Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Melnādainā amerikāņa Džordža Floida nāve aizturēšanas laikā 2020. gada 25. maijā, kas arī tika nofilmēta un plaši izplatīta internetā, izraisīja sašutuma un nosodījuma vilni visā Rietumu pasaulē. Sašutums pārauga protestos, bet protesti gandrīz acumirklī – grautiņos. Vēlākie medicīniskie atzinumi par fentanila un metamfetamīna lietošanas lomu Floida nāvē vairs nebija nozīmīgi – “Melno dzīvības ir svarīgas” (“Black Lives Matter”, BLM) kustība bija atradusi savu mocekli, ko tā bija meklējusi jau sen, lai pamatotu savu sazvērestības teoriju par sistemātisku melnādaino cilvēku vajāšanu no balto rasistu policijas.

Tā iepriekš bija mēģinājusi par par šādu mocekli padarīt Draisonu Rīdu (Dreajson Reed), bet fakti par viņa noziedzīgajām epizodēm bija pārāk uzkrītoši, lai tas izdotos. Turklāt policists, kas viņu nošāva, arī bija melnādains. Un, kaut arī Džordžs Floids bija astoņas reizes tiesāts un sēdējis cietumā par laupīšanu, BLM un mediji uzsvēra to, ka viņš bija mainījies cilvēks.

Floida aizturēšana, viņam esot narkotiku reibumā, notika saistībā ar ziņojumu par mēģinājumu izmantot viltotu banknoti. Policijas pielietotā spēka piemērotība situācijai, protams, vienmēr ir jūtīgs temats, bet vasarā neviens vairs nediskutēja – svarīgi bija tas, kā stāsts tika pasniegts. Un tam, kas notika tālāk, vairs nebija nekādas saistības ne ar Džordžu Floidu, ne ar melnādaino dzīvību svarīgumu, ne ar citiem ieganstiem. Tā bija vardarbības un izlaupīšanas orģija no kreiso radikāļu organizāciju puses pret tradicionālo Ameriku, ko viņi uzskata par fašistisku.

Vissmagāk cieta mazie uzņēmēji. Mēģinot aizstāvēt no izlaupīšanas veikalu, Mineapolisā kāda sieviete ratiņkrēslā tika piekauta un apsmidzināta ar ugunsdzēšamo aparātu. Divus mēnešus pēc kādas ēkas nodedzināšanas Mineapolisā krāsmatās tika atrasts ugunsgrēkā bojā gājuša cilvēka līķis. Sekoja vairāku drošībnieku un policistu slepkavības. Viens no tiem – 77 gadus vecs atvaļināts policijas kapteinis Deivids Dorns, kurš mēģināja apturēt laupītājus. Deivids Dorns bija melnādainais. 

22 gadus veca sieviete bez kāda iemesla tika nošauta protestu laikā  – to izdarīja kāds no protestētājiem. 8 gadus veca meitene tika nošauta mašīnā, kas centās apbraukt nelegāli uzbūvētās barikādes. Gan upuris, gan slepkava bija melnādainie. Līdzīgā veidā tika nošauti vairāki cilvēki Sietlas autonomajā “CHAZ” zonā – vairāku pilsētas bloku rajonā, ko uz trijām nedēļām pilnībā bija pārņēmuši kreisie radikāļi. 

Sietlas policijai vienas nedēļas nogales sadursmēs ar kreisajiem radikāļiem bija 60 ievainoto. Uz policistiem tika mestas pudeles, akmeņi, dēļi un sprāgstvielas. Uzsveru – runa ir par vienu nedēļas nogali grautiņos, kas turpinājās mēnešiem ilgi. Vienā gadījumā “protestētāji” mēģināja aizdedzināt policijas iecirkni, vienlaikus izmantojot ātri žūstošu cementu, lai tajā esošie policisti nevarētu aizbēgt113 policisti Portlendā guva acu traumas, “protestētājiem” izmantojot lāzerus.

Šāda veida vardarbības epizodes nebija izņēmumi miermīlogos protestos, bet gan protestu neatņemams papildinājums. Turklāt organizētās vardarbības intensitātei un vienlaikus tās bezjēdzīgumam bija tendence pieaugt. 29. augustā prezidenta Trampa atbalstītājs Ārons Danielsons (Aaron Danielson) tika nošauts uz ielas Portlendā. Slepkava – Antifa aktīvists. Danielsona nāve izraisīja lielu sajūsmu Antifa un BLM aktīvistu vidū. Vēlāk BLM/Antifa uzbruka Trampa atbalstītāju mītiņam ASV galvaspilsētā par to, ka viņi izmantoja savas demokrātiskās tiesības pulcēties.

