Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav šaubu, ka veloceliņu izbūve ir svarīga. Vispirmām kārtām jau ekoloģijai. Kā nekā velosipēdi nepiesārņo atmosfēru, un būtu tik jauki, ja tūkstošiem auto vietā pa Rīgu brauktu desmitiem tūkstošu velosipēdu. Kā zināms, Rīga tiek vainota, ka ir pārāk maz veloceliņu un pārvietošanās ar velosipēdu nav pārāk droša intensīvās satiksmes un nepieciešamības braukt pa ietvēm dēļ.

Krasta ielā top jauns veloceliņš. Ak, cik jauki! Tagad vairs velosipēdistiem nebūs jālavierē mašīnu straumē intensīvajā satiksmē.

Krasta iela, kā zināms, ir gana plata. Vai nu tur nepietiks vietas arī velosipēdiem!?

Tomēr, kā izrādās, Rīgas būvvalde platajā Krasta ielā tomēr nav atradusi vietu veloceliņam, tādēļ tas tiek būvēts zaļajā zonā. Ko tas nozīmē? Gluži vienkārši – maksimāli tuvu Krasta ielu ieskaujošajai koku alejai. Pat ne tuvu – tieši koku saknēm virsū.

Es kā profesionāls arborists viennozīmīgi varu pateikt, ka šis veloceliņš, kas uzgūlis koku saknēm, kokus iznīcinās. Tie gluži vienkārši nokaltīs un ies bojā.

Vai veloceliņš ir šī upura vērts?

Atgādināšu, kas teikts Rīgas domes saistošajos noteikumos:

Apstādījumos aizliegts lauzt un apzāģēt kokus, to zarus, bojāt mizu, stumbru, vainagu un saknes, kā rezultātā bojājumu dēļ koks daļēji vai pilnībā zaudē savu augtspēju.

Publiskos apstādījumos aizliegts bojāt apstādījumus – visas ar augiem apaudzētās, dabīgā vai mākslīgā veidā veidotas un koptas teritorijas.

Tad kādēļ ar Rīgas būvvaldes svētību tiek likts veloceliņu izbūvēt tieši virs koku saknēm? Vai būvvalde saņems sodu par to, ka pārkāpj pašas izdotos noteikumus?

Pievienoju foto no notikumu vietas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...