Vai, akceptējot ierobežojumus viena deputāta jancīgiem pasākumiem, netiek bruģēts ceļš uz pilnvarām policijai lemt par politisku izpausmju formu un saturu?
Jānis Urbanovičs15.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā šādos gadījumos mēdz teikt – ja nebūtu Gobzema, viņu nāktos izdomāt. Bet viņš ir, un visiem labi. Viņam pašam – jo panīkušais, Saeimas likumdošanas dienišķajā darbā sevi nerealizējušais ego nu ir uzpumpēts nebijušos apmēros. Policijai – jo bija iespēja parādīt, "kā mēs mākam".
Varas elitei – jo sabiedrības uzmanības fokuss sekmīgi pārvirzīts no nesmukiem iepirkumiem, no elektrības un gāzes cenu katastrofas uz "rododendru". Sociālo tīklu gaišo spēku atbalsta brigādēm – jo var demonstrēt savu intelektuālo pārākumu un sacensties par nievājošāko apzīmējumu cilvēkiem, kas piedalījās protestā...
Domāju, nevar novērtēt par zemu to reklāmas darbu, ko mūsu policija nesavtīgi ieguldīja "rododendra" prelūdijā – aizturēšanas/atbrīvošanas atrakcijā pa visu Latvijas teritoriju. Bez šīs priekšspēles nez vai izdotos finālā sarīkot tik lielu burziņu. Jautājums ir – tīšām vai netīšām? Ja netīšām, rodas bažas par drošības struktūru sagatavotību, noturīgumu pret dažādām provokācijām un spēju ar tām tikt galā ātri un neuzkrītoši. Ja tīšām – ar kādu mērķi policija to dara?
Vai pārspīlētā uzmanības pievēršana pašpasludinātajam "galvenajam opozicionāram" ir veids, kā censties kompromitēt katru, kas nav varas pusē? Ja jau tā opozīcija tik neadekvāta, labāk jāturas pie esošās varas – tomēr pārbaudīts ļaunums pret nezināmu cirku...
Negribu analizēt Saeimas deputāta aizturēšanas tiesiskos aspektus, lai izspriež juristi – viņš pārkāpa vai pret viņu pārkāpa.
Man nav arī nekādu simpātiju pret minēto politiķi un viņa stratēģiju – jo sliktāk, jo labāk, anarhija ir kārtības māte utt. Vēsturē tas ir jau piedzīvots – gan traģēdiju, gan farsu formātā.
Taču uzskatu, ka ejam pa slidenu taku. Te tomēr ir runa par ierobežojumiem savu politisko uzskatu paušanai, lai cik tie mums tīkami vai nepieņemami. Tikties ar vēlētājiem ir katra politiķa tiesības un pienākums. Ikviena, no Kariņa līdz Gobzemam. Lai arī par kādiem savdabjiem viņi kādā sabiedrības daļā tiktu uzskatīti.
Vai pandēmija atceļ demokrātiju? Cik lielā mērā? Vai Satversme iesaldēta? Vai ierobežojumi pulcēšanās un izteiksmes brīvībām ir ar leģitīmu mērķi, vai arī tā varas elitei gluži vienkārši ir ērtāk?
Un vai, akceptējot ierobežojumus viena deputāta jancīgiem pasākumiem, netiek bruģēts ceļš uz pilnvarām policijai lemt par politisku izpausmju formu un saturu?
Iekšlietu ministre visus šos notikumus komentējusi sausi – viens likums, viena taisnība visiem. Ar interesi sekošu, kā tas realizēsies gan pret Aldi Gobzemu un viņa mītiņiem brīvā dabā, gan pret visa prominenču zieda pulcēšanos slavena pavāra pasākumā slēgtās telpās.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