Ar vismaz diviem desmtiem upuru pēc oficiālās statistikas, protesti priekš melnādainajiem izrādījās daudz nāvējošāki par “rasistisko policiju”, nerunājot par ekonomiskajiem zaudējumiem un covid saslimstības pieaugumu drīz pēc masu protestu sākuma. To atzīst arī melnādainā konservatīvā aktīviste Kendesa Ovensa (Candace Owens).

Mediju reakcija

Vardarbība tika pārnesta arī uz Eiropu. Kaut arī Lielbritānijai ar Džordža Floida nāvi vai “sistēmisko rasismu” nav nekāda sakara, 27 policisti tika ievainoti “pamatā miermīlīgos protestos”, kā tos apzīmēja BBC. Grautiņu dēvēšana par “miermīlīgiem” pagājušajā vasarā kļuva par visiem redzamu absurdu – orvelisku klaunu pasauli.

Šo naratīvu pārņēma mediji visā pasaulē – diemžēl arī Latvijā.

Nevar noliegt, ka, skatoties uz protestu kopgarumu un salīdzinot to ar intensīvas vardarbības epizodēm, tie tīri statistiski izskatās “miermīlīgi”, tāpat kā Titānika brauciens pamatā bija izdevies, ja neskaita vienu epizodi. Taču šādi apzīmējumi drīzāk palīdzēja apslēpt notiekošo, nevis to atspoguļoja.

Sandra Veinberga “TVNET” gan pieminēja grautiņus, taču, tos attaisnojot kā “nesadzirdēto protestu”. Tā pati Veinberga vēlāk asi nosodīja Kapitolija “šturmētājus”. Acīmredzot, grautiņi iedalās progresīvajos un tumsonīgajos. Pasakiet to BLM grautiņu upuriem – arī sievietēm, kuras tika piekautas un nogalinātas “nesadzirdēto protestos” (S. Veinberga ir viena no Stambulas konvencijas lielām atbalstītājām).

Re:Baltica Inga Spriņģe tikmēr pārcentībā mācīja sabiedrību lietot pareizos saukļus, nevis darīja savu izmeklējošās žurnālistes darbu, kas pēc loģikas būtu izmeklēt BLM/Antifa lomu Rietumu sabiedrības destabilizācijā.

“Melno dzīvības ir svarīgas” (“Black Lives Matter”, BLM) – radikāla marksistu organizācija

BLM darbības oficiālais pamatojums ir nolasāms tās nosaukumā, kas ir iestāšanās par melno dzīvībām. Slinkāks popkultūras patērētājs (kā daži LSM autori), kas nezina kreisā radikālisma vēsturi, tālāk par to neiedziļinās un neredz nekādas problēmas šajā organizācijā. Taču tie, kas pievērš uzmanību, par kurām dzīvībām tieši viņi iestājas, ievēros, ka visbiežāk tie ir ļoti pretrunīgi indivīdi, lai neteiktu vairāk.

BLM seko ļoti elementāram algoritmam – ja policija nošauj kādu melnādaino, tad tas ir rasisms, bet upuris ir moceklis. Detaļas nav nozīmīgas. Pat, ja tā ir vardarbība pret sievieti, kā Reišarda Brūksa (Rayshard Brooks) un Džeikoba Bleika (Jacob Blake) gadījumā. Detaļas nav nozīmīgas, jo BLM ir ideoloģiska organizācija, kas bieži izmanto melus un puspatiesības, lai paspilgtinātu savu propagandu, kas ir vērsta pret policiju un ASV kā tādām, ar mērķi likvidēt policiju un aizstāt to ar “kopienā balstītu” drošību.

Šādi aicinājumi atņemt valstij vardarbības monopolu un nodot tos revolucionāriem nav nekas jauns – to pašu darīja boļševiki, kad viņu mērķis bija sagraut carisko Krieviju. Protams, pēc varas pārņemšanas valsts represīvā aparāta vara pieauga līdz nepieredzētiem apmēriem. Bet to, ko nozīmē šāda BLM “kopienā balstītā drošība”, varēja redzēt Sietlas CHAZ zonā, kur savstarpējas apšaudes kļuva par ikdienu. Bet tas nav viss – starp BLM uzstādījumiem ir arī Rietumu ģimenes modeļa izjaukšanabet veikalu izlaupīšanas protestu laikā BLM Čikāgas organizatore dēvēja par “reparācijām”.

