Vai arī Latvijas tauta ir pelnījusi Līgatnes lāču likteni?
Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts, SC30.07.2012.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Ārkārtas sēdē Saeima ir pieņēmusi izmaiņas likumā par tautas nobalsošanu. Daudz un karsti tika debatēts par likuma grozījuma iemesliem – referendumiem, kas nu kā jūras vilņi negaisā veļas pāri Latvijai, draudot aizskalot visu, kas vēl tajā ir palicis. Tāpēc ar „cēlu nolūku” novērst šādas iespējamās sekas Saeimā tiek steigts pieņemt šos likuma grozījumus.
Īstenībā šie grozījumi šo briestošo negaisa situāciju neatrisinās, bet tikai padziļinās iespējamās vētras sekas, jo kalpos tikai kā spunde, kas liks uzkrāties tautas neapmierinātībai, ja tie, kas uzņēmušies vest šo valsti, joprojām turpinās ignorēt negaisa patiesos cēloņus - valdošo spēku nespēju izveidot, nu, vismaz definēt tādu valsts vīziju, kurai tauta spētu noticēt, kura spētu tautu vienot savos centienos, nevis turpinātu to šķelt un vairot neticību šai valstij. Latvija joprojām kā noklīdis bārenītis neziņā mīņājas savas nākotnes aizaugošajās krustcelēs, un tikmēr katrs, kas vēlas, iet tai pāri, un tādejādi īstenotās politikas rezultātā mēs esam ieguvuši dziļu demogrāfisko krīzi, sabrūkošu valsts infrastruktūru visās jomās un Latvijas tautu, kas turpina šķelties visās iespējamās dimensijās. Tas ir piekoptās politikas rezultāts, nevis pāris ekstrēmistu vai „ļauno spēku” panākums.
Protams, ar masu mediju palīdzību kādu laiku tautai var iegalvot, cik labi un pareizi viss tiek darīts, tādejādi kādu laiku visu noturēt sev vēlamā paklausībā. Taču tagad, sākot just, ka ar „ smadzeņu skalošanu” un drupaču atmešanu no kopgalda (starptautisko aizdevēju ieteikto valsts budžeta pārdali) tautai drīz vien vairs nepietiks, tiek izmantota radusies situācija ar referendumiem, lai tautai apgrieztu spēju lemt un veidot pašai savu likteni. Tāpat kā savulaik lāčiem Līgatnes dabas parkā - tie neskatījās TV un neklausījās radio, un nezināja, ka viss ir labi un pareizi, un rīkojās atbilstoši radītajiem apstākļiem, pārkāpjot tiem paredzēto uzturēšanas režīmu. Par to, protams, nācās atbildēt tikai lāčiem – tā vietā, lai tiktu savests atbilstošā kārtībā aploks (t.i. tiktu strādāts, lai novērstu cēloņus), tos lāčus, kas vēl bija palikuši aplokā, iemidzināja un izkastrēja, jo tā bija vienkāršāk un ērtāk tos noturēt tiem paredzētajos apstākļos.
Līgatnes lāči ir simboliski piekoptās „mazspējas politikas” upuri un uzskatāms piemērs, kā tiek risinātas problēmas šajā valstī arī attiecībā pret savu tautu.
Arī tagad tā vietā, lai pacenstos realizēt politiku, kas veidotu Latviju kā valsti, kurai tās tauta noticētu, ar kuru varētu lepoties, kurai veltīt savus centienus – dzīvot, strādāt šeit, veidot raženas ģimenes un maksāt nodokļus, esošā situācija tiek risināta tradicionāli - kaut ko vēl nogriežot – šoreiz tautas iespējas pašai lemt. Nogriežot tieši tautai, nevis tam lācim, ar kuru tauta tiek baidīta, jo jaunā „tautas nobalsošanas kārtība” nodrošinās to, ka līdz referendumam joprojām vienkārši varēs tikt iniciatīvas, kuras atbalstīs kāds nozīmīgs politiskais spēks vai naudas maiss, savukārt tautas iniciatīvām, piemēram, par/pret Latvenergo privatizāciju bez šāda atbalsta būs gandrīz neiespējami īstenoties. Kādam tas ir ļoti ērts risinājums...
Te vietā ir sākt aizdomāties – kas ir tās nozīmīgās pārmaiņas, kas Latvijai tuvākā nākotnē tiek solītas un kam mēs tiekam gatavoti?
Un ko vēl mums var nogriezt? Savu suverenitāti kā nepanesamu greznību mēs jau tāpat griežam un dāsni dalām citiem (un varbūt arī pareizi, ja paši nesajēdzam, kam tā mums ir domāta), bet nacionālo uzņēmumu un savas zemes griešana citiem ir jau kļuvusi mums par ierastu ikdienu - tā vietā, lai finansētu savus zemniekus un ražotājus, mēs tikko „veiksmīgi” esam sagriezuši gabalos un pārdevuši arī savu nacionālo banku. Lauki un skolas soli kļūst tukši, arī savas smadzenes – zinātni mēs apgriežam, cik vien varam. Jo nu kam mums pašiem vajag domāt, ja ir, kas pasaka mums visu priekšā?!
Dzenoties pēc skaistiem fiskālajiem cipariem, valsts infrastruktūra pamazām tiek sabrucināta, un cilvēki turpina pamest šādu valsti. (Pamatots ir jautājums - nu no kurienes nāks šis valdības solītais uzrāviens?... ) Vēl mums ir atlicis kādam vēlīgi nogriezt atlikušos valsts uzņēmumus - gan jau kāds cēls pamatojums tam atkal atradīsies. Un šoreiz tautas referenduma par to visdrīzāk nebūs.
Vai tiešām Latvijas tauta, kas pacietīgi ir izturējusi nežēlīgāko eksperimentu modernās ekonomikas vēsturē, beidzot nav pelnījusi arī kaut ko citu kā tikai griešanu? Vai tiešām izkastrēta lāča uzvedība ir vienīgais, uz ko esam spējīgi un esam pelnījuši?...
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
