Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Raita Nešpora nomaiņa ar Vilni Vitkovski valsts uzņēmuma "Latvijas autoceļu uzturētājs" vadībā pēc tam, kad mediji ziņoja par shēmām ar Baltkrievijas sāls iepirkšanu ceļu kaisīšanai pavasarī un vasarā (!), rada aizdomas, ka tieši tagad shēmu maisam gals būs vaļā. Ko vēl viņi jums nestāsta?

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) valdē septembra sākumā notikušas būtiskas izmaiņas — Raitis Nešpors (menedžeris no ZZS vadības uzņēmumiem) no LAU valdes priekšsēdētaja posteņa atkāpās, bet viņa vietā stājies Vilnis Vitkovskis (menedžeris no ZZS vadības uzņēmumiem, kas iepriekš bijis ne tikai LAU valdes loceklis, bet arī Liepājas vicemērs no ZZS, kā arī partiju dāsns ziedotājs ap EUR 14 500 apmērā). Šādas izmaiņas notika pēc publiskajā telpā un Saeimā atklātajām tehniskās sāls "vasaras vētrām" un citiem īpatnējiem ceļu uzturēšanas materiālu iepirkumiem.

Skat.:

https://pietiek.com/raksti/bedigi_slavenais_celu_kaisamas_sals_iepirkums_valsts_uznemuma_nav_vienigais_divainais

Pēc daudzajām publikācijām šīs LAU izdarības interesi izraisīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, kura, cerams, spēs uzdot objektīvi noauditēt LAU un šī valsts uzņēmuma publiskos iepirkumus un attiecīgo līgumu izpildi laika periodā no 2017. gada 24. novembra, kad LAU valdē darbu uzsāka Raitis Nešpors un Vilnis Vitkovskis. Pēdējā atbildībā visu šo periodu bija publiskie iepirkumi, jo pēc skandāla ar daudzmiljonu šķembu iepirkumu 2017. gadā atkāpās iepriekšējā LAU valde, bet ne uzņēmuma padome.

Kā visos valsts uzņēmumos, LAU jābūt savai iekšējā audita daļa, un tā pakļauta valsts uzņēmuma padomei un kapitāldaļu turētājiem, nevis valdei. Parasti šādi iekšējie auditori nav neatkarīgi un, saprotams, pilda padomes norādītos uzdevumus, nelienot iekšā daudzmiljonu iepirkumu un līgumu izpildes izvērtēšanā, jo "nespļaus jau tajā akā, no kuras dzer", bet labā ierēdniecības un birokrātijas līmenī (dažreiz piesaucot pat zinātniskos darbus) noargumentē veiktos auditus un vadības konsultācijas vajadzīgā gaismā, dažreiz citus darbiniekus "uztaisot par grēkāžiem", ja vajadzīgs kāds pamatojums vadības (padomes un valdes) "pareizajai" darbībai.

Atturīgie valsts pārstāvju komentāri pēc R. Nešpora nomaiņas ar V. Vitkovski ("... pateicoties valdes līdzšinējam darbam, kopīgajiem lēmumiem, līdzatbildībai un profesionalitātei, ir panākta uzņēmuma attīstība...") liek secināt, ka arī pēc publikācijām masu medijos par dažādām shēmām LAU padomei nav radusies interese LAU iekšējai audita daļai likt auditēt visus "īpatnējos" iepirkumus. Šodien tāpēc vairāk par tiem faktiem, kas vēl nav bijuši publiskot līdz šim.

Skat.:

https://pietiek.com/raksti/ka_latvija_apmaksa_lukasenko_rezimu,_sponsorejot_brivibu_un_cilvektiesibas_nistoso_rezimu_ar_tavu_un_manu_nodoklu_naudu 

Un:

https://pietiek.com/raksti/bedigi_slavenais_celu_kaisamas_sals_iepirkums_valsts_uznemuma_nav_vienigais_divainais

Sadala iepirkumus?