BLM ir sekmīgi izdevies sevi parādīt kā kaut ko jaunu un nebijušu, pat cienījamu, piesaistot milzīgus finanšu līdzekļus (90 miljonus dolāru 2020. gadā), kaut arī šī organizācija nepauž neko citu kā marksismu. BLM izcelsme ir meklējama divās vēsturiskās komunistu organizācijās – “Black Liberation Army” (BLA) un “Weather Underground” (WU).

BLA bija komunistiska “melnā spēka” organizācija, kas bija aktīva ASV 1970. gados, atbildīga par aptuveni 20 policistu slepkavībām. BLA darbības metode un uzstādījumi ir līdzīgi BLM – tā bija decentralizēta organizācija, kuras struktūras darbojās neatkarīgi viena no otras, bet vienlaikus savstarpējā saskaņā. Ideoloģiski tā iestājās pret kapitālismu, rasismu, seksismu, kā novēršanai BLA vēlējās likvidēt pastāvošo ASV iekārtu un izveidot “sociālistiskas attiecības” melnādaino starpā.

BLA līdere Asata Šakura (Asata Shakur) ir BLM iedvesmas avots, un viņas citāti (kas faktiski ir “Komunistiskā manifesta citāti”) tiek izmantoti BLM propagandas materiālos skolāmBLM dibinātāja Alīcija Garza (Alicia Garza) Šakuru sauc par savu iedvesmas avotu. Pēc bēgšanas no cietuma Šakura devās uz Kubu, kur atrada politisko patvērumu. Tas, visticamāk, liecina par jau iepriekš izveidotām saiknēm ar komunistisko režīmu, kā to redzēsim nākamo organizāciju piemēros. Šakura joprojām ir ASV meklētāko teroristu sarakstā.

Tāpat BLM ir organizācija, kas sēroja par Fidela Kastro nāvi, uzrakstot slavinošu rakstu par komunistisko diktatoruVēl viena no BLM dibinātājām Patrise Kalorsa (Patrisse Cullors) atzīst – “Mēs esam trenēti marksisti”. Bet kurš ir tas, kas viņas trenē? Kalorsas gadījumā tas ir Ēriks Manns (Eric Mann) – bijušais “Laika pagrīdes” (“Weather Underground”, WU) organizācijas vadītājs.

WU, līdz ar BLA ir, iespējams, radikālākā kreiso teroristu organizācija ASV vēsturē. Atšķirībā no pacifistiskākām pretkara kustībām, WU izvēlējās realizēt partizānu karu pret ASV valdību jeb “atgriezt karu mājās”, kā viņi to sauca. 1960. un 1970. gados WU organizēja sprādzienus pret ASV valdības ēkām un bankām, kas sakritības pēc nebija letāli. WU līderi, kas šobrīd ir akadēmiķi ASV izglītības jomā, nebija nekādi “puķu bērni” – viņi apjūsmoja aktrises Šāronas Teitas slepkavas un savās sanāksmēs sprieda par “pāraudzināšanas nometņu” izveidošanu pēc varas pārņemšanas, kas pēc viņu aplēsēm prasītu 25 miljonu cilvēku noslepkavošanu.

WU arī radīja jēdzienu “baltā privilēģija”, kas šobrīd ir kļuvis par vispārpieņemtu ideju kreiso aprindās un pamatstraumes popkultūrā. WU apmācīja un tās darbību atbalstīja un koordinēja Kubas drošības dienests (Dirección de Inteligencia). VDK izmantoja Kubu kā starpnieku operācijām Ziemeļamerikā – teroristu nometnes ārzemniekiem Kubā koordinēja VDK pulkvedis Vadims Kotčergins.

Tā ir BLM vēsture. Šodiena ir apgānīti pieminekļi kritušajiem karavīriem un komunisma upuriem Vašingtonā.

Šodiena ir dalība organizācijā “Kustība par melno dzīvībām (“Movement for Black Lives”, M4BL), kas pauž tradicionālus komunistu saukļus: “Kamēr mēs nevarēsim gāzt ASV imperiālismu, kapitālismu un balto pārākumu, mūsu brāļi un māsas pasaulē turpinās dzīvot ķēdēs”. Ar “Demokrātija Amerikai” (“Democracy for America”, DFA) rīcības komiteju M4BL ir atradusi spēcīgu lobiju demokrātu partijā. BLM šodiena ir arī aktīvā sadarbība ar ASV Antifa tīklu. Kā raksta žurnālists Endijs Ngo (Andy Ngo) – šajā simbiozē Antifa ir ieguvusi leģitimitāti, izmantojot ASV sašķeltību rasu jautājumā, kamēr BLM ir ieguvusi triecienniekus, ko izmantot ielās pret saviem oponentiem.[1]

Antifa – kreiso ielas pagarinājums

Ngo raksturo Antifa kā anarhokomunistisku grupējumu vai drīzāk – grupējumu tīklu, kas “antifašisma” vārdā uzbrūk nacionālistiem, konservatīvajiem vai vienkārši nejaušiem cilvēkiem. Vardarbība ir daļa no Antifa ideoloģijas un mitoloģijas.

Antifa skatījumā “fašistiska” ir nacionālu valstu eksistence pati par sevi (nerunājot par “ļaunuma iemesojumu” – ASV), tāpēc visas metodes ir attaisnojamas (vienu no Antifa organizācijām tā arī sauc “By Any Means Necessary”). Antifa darbojas pēc gadiem ilgi izstrādātām tehnikām – viņi izmanto pūļa psiholoģiju, lai ierosinātu grautiņus; izseko savus opnentus, nopludinot personas datus un mājas adresi internetā; izmanto izsekošanu opnentu iebiedēšanai; pielieto sociālos tīklus vandaļu mobilizācijai, piemēram, apgānot un nogāžot Džordža Vašingtona statuju Portlendā.

Tieši Antifa bija BLM grautiņu galvenie organizatori un dalībnieki – tie nebija spontāni procesi. Antifa noliedz privātīpašumu, tāpēc īpašuma izpostīšanā neredz nekādus morālus šķēršļus. Tāpat Antifa ir pārdefinējusi vardarbību – viss, ko dara Antifa, viņiem ir “pašaizsardzība”, bet viss, ko dara oponents, ir “vardarbība”, pat ja oponents tikai izsaka viedokli.

Kaut arī mediji un demokrātu politiķi noliedz Antifa eksistenci vai arī mēģina mazināt tās vardarbības nozīmi un apjomus, tā ir organizācija (to atzīst Antifa), kaut arī decentralizēta. Antifa ir savas iekšējās vadlīnijas un apmācība, tajā skaitā vardarbības pielietošanā (piemēram – kā izspiest pretinieka aci…).

Tāpat Antifa ap sevi ir izveidojusi atbalsta organizāciju tīklu, kas to pasargā no nepatikšanām ar likumu, kā arī atbalstītājus medijos – gan ideoloģiskos, gan “pragmatiķus”, kuri izmanto Antifa hakeru nelikumīgi iegūto informāciju “pētnieciskajai žurnālistikai”. Zīmīga ir Antifa argumentācija attiecībā uz vārda brīvību – tā nav absolūta, bet gan ir jāierobežo attiecībā pret “fašistiem”. Kas ir “fašisti” – to ļoti brīvi izlems Antifa.

Mūsdienu Antifa vēsturiskās saknes nepārsteidz un jau atkal parāda “kultūrkaru” revolūciju kā vadītu procesu. ASV Antifa ir apvienota tīklā, ko sauc par “Torch Network”. Tīkla domēns ir reģistrēts uz Maikla Novika (Michael Novick) vārda. Maikls Noviks ir… bijušais Weather Underground biedrs, tādējādi saikne starp aukstā kara laika VDK organizētajiem kreisajiem teroristiem un mūsdienu Antifa, kā arī vēl viena saikne starp Antifa un BLM.

Antifa saknes gan nav ASV, kur tā ir samērā jauna un importēta parādība. Antifa idejas un metodes ir pārņemtas no Eiropas, kur tām ir sena vēsture.

Vadītā revolūcija – Vācijas saikne

Antifa priekšgājēji ir Vācijas komunistiskās partijas paramilitārais spārns “Antifaschistische Aktion”, kas pastāvēja no 1932. līdz 1933. gadam, jeb īsumā – Antifa. Antifa pārmantoja iepriekšējās vācu komunistu paramilitārās organizācijas “Sarkanās frontes cīnītāju apvienība” (“Roter Frontkämpferbund”, RFB) tradīcijas. RFB tika aizliegta 1929. gadā.

RFB simbols bija sažņaugta dūre. Vai kaut ko atgādina? Savukārt Antifa par savu logo izvēlējās divu sarkano karogu simbolu – viens apzīmē komunismu, bet otrs – sociālismu. Šo logo, mazliet pārveidotā formā, izmanto mūsdienu antifa. Mainījusies ir viena karoga krāsa – tas ir melns, apzīmējot anarhisma ideju.

