Iesaki rakstu: 
Šķiet, ka raksta tapšanas dienā – 13. novembrī – reti kuram mazajā valstiņā Latvijā vairs ir šaubas par faktu, ka ASV prezidenta vēlēšanās objektīvi ir uzvarējis Džo Baidens un neatkarīgi no Donalda Trampa iespējamajiem gājieniem, izmisīgi turoties pie krēsla, viņa ērai ir pienācis gals. Starp citu, visnotaļ saskaņā ar vairuma starptautisko novērotāju prognozēm jau labu laiku pirms oficiālās vēlēšanu dienas (neskaitot iepriekšējo balsošanu) – 3. novembra.
Vairuma, bet ne mūsu pašu Ārlietu ministrijas. Jo kā gan citādi skaidrot tās publiski pazīstama un neformāli ietekmīga pārstāvja – ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieka (un ne tikai!) Mārtiņa Drēģera - tvītu vēl 2. novembrī. Citēsim pilnībā: “Saderēju ar draugu uz labu džina pudeli par personu, kurš 2021. gada 20. janvārī nodos zvērestu, tādējādi kļūstot par ASV prezidentu. Mana likme: Donalds Tramps. P.S. Formulējums visiem sakarsušajiem prātiem.”
Kas tad tas? Ārlietu ministra padomnieks (un ne tikai!) noteikti ir viena no valstī informētākajām personām par starptautiskajiem procesiem, un skaidrs ka ārlietu ministra tuvāko cilvēku lokā izšķirošajās ASV prezidenta vēlēšanu dienās notika kvēlas diskusijas par to iznākumu. Gluži tāpat kā daudzu Latvijas politiķu, ierēdņu, diplomātu, augstskolu mācībspēku un parastu politikas vērotāju birojos, ģimenēs un draugu kompānijās, iespējams, arī pie kādas stiprāka dzēriena glāzes.
Ir grūti iedomāties, ka pēc šīm diskusijām ārlietu ministram pietuvināto cilvēku lokā Mārtiņš Drēģeris pēkšņi izdomāja paspīdēt ar oriģinalitāti, ar pārliecību liekot derības uz Trampa uzvaru! Ļoti ticams, ka tāda bija arī pārējo diskusijas dalībnieku, tajā skaitā ārlietu ministra pārliecība.
Kāpēc Latvijas ārlietu elitē valdīja pārliecība par Trampa uzvaru? Šķiet, ka galvenais iemesls bija dziļākas analīzes aizstāšana ar vēlmju domāšanu un pārliecību par lietu “jauno kārtību” pasaulē. To, ka šī elite jau bija ne tikai pieradusi pie Trampa, bet pat zināmā mērā sākusi viņu uzskatīt par cienījamu sabiedroto, rāda arī 9. novembrī portālā nra.lv publicētā Trampam visai komplimentārā intervija ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Rihardu Kolu.
“Ja atskatāmies uz Trampa prezidentūru no Latvijas nacionālo interešu viedokļa, viennozīmīgi esam ieguvēji. Īpaši ņemot vērā Latvijas ārpolitikas prioritāti, kura kopš 2014. gada ir aizsardzība un drošība. Latvijā darbojas paplašinātā kaujas grupa, kuras sastāvā jau ir karavīri no desmit valstīm. Jāatzīst, ka Trampa visai neordinārā pieeja sapurināja pārējos NATO partnerus, atgādinot par nepieciešamību ieguldīt savā un kolektīvajā aizsardzībā ‒ tas ir jānovērtē!” intervijā saka R. Kols.
Viss teorētiski ir pareizi. Ir labi, ka NATO spēki Latvijā Trampa prezidentūras laikā pieauga, bet cik lielā mērā tas notika, pateicoties viņam, vai arī varbūt – pretēji viņa gribai, ir vismaz diskutabls jautājums. Te drīzāk būtu jāsaka paldies to NATO dalībvalstu vadītājiem, kuru karavīri ir Latvijā šobrīd vai ir bijuši šeit pēdējos gados, – Kanādas, Spānijas, Slovākijas, Itālijas u.c.
Taču diemžēl ir vērojama problēma – Latvijas amatpersonu iesakņojies ieradums mēģināt kaut kā izdabāt valdošajai ASV administrācijai būtībā neatkarīgi no tā, vai pie varas ir republikāņu, vai demokrātu prezidents. Nav šaubu, ka Edgaram Rinkēvičam vai Mārtiņam Drēģerim personiski Tramps diezin vai šķiet simpātisks cilvēks. Bet tik ļoti jau nu ierasts paspīdēt ASV valdošajiem, ka bez dīvainā tvīta nu nekādi nevarēja iztikt! Un ir pavisam naivi iedomāties, ka ASV un citu valstu vēstniecībās tas palika nepamanīts.
“Tagad savu vārdu sacīs amerikāņu tauta, izdarot savu izvēli par to, kurš nākamos četrus gadus strādās Baltajā namā un pārstāvēs vēlētājus vairākos tūkstošos biroju Kongresā, štatu likumdevējos, apgabalos un pilsētās,” dienu pēc M. Drēģera tvitera prātuļojumiem paziņoja ASV vēstnieks Latvijā Džons L. Kārlails. Latvijas ārlietu ministra padomnieks M. Drēģeris (un ne tikai!) savu vārdu bija pateicis jau dienu pirms amerikāņu tautas!
Ko lai secina? Gluži vienkārši atkal izgāzāmies kā vecas sētas, iespējams, nākotnē sarežģījot attiecību veidošanu ar Džo Baidena administrāciju.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