1. Izstrādātie nolikumi ceļu remonta un greiderēšanas tehnikas iepirkumos, tai skaitā arī daudzmiljonu apmēros, šajos trīs gados aizdomīgi labi padevušies "apguvei" ar Jelgavas mēru (arī ZZS) saistītam uzņēmumam — A/S FERRUS (par dažiem FERRUS īpatnējiem "vingrojumiem" citos iepirkumos jau stāstīja LSM — https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/knab-vertes-cik-likumigi-ravins-pilsetas-autobusus-perk-no-sava-dela.a284550 );

2. Publiski pieejamā un izskanējusī informācija ļauj uzdot jautājumu: vai nav tā, ka LAU valde (ar iespējamu padomes atbalstu) ir veikusi daudzas sarunu procedūras ar "iesildītiem" juridisko ārpakalpojumu sniedzējiem par dažādos etapos sadalītiem juridiskiem pakalpojumiem, lai varētu, iespējams, izvairīties no publiskā iepirkuma izsludināšanas? Neskatoties uz to, ka LAU administrācijas departamentos vai nodaļās ir savi juristi, kam darba pienākumos ietilpst šo pašu pienākumu veikšana;

3. Vairākkārtīgi pārstrīdētā iepirkuma VAS LAU 2019/31_AK "Caurteku un to elementu iegāde" — sk. https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/20445 — noslēgtās vienošanās izpildes laikā LAU, pēc nejauši dzirdētās informācijas no LAU darbiniekiem Latgalē (informācija viegli pārbaudāma, jo atbilstošie dokumenti (ziņojumi, pārbaužu akti, sarakstes, akti) vēl ir pieejami LAU administrācijā), pieņēmis no piegādātāja, arī samaksājis un iebūvējis valsts autoceļos caurtekas no neatbilstošām, nekvalitatīvām polimēra caurulēm.

Līdz ar to par šo pēdējo punktu mazliet detalizētāk un "slapjāk."

Par Eiropas naudu ceļu būvei nonākuši krāmi?

Kā atceramies, 2017. augustā, septembrī un oktobrī Latvija piedzīvoja spēcīgas lietavas, kas īpašu postu nodarīja Latgalē. Plūdi izpostīja ražu, applūdināja laukus un pie reizes radīja plašus postījumus ūdenstecēm, drenāžas sistēmai, ar to saistītajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kā arī ceļiem un dzelzceļa uzbērumiem. Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja 17,73 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai 2017. gada vasaras un rudens plūdu radīto zaudējumu novēršanai no ES Solidaritātes fonda. Līdzekļi attiecīgi bija paredzēti svarīgākās infrastruktūras atjaunošanai, ārkārtas pasākumu un attīrīšanas darbību izmaksu segšanai. Daļu no šīs nodokļu maksātāju naudas (šoreiz no ES) ieguva arī LAU bezkonkursa kārtībā, t.i. 2019. gada 6. jūnijā tika noslēgts līgums starp Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu par valsts autoceļu ūdens atvades sistēmu atjaunošanu, bojājumu novēršanu un nostiprināšanu (SM Nr. SM2019-20, ZM Nr. 2019/66) par 4 miljoniem eiro. Satiksmes ministrija to deleģēja darbu izpildītājam VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" — tātad valstij piederošam uzņēmumam.

Šī plūdu seku novēršanas līguma izpildei LAU bija jāveic liela apjoma (vairāki kilometri kopgarumā) dažādu diametru caurteku izbūve un maiņa no polimēra caurulēm. LAU polimēra caurules iepirka iepirkuma VAS LAU 2019/31_AK "Caurteku un to elementu iegāde" noslēgtās vienošanās ietvaros no diviem piegādātājiem — SIA ViaCon Latvija un SIA OK BŪVMATERIĀLI.

Par viena piegādātāja piedāvāto atsevišķu diametru polimēra cauruļu iespējamo neatbilstību prasībām komisijas locekļiem (LAU darbiniekiem un ceļubūves meistariem) esot bijušas aizdomas jau iepirkuma procesa gaitā, izvērtējot LAU nolikumā prasītos šī piegādātāja piestādītos dokumentus (sk. https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/20445 noslēguma ziņojumu: ne visi ir bijuši "par"). Pēc publiski pieejamās informācijas, esot bijušas vairākas pārsūdzības, arī tiesa, kurās, iespējams, pēc valdes locekļu spiediena LAU pārstāvošās personas iepirkuma pārsūdzības sēdēs ir atteikušās no nolikuma tehniskajā specifikācijā prasītās dokumentācijas piestādīšanas nepieciešamības no visiem pretendentiem vienādi.