Atgriežoties pie Vācijas komunistiskās partijas un tās Antifa spārna, jāuzsver, ka šī partija bija pilnībā pakļauta PSRS staļiniskajai līnijai un disciplīnai. Pēc Maskavas pavēlēm Antifa cīnījās pret… sociāldemokrātiem, kuri tika uzskatīti par īstajiem fašistiem. Pēc Hitlera nākšanas pie varas Antifa aizgāja pagrīdē, no tās atgriežoties pēc 2. pasaules kara. Tālāk Antifa attīstījās divos virzienos.

Institucionalizētā Antifa izveidojās komunistu kontrolētajā Austrumvācijā. Vācu komunistiskās partijas mantiniece “Vācijas Sociālistiskās Vienotības partija” (“Sozialistische Einheitspartei Deutschlands“, SED) izveidoja vienu no represīvākajiem sociālistu režīmiem pēckara Eiropā. Tās slepenpolicija „Stasi“ (moto – “Partijas vairogs un zobens”) cieši sadarbojās ar VDK. “Stasi” pamatā izspiegoja un ietekmēja pašu pilsoņus, izmantojot plašu ziņotāju tīklu un psiholoģiskās operācijas “sociālisma ienaidnieku” diskreditēšanai un garīgās veselības sagraušanai. Lai vācieši no šīs “progresīvās” strādnieku paradīzes nebēgtu, komunistu režīms uzbūvēja Berlīnes mūri, jeb oficiāli – “Antifašistu barjeru” (“Antifaschistischer Schutzwall“).

Tikmēr Rietumvācijā Antifa atdzima kā anarho-komunistu šūniņu tīkls, kas iedvesmojās ne tik daudz no Staļina, cik Mao un Rietumu “Jauno kreiso” anti-autoritārajām idejām. Rietumvācijas Antifa sadarbojās ar “Sarkanās armijas frakcijas” (“Rote Armee Fraktion“, RAF) teroristu grupējumu. RAF nodarbojās ar politiskām slepkavībām, nolaupīšanām, spridzināšanām, kā arī bija iesaistīta daudzās apšaudēs, kurās cieta arī pilnīgi nesaistīti cilvēki. Kopumā RAF ir atbildīga par 35 cilvēku slepkavībām. Līdzīgi kā “Weather Underground”, RAF organizēja un atbalstīja specdienesti – Austrumvācijas “Stasi”, kas faktiski bija VDK starpnieki.

Pēc Austrumu komunisma bloka sabrukuma Antifa turpināja izplesties citviet Eiropā, 1993. gadā izveidojot organizāciju Zviedrijā. Antifa darbība Zviedrijā ir ļoti tipiska šīm organizācijām. Piemēram, 2007. gadā Zviedrijas Antifa pakļāva draudiem un vandālismam kādu tiesnesi, kas bija pieņēmis lēmumu par vairāku irākiešu deportāciju no Zviedrijas – aplēja viņa mājas durvis ar krāsu un kā mājienu atstāja pie durvīm cirvi. Savā mājaslapā Antifa arī ievietoja šī tiesneša un viņa kolēģu tālruņu numurus un adreses ar aicinājumu cilvēkiem ar viņiem sazināties un “pajautāt, ko viņi dara”. ASV Antifa ir sākusies tieši no Zviedrijas atzara.

Bet kas notika ar Vācijas komunistisko partiju/SED? Pēc Berlīnes mūra krišanas tā pārdēvējās par “Demokrātiskā sociālisma partiju”, (“Partei des Demokratischen Sozialismus“, PDS), bet 2007.gadā par “Kreisajiem” (“Die Linke”), pārņemot „progresīvās“ idejas par viendzimuma laulībām, imigrāciju, ekoloģiju un feminismu. Taču Vācijas “Kreisie” lepojas ar savām komunistiskajām saknēm. Pat partijas birojs atrodas turpat, kur atradās Vācu komunistu partijas štābs – tās dibinātāja Karla Lībknehta vārdā nosauktajā ēkā.

Savukārt otras komunistu partijas dibinātājas Rozas Luksemburgas vārdā ir nosaukta partijas domnīca – “Rozas Luksemburgas Fonds (“Rosa-Luxemburg-Stiftung“). Pie šī fonda mēs vēl atgriezīsimies nākamajos rakstos.

Zudušas nav arī Vācijas galēji kreiso saiknes ar Maskavu. Kaut arī pamatstraumes mediji koncentrējas gandrīz tikai uz Vācijas labējo saiknēm ar Krieviju, ir grūti atrast vēl prokremliskāku partiju par “Kreisajiem”. Savā programmā viņi pieprasa likvidēt NATO un “aizstāt to ar kolektīvo drošības sistēmu, piedaloties Krievijai, kuras galvenais mērķis ir atbruņošanās”. “Kreisie” 2014. gadā arī paziņoja, ka Ukrainai nevajadzētu saņemt nekādu palīdzību no Vācijas, kamēr “to pārvalda fašisti”. “Kreiso” parlamentārieši arī devās vizītē uz teroristiskajām Doņeckas un Luganskas “tautas republikām”.

