Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kalnu Karabahā ir iestājies miers. Vai šajā cīņā kāda no pusēm atzīstama par uzvarētāju – pilnībā noteikti ne. Zaudētājs gan – tā ir Armēnija, ja salīdzina, kādas teritorijas tā kontrolēja pirms konflikta eskalācijas un kādas tagad – pēc pamiera noslēgšanas. To spilgti ilustrē arī Armēnijas iedzīvotāju paustā neapmierinātība. Tiesa, objektīvi skatoties, jāatzīst, ka noslēgto pamieru vairāk jāatzīst par Armēnijas “veiksmes” stāstu.

Tam, ka situācija Kalnu Karabahā ir atrisinājusies pilnīgi galīgi un uz visiem laikiem, netic neviens. Pirmām kārtām jau pašā Armēnijā un Azerbaidžānā. Tāpēc nav pārