Iesaki rakstu: 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Vācijas Bundestāgs nobalsoja par vērienīgu fiskālo paketi, kas ietver izmaiņas ilgtermiņa parāda politikā, kuras nodrošinātu lielākus aizsardzības izdevumus vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā infrastruktūrā un "klimata pārmaiņu" aktivitātēs.
Vācijas kristīgo demokrātu līderis Mercs jau pagājušajā nedēļā nekautrējoties, publiski aicināja Zaļos atbalstīt viņa iniciatīvu par "aizņemšanās bremžu" noraušanu, nekautrīgi no tribīnes solot Zaļajiem: ja viņi balsos par 500 miljardu paketi, tad no tiem viņš kā topošais Vācijas kanclers solīja 100 miljardus no 500 investēt "zaļajā vājprātā" un solot Vāciju līdz 2035.gadam padarīt KLIMATNEITRĀLU. Kā var attīstīt militāro rūpniecību ar "zaļo" kursu?
Vienīgā cerība, ka Vācijas Bundesrate (jeb Federālajā padomē) šis neizies cauri, jo šādi federālā budžeta tēriņi, kas pārsniedz pieļaujamo valsts budžeta deficīta slieksni, ir jānostiprina ar izmaiņām Vācijas konstitūcijā, kas ir veicams ar 2/3 deputātu balsu vairākumu.
Politiķi, kas saprot konsekvences no šāda balsojuma, norāda, ka ir panākta vienošanās par milzīgiem parādiem, kas ar šodienas lēmumu gulsies uz nākamo paaudžu, patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem. Tiks izkropļoti kredītu tirgi, procentu likmju kāpums ir neizbēgams un tas atstās ietekmi arī uz citām eiro zonas valstīm. Daži politiķi savos secinājumos ir vēl skarbāki un prognozē - "Tas ir nāves spriedums eiro".
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.