“Kreiso” politiķi arī bija pirmie, kas paziņoja, ka Krima pieder Krievijai, kā arī piedalās Krievijas vēlēšanu rituālā kā “novērotāji”.

“Progresīvisms” kā komunisma mutācija

Visas iepriekš minētās organizācijas raksturo fakts, ka to tēls un publiskā komunikācija vismaz virspusēji neatgādina PSRS komunismu. Tas tā noteikti ir, bet tas ir saistīts ar komunisma pārvērtībām Rietumos pretstatā PSRS komunisma ideoloģiskajai stagnācijai. Esot marginalizētiem un zaudējot strādnieku šķiras atbalstu, Rietumu komunisti bija spiesti pārveidot savas stratēģijas un komunikāciju, lai turpinātu pastāvēt Rietumu labklājības valstī. Viņiem izdevās ne tikai turpināt pastāvēt, bet pat aizsākt īstu komunisma atdzimšanu.

Palūkosimies atkal uz ASV piemēru, jo vismaz šobrīd ASV ir vadošā Rietumu valsts, kuras norises ietekmē arī visas pārējās valstis. 1919. gadā dibinātā ASV komunistu partija (“Communist Party USA”. CPUSA) gadsimta garumā tā arī nespēja gūt tiešu politisko ietekmi, jo ASV sabiedrība bija imūna pret sociālisma un komunisma ideoloģiju. Tomēr tā kalpoja kā PSRS aģentūra ASV tās spiegošanas operācijām un sekundārajām “frontes organizācijām”, kas veidoja sabiedrisko domu, neafišējot savu komunistisko ideoloģiju. Šajā procesā komunisti paļāvās uz liberālajiem “noderīgajiem idiotiem”, kas simpatizēja dažāda veida “progresīvajiem” projektiem.[2]

Dažas no komunistu sekundārajām organizācijām:

Matačinu biedrība (“Matachine society”) – pirmā ASV “geju atbrīvošanās” organizācija ASV, dibināta 1950. gadā. Tās dibinātājs komunists Harijs Hejs (Harry Hay) bija arī aktīvs pedofīlu organizācijas NAMBLA (“North American Man/Boy Love Association) atbalstītājs.

“Nacionālo advokātu ģilde” (“National Lawyers Guild”, NLG) ir juristu organizācija, kas kopš 1937. gada iestājas par “cīņu pret fašismu” un “cilvēktiesībām pār īpašuma tiesībām”. NLG juristi aktīvi aizstāv Antifa un panāk, ka tās dalībnieki izvairās no atbildības par sarīkotajiem grautiņiem.

“Melno radikāļu kongress” (“Black radical congress”) pēc savas programmas atgādina BLM kustību. To atbalsta “Amerikas demokrātisko sociālistu” (“Democratic socialists of America”, DSA – Demokrātu partijas kreisais spārns) goda priekšsēdētājs Kornels Vests (Cornel West).

Arī DSA (Bērnijs Sanderss, Aleksandria Okasio-Kortesa) ciltsraksti norāda uz komunistisku izcelsmi. Tās priekšgājēju organizācija bija “Jaunā amerikāņu kustība” (“New American Movement”, NAM), ko vadīja Losandželosas ASV komunistu partijas līderes Dorotijas Hīlijas (Dorothy Healey) dēls, pašai Hīlijai aktīvi piedaloties organizācijas veidošanā un vēlāk kļūstot par DSA vicepriekšsēdētāju. Savukārt NAM radās no “Studenti par demokrātisku sabiedrību” ( “Students for a democratic society”, SDS). Teroristu grupējums “Weather Underground” radās, atdaloties no SDS. Tāpēc nav pārsteigums, ka DSA atbalsta Antifa un pat uzstādīja savu rekrutēšanas telti CHAZ zonā.

Šo organizāciju panākumi nebūtu iespējami bez marksisma pārinterpretācijas – atteikšanās no šķiru cīņas idejas, to aizstājot ar “apspiedēju” un “upuru” attiecībām, kas var ietvert imigrantus, seksuālās minoritātes, studentus un citas sabiedrības grupas, kuras “apspiež” Rietumu tradicionālā kultūra. Šo “apspiesto” apvienošanu cīņā pret “apspiedējiem” sauc par intersekcionalitāti.

