Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizsardzības ministrijas 220 (vai 330) miljonu afēra sāk pamazām noklust, bet galvenais vaininieks it  kā nekas nebūtu bijis turpina ieņemt savu augsto amatu. Runa protams ir par Jāni Garisonu – agrāk pazīstamu kā Jāni Kurnosovu.

Stāsts, kāpēc Jānis, beidzot darbu Ārlietu ministrijas NVS sadarbības nodaļā, mainīja uzvārdu,  ir ļoti interesants, bet par šo gan citu reizi. Šoreiz ne par uzvārdu, bet par J.Garisona unikālo spēju no jebkurām nepatikšanām tikt sveikā cauri. Uzskaitīsim tikai dažas no skaļākajām lietām.

- Bruņmašīnu Patria iepirkums.

- CVRT iepirkums ar tālāk plānotajiem apjomīgajiem remontdarbiem un rezerves daļu iepirkumiem.

- Slavenais patronu iepirkums, kur ražošana ilgi netika uzsākta, bet "ražotāja" rēkini tika apmaksāti regulāri, jo līgums tika noslēgts uz ļoti neizdevīgiem nosacījumiem valstij. Uzminiet, kurš bija līguma parakstītājs no Aizsardzības ministrijas puses?

Par augstāk minētajiem iepirkumiem  bija ļoti izsmeļošs trauksmes cēlēja ziņojums, kuru var atrast YouTube, tāpēc šoreiz vairāk par pēdējo un skaļāko lietu - 220 miljonu pārtikas iepirkumu.

Sāksim ar pretrunām ministrijas pārstāvju paustajā:

1. Sākumā J.Garisons paziņo, ka viņam neesot kristāla bumbas un bez tās viņš par notiekošo ministrijā neko nezinot, arī par 220 miljonu vērtu iepirkumu ne.

2. Pēc tam aizsardzības ministre Ināra Mūrniece nāk klajā ar paziņojumu, ka tieši J.Garisons bija tas, kurš par šo aizdomīgo iepirkumu uzrakstīja iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Tad kā īsti tur bija? Zināja J.Garisons par šo iepirkumu vai nezināja? Bija J.Garisonam kristāla bumba vai nebija? Ministrijas labākie juristi šobrīd lauza galvas, kā lauzt līgumu ar pārtikas piegādātāju. Ministrijā šobrīd notiek dienesta izmeklēšana, lai saprastu, kas ir atbildīgs par šo līgumu.

 Vai tiešām visu šo nevarēja vienkārši novērst, vai tieši J.Garisonam nebija iespēja noraut STOP krānu un procesu apstādināt?

 Ja J.Garisons būtu pildījis savus amata pienākums apzinīgi, tad ministrija būtu izvairījusies no šī skandāla un nebūtu cietusi NBS reputācija. Ministres kundzei vajadzētu šo lietu vērtēt, vai aizdomīga iepirkuma neapturēšana bija vienkārši nolaidība vai arī kas cits? Vai valsts sekretāra pienākums nav uzraudzīt darbu ministrijā?

Tālāk par summām: ir absolūti skaidrs, ka J.Garisons vispār nav informēts par summu, ko NBS tērē pārtikas iegādei. Sākumā J.Garisons saka, ka summa, kas paredzēta 5 gadiem, ir 8 miljoni. Kaut gan NBS gadā pārtikai iztērē aptuveni 10 miljonus.

Par J.Garisona zināšanām aizsardzības sfērā liecina arī fakts, ka š.g. 29.03 LETĀ parādījās ziņa "Latvija cenšas paātrināt HIMARS un pretkuģu raķešu sistēmu piegādi", kurā minēts, ka J.Garisons ir devies uz ASV, lai paātrinātu HIMARS piegādi Latvijai. Interesanti, protams, būtu saprast, kā tieši J.Garisons iedomājās šo paātrināšanas procesu? Kā J.Garisons varētu ietekmēt privātas kompānijas darbu un paātrināt ražošanas jaudu?

Neskatoties uz visiem J.Garisona pūliņiem pierunāt rūpnīcas strādniekus strādāt ārāk, š.g. 15.04. parādās ziņa "Mūrniece cer paātrināt «Himars» un krasta aizsardzības sistēmu iegādi", - tas tik pierāda to, ka  jau atkal J.Garisons netiek galā ar saviem pienākumiem vai arī tas vienkārši ir labs aizbildinājms polittūrismam.

Cik vēl Aizsardzības ministrijas ierēdņu brauks uz ASV paātrināt Himars rūpnīcas strādniekus par nodokļu maksātāju naudu? Būtu labi, ja Saeimas deputāti pajautātu Aizsardzības ministrijas ierēdņiem, vai galu galā ir sanācis paātrināt ražošanas procesu?

Neskatoties uz to, ka J.Garisons acīm redzami netiek galā ar saviem pienākumiem, viņam vēl ir uzticēti VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes "pagaidu" priekšsēdētāja pienākumi. Kā pagaidu loceklis J.Garisons VAS "Valsts nekustamie īpašumi" darbojas kopš 2019.gada, un, kā teica kādreiz, - nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu.

Šobrīd gan izskatās, ka virs J.Garisona galvas ir savilkušies mākoņi, jo Vecrīgā klīst runas, ka kādā Siguldas dārzā sarunas par J.Garisona nomaiņu jau ir notikušas, vienīgi kāda Ināra šo nomaiņu apsolījās veikt pēc prezidenta vēlēšanām, jo, kā zināms, Ināra vēl joprojām ļoti cer uz šo augsto amatu un uz to, ka partija tomēr, neskatoties uz nespēju tikt galā ar pārtikas iepirkuma skandālu, viņu uz šo amatu izvirzīs otrajā kārtā, tāpēc vēl viens skandāls viņai šobrīd galīgi nav vajadzīgs.

Vai laikā, kad notiek karš Ukrainā tik augstā amatā mums ir vajadzīgs ierēdnis ar neskaidru biogrāfiju un apšaubāmu kompetenci?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...