizvāktais lielgabals nevienam nepiederēja un tāpēc neviens nevar būt cietušais (kas ir obligāta sastāvdaļa šāda veida izmeklēšanās), Valsts policija rosina apsūdzēt G. Kalvi par… divu koku apskrāpēšanu. Pašvaldība, kuras parkā attiecīgie koki aug, nepiekrīt izdomājumiem, ka būtu tikuši nodarīti kādi zaudējumi. Izmeklētāji un prokurori vienalga šo Latvijas valsti apkaunojošo krimināllietu grib sūtīt uz tiesu. G. Kalve pa to laiku iestājies Ukrainas Teritoriālajā aizsardzībā un karo pret okupantiem, kamēr viņam paša tēvzemē grib uzrādīt apsūdzību par to pašu okupantu pieminekļa novākšanu.

Visiem zināms gadījums — žurnālists un grāmatu autors Lato Lapsa grāmatā “Kolaborants” apkopoja faktus, kā LPSR laika tiesnesis, tagad advokāts bijis padomju varas balsts, piespriežot sodus cilvēkiem cita starpā par “pretpadomju” aktivitātēm. Apkopojot grāmatā “Kolaborants” konkrētus kolaboracionisma gadījumus, žurnālists tiek pie krimināllietas, jo arhīvā izpētījis konkrētā kolaboranta konkrēto darbību konkrētās epizodēs tādā veidā, kā to līdz šim neviens nebija vēl darījis. Policija vēl pat 30 gadus pēc padomju režīma sabrukuma turpina pildīt kolaboranta vēlmes.

Var pieminēt veselu galeriju ar sīkākiem pārkāpumiem, kas nav saistīti ar krimināllietām vai arestiem Kremļa interesēs: vienā nesenā gadījumā Valsts policija mēģināja atteikt ukrainim lietas ierosināšanu par automašīnas ar Ukrainas numuru apķēpāšanu ar Z burtu, citos gadījumos iepriekšējos gados uz pašu policistu automašīnām, jo īpaši pie Matīsa ielas iecirkņa, tikusi konstatēta “kremlinu” simbolikas lietošana. Prokremliskums Valsts policijas vairākuma vidū viņiem ir tikpat pašsaprotams kā Putina nosodījums visā pārējā sabiedrības vairākumā.

Šogad uz 9. maiju laikus pieņemts likums, kas aizliedz mītiņus un saietus tuvāk par 200 metriem no objektiem, kas saistīti ar okupāciju. Pie “okupekļa” izlikta svaiga fotoizstāde par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā. Valsts policija turpretī pašsaprotamā kārtā kaunīgi pabīda izstādi tālāk, lai fakti par svaigākajiem kara noziegumiem un genocīdu nekādā gadījumā neaizskartu agresorvalsts atbalstītāju jūtas.

Valsts policija toties nolamāja “Azovas” pulka karogu (attēlā) par “lupatu” un aizturēja kādu protestētāju, kas iestājās pret PSRS armijas slavināšanu, jo protestētājai bijis Ukrainas nacionālo partizānu OUN-UPA sarkanmelnais karogs, un draudēja arestēt vēl vairākus citus, kas iebilda pret 9. maija svinēšanu.

“Pamatojums”, kā ziņo cilvēki no notikuma vietas, ir nācis no PSRS likumdošanas: tas esot “separātistu karogs”. To savulaik varētu uzskatīt par “separātistu karogu” vienīgi tad, ja skatītos no PSRS pozīcijām: UPA cīnījās par Ukrainas neatkarību, tātad — Kremļa acīs — par “separātismu no PSRS”. Valsts policija tagad, kad jau rit XXI gadsimta trešā desmitgade, pamato Latvijas iedzīvotāju aizturēšanu ar PSRS normām.

Šodien iekšlietu ministre Marija Golubeva ziņo, ka uzdevusi policijai “īstenot nulles tolerances politiku pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm un pirmais tests būs jau piektdien”. Ziedu novākšana ar traktoru nākošajā rītausmā esot bijusi rīcība, kas aizvainojusi daudzus cilvēkus un radīja auglīgu augsni 10. maija notikumiem. "Bet varbūt vissvarīgāk — atrast un saukt pie atbildības visus, kas šajās dienās ālējas ap pieminekļiem,” tā ministre.

Iepriekš uzskaitītie piemēri no pēdējiem gadiem ļauj prognozēt, ka Valsts policijā atradīsies amatpersonas, kas “nulles tolerances politiku pret nacionālā naida kurināšanas izpausmēm” izpratīs tā, ka policijai tagad dota atļauja arestēt katru latvieti un ukraini, kuri ar savu protestēšanu pret agresijas slavināšanu aizskars agresorvalsts atbalstītāju nacionālās jūtas. Būs policisti, kuri piketus un gājienus pret Kremļa politikas slavināšanu sapratīs kā “ālēšanos ap pieminekļiem” un kā visus iepriekšējos gadus sastādīs protokolus tiem, kas iestājas pret vardarbību un genocīdu.

Vatainības regulārie recidīvi Valsts policijā ir tik pašsaprotami, ka tiem neviens Saeimā, Iekšlietu ministrijā vai citās uzraugošajās iestādēs īsti nepievērsa uzmanību. Bet vajadzēja. Nevienā no augšminētajiem gadījumiem tie izmeklētāji, operatīvie darbinieki un viņu priekšnieki vai prokurori, kas piesedza Valsts policijas prokremliskās aktivitātes, nav tikuši sodīti un demonstratīvi atlaisti. Vēl vairāk: ja paskatāmies viņu deklarācijas, viņu algas pieaug. Skaidrs, ka no tā viņi var izdarīt praktiskas dabas slēdzienu — tas, ko mēs darām, ir pareizi!

Iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisijas pieprasījums viens pats nerisinās šo faktisko problēmu. Pēdējos desmit gados Iekšlietu ministriju vadījuši arī Rihards Kozlovskis un Sandis Ģirģens, bet Marijai Golubevai nav pat gads amatā apritējis. Neraugoties uz ministru maiņu, Valsts policijas dziļais politiskais prokremliskums ir turpinājis izpausties katrā reizē, kad vien ir bijusi iespēja.

Problēmu atrisinātu plašu pilnvaru došana ministram, lai vienreiz un par visām reizēm izravētu prokremliskumu no Valsts policijas. Problēma te slēpjas nevis ministres biroja līmenī, bet gan Valsts policijas pārvaldēs un iecirkņos.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...