Šīs neomarksisma teorijas palīdzēja attīstīt t.s. “Frankfurtes skolas” marksisti, kas ASV ieceļoja no Vācijas 1930. gados un faktiski radīja mūsdienu socioloģiju. Viena no atslēgas figūrām ir Herberts Markūze (Herbert Marcusa), kurš bija mācībspēks gan Kolumbijas, gan vēlāk Hārvardas universitātēs. Markūze apvienoja marksismu ar Freida idejām par “seksuālo apspiestību”, radot ideoloģisko pamatu 1960. gadu anti-autoritārajai kontrrevolūcijai. Herberts Markūze bija arī ASV komunistu partijas līderes aktīvistes Andželas Deivisas (Angela Davis) mentors. Andželas Deivisas braucieni uz Maskavu un slavinājumi “dižajam Ļeņina vārdam” komentārus neprasa.

Cits Markūzes “pienesums” ir “represīvās tolerances” ideja, ko īsumā var raksturot kā toleranci pret visu, kas veicina kreiso “progresīvās” idejas, un neiecietību pret oponentiem. Tas ir tikai viens piemērs, kurā kreisie intelektuāļi ir pilnībā izmainījuši vārdu nozīmi, lai leģitimizētu savu nedemokrātisko darbību. Tieši tāda arī ir “tolerance”, kuru praktizē komunisma mantinieki mūsdienās. Tāpat “Frankfurtes skolas” izstrādāto ideju lokā ir “kritiskā teorija”, kas ir vērsta pret dažādiem sabiedrības aspektiem, tajos meklējot “varas struktūru” un “apspiestības” pazīmes. Apvienojumā ar franču postmodernisma teorijām šīs idejas, kuras ir iedzītas vairāku studentu paaudžu galvās, ir tās, kas šobrīd dominē Rietumu sabiedrības institūcijās un masu kultūrā. “Kritiskā rasu teorija”, kuras mācīšanu valsts institūcijās bijušais prezidents Tramps atcēla, būtībā ir “Weather Underground” ideju par “balto privilēģiju” akadēmiskā versija. Tai ir visai maz sakara ar īstu zinātni, bet vairāk ar propagandu, kas pauž rasistisko uzskatu, ka tikai baltie amerikāņi var būt rasisti un ikviens baltais amerikānis iegūst no “institucionalizētā rasisma”. “Kritiskajā rasu teorijā” apmācītie ir tie, kas pārpludina informatīvo telpu ar vēstījumiem par rasismu pilnīgi visur.

“Antirasisma” kursi ir norma ASV valsts iestādēs un uzņēmumos. Piemēram, Coca-Cola darbiniekiem kādā nodarbībā tika pavēstīts, ka viņiem ir jābūt “mazāk baltiem”. Kursa autore Robina Diandželo (Robin DiAngelo), kas ir sarakstījusi ietekmīgo grāmatu “White Fragility” (“Balto trauslums”). Grāmatas ideja ļoti labi parāda marksistu manipulatīvo ideju dabu – baltajiem amerikāņiem ir vai nu jāatzīst savu iedzimto rasismu, jo jebkāds šī rasisma noliegums ir “balto trauslums”, kas parāda ka viņi patiešām ir rasisti. Citi savā “antirasismā” ir gājuši tālāk – ar ASV komunistu partiju un “Studentiem par demokrātisko sabiedrību” saistītais profesors Noels Ignatjevs popularizēja ideju par “baltās rases likvidāciju”, protams, piebilstot, ka tas “baltā rase” ir “sociāls konstrukts”.

Ir svarīgi pieminēt šo toksisko ideju kokteili un tā plašo izplatību, jo tas veido to garīgo vidi, kurā BLM/Antifa grautiņi, vārda brīvības ierobežošana un atklāts naids pret Rietumu kultūru un eiropiešiem ir kļuvuši par jauno normu. Džordža Vašingtona, Abrahama Linkolna, Vinstona Čērčila statuju apgānīšana ir iespējama tikai vidē, kurā absurdais uzskats, ka ikviens baltais cilvēks ir rasists, ir kļuvis par plaši pieņemamu. Kā ņirgāšanās par amerikāņu patriotu jūtām apgāztā Džordža Vašingtona pieminekļa tika uzrakstīta frāze “balto trauslums” – ja Tev nepatīk, ka Tavu kultūras mantojumu iznīcina, tad pats vainīgs, rasist!