Rezultātā tika noslēgta vienošanās ar diviem piegādātājiem, tai skaitā ar nepilnīgo dokumentu iesniedzēju (polimēra caurules no dažādām rūpnīcām). Vienošanās izpildes laikā dažādu diametru polimēra  caurules tika iepirktas no abiem piegādātājiem, kas tika iebūvētas dažādos valsts autoceļos visā Latvijā, visvairāk — plūdu skartajos autoceļos.

Kā dzirdēts, pēc LAU pieredzējušo darbinieku — ceļu meistaru no Latgales — vairākkārtējām sūdzībām un komentāriem par trauslajām polimēra caurulēm, kuras plīst vēl transportēšanas laikā un kuras nedrīkst likt zem asfalta, jo ceļš var iebrukt, pēc ilglaicīgas sarakstes ar LAU administrāciju, pēc ilgstošām debatēm LAU darbinieku un, iespējams, interesentu klātbūtnē (laikam — lai parādītu kādu darbību no LAU valdes puses), tika pieņemts lēmums vest caurules uz kādu testēšanas laboratoriju, lai testēt paraugus no aizdomīgajām caurulēm. "Garo pārdomu" laikā lielākā daļa polimēra cauruļu jau tika iebūvētas valsts autoceļos: testēšanas perioda laikā turpinājās caurteku iebūve. No Lietuvas laboratorijas atsūtītie testēšanas rezultāti esot apstiprinājuši: piegādātās un daudzviet jau iebūvētās polimēru caurules neesot atbilstošas prasībām — ceļu meistariem rajonos ir taisnība.

Tas jums nav nekāds koronavīrusa tests: te patiesība nav svarīga!

Pēc atkārtotiem ziņojumiem par tā paša piegādātāja piegādāto jauno partiju polimēra cauruļu neatbilstību tika noorganizēta vēl viena polimēra cauruļu parauga testēšana. Šoreiz testa iznākums esot bijis atbilstošs, tātad caurules esot kvalitatīvas. Tomēr jau drīz vien izrādījās, ka pārbaudāmo paraugcauruli vest uz laboratoriju "uzticēja" pašam piegādātājam! Tātad paliek jautājums — ko (un vai vispār ko) aizveda. Un, kad ieradās pozitīvie rezultāti, tad izrādījās — testēšanas laboratorija "nezin kāpēc" ir tā pati laboratorija, kuras pakalpojumus izmanto šo cauruļu ražotājs!

Saņemot otrā testa rezultātus, ka testētās polimēra caurules esot atbilstošas prasībām un kvalitatīvas, ceļu remontnieki un būvnieki no LAU valdes puses dzirdējuši komentārus, ka "vajagot tik mācēt strādāt, nevis bojāt LAU mantu." Vai tomēr taisnība tiem, kas esot dzirdējuši: "Nav jau ēkas jumts, caurules zem zemes taču jārok, nekur nepaliks, plūdu sekas likvidēsim un caurules atprečosim"?

Jautājums: vai par šiem (un iepriekšējos rakstos uzskaitītiem) darbiem VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" padome paaugstināja līdzšinējo valdes locekli Vilni Vitkovski par LAU valdes priekšsēdētāju?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

FotoŠībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir sasnieguši savā ziņā jau pašu augstāko pakāpi. Tas, ka Krievijas Konstitūcijas 14.pantā pēc būtības ierakstīts, ka reliģija ir nošķirta no valsts1, neko nenozīmē. Jo Krievijas priekštecei – PSRS arī bija visprogresīvākā konstitūcija, tikai deklaratīva.
Lasīt visu...

21

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

FotoMēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par COVID-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
Lasīt visu...

21

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

FotoVēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču nevieni krājumi nav bezgalīgi, un arī lielums “tik daudz” agrāk vai vēlāk izsīks (vai tiks izpļeckāts, kas Latvijas gadījumā ir ticamāk).
Lasīt visu...

21

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

FotoTikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par nesen atvērto Krievijas bruņoto spēku katedrāli (BS Katedrāle). Šis raksts no Eiropas vērtību virsotnes ar mājieniem un ļoti tiešiem secinājumiem liek lasītājam saprast, ka BS Katedrāle nav demokrātiska, nav taisnīga un tīri cilvēciski ir viltīga un zemiska.
Lasīt visu...