Kreiso ideju dominance masu kultūrā rada spiedienu uz politiķiem, kas baidās nonākt konfrontācijā ar sabiedriskās domas veidotājiem. Apvienojumā ar kreiso spārna ietekmes pieaugumu politiskajās partijās un BLM/Antifa ietekmes tīklu tas ved Rietumu sabiedrību un ASV uz arvien lielāku sašķeltību, kurai nav iedomājama atrisinājuma – tas nav konflikts starp divām pusēm, kas dažādi interpretē, kā pārvaldīt valsti, bet gan konflikts starp patriotiem un tiem, kas valsti vēlas iznīcināt.

Būtiski pieminēt, ka jauno komunistu attieksme pret kapitālismu un globalizāciju arī ir būtiski mainījusies. Agrākā bezkompromisu kara vietā ir stājusies pragmatiska sadarbība. BLM/Antifa pieņem transnacionālo korporāciju naudu, jo tas sakrīt ar jauno komunisma stratēģiju, kas ir aprakstīta “21. gadsimta komunisma manifestā” (komunista Slavoja Žižeka raksturojums) “Empire” – nevis pretoties globalizācijai, bet to paātrināt un izmantot komunisma ieviešanai visas pasaules mērogā.[3] Kā teica Ļeņins – kapitālisti paši nopirks virvi, kurā komunisti viņus pakārs.

Kreiso ietekme pieaug, kamēr gļēvi politiķi pakļaujas vandaļu prasībām – pašā 2020. gada grautiņu kulminācijā 13 ASV pilsētas samazināja policijas budžetuPortlenda aizliedza izmantot asaru gāzi vandaļu izklīdināšanai, kā arī aizliedza sadarboties ar federālajām drošības iestādēm. Kamēr simtiem ASV policistu tika ievainoti un desmitiem citu gāja bojā dažādās apšaudēs, politiķi un vietējie tiesneši nostājās BLM/Antifa pusē. Rezultātā ļoti maz BLM/Antifa aktīvistu nokļuva cietumā. Piemēram, Trampa atbalstītāja slepkava par smagiem pārkāpumiem tika vairākkārt aizturēts, bet vienmēr tika palaists atpakaļ ielās.

No “atcelšanas kultūras”, kas vajā ikvienu, kurš pirms desmit vai divdesmit gadiem ir pateicis kaut ko, kas neatbilst šodienas jaunajai “normalitātei”, līdz fiziskai vardarbībai un slepkavībām pret patriotiem nav tāls ceļš – tās ir dažādas izpausmes vienai ideju marinādei, kura ir saindējusi Rietumu kultūru. Kas sākās kā anti-autoritārā studentu revolūcija 1960. gados, ir pāraugusi par kultūras revolūciju pret tiem, kas nav pietiekami dedzīgi savā revolucionārajā pārliecībā vai arī pauž kontrrevolucionāras tieksmes. Un, jo vairāk Rietumi ir brīvi no reāla rasisma un seksisma, jo vairāk šie temati tiek aktualizēti un padarīti par politisko ieroci.

Vēsture ne vienmēr atkārtojas, bet tā vienmēr ir ar atskaņām. Protams, ka Krievijas un FSB ietekme šajos procesos kopumā nav tieša, lai gan “Putina pavāra” Prigožina troļļu fermas ir veicinājušas BLM/Antifa protestus. Tomēr kopumā Krievijas iesaiste ir vēsturiska un ir salīdzināma ar uguns pielaišanu ēkai – tālākais notiek pats no sevis. Līdzīgi kā Vācija 1917. gadā organizēja Ļeņina atgriešanos Krievijā, tā Krievija atgriež Ļeņinu Rietumos – burtiski. Kamēr Džordža Vašingtona statuja Portlendā ir nogāzta un nav atlikta vietā, Ļeņina skulptūras Vācijā un Sietlā stāv lepni, un neviens tās neapdraud.

Pirms 30 gadiem Rietumi uzvarēja ekonomisko un politisko karu pret mūsu apspiedējiem PSRS. Vai tiešām mēs zaudēsim informatīvo un kultūras karu pret Kremļa vadīto neomarksisma revolūciju?

[1] Unmasked. Inside Antifa’s Radical Plan to Destroy Democracy. Andy Ngo, Center Street, 2021

[2] ASV liberālās preses naids pret vēlāko prezidentu Ričardu Niksonu aizsākās līdz ar komunistu spiega Aldžera Hisa (Alger Hiss) atmaskošanu. Aldžers Hiss bija ASV delegācijas Jaltā loceklis un ietekmēja PSRS labvēlīgu ietekmes sfēru sadalījumu pēckara Austrumeiropā.

[3] Hardt, Michael, Negri, Antonio. Empire. London, Harvard University Press, 2000., Pp. 206.-207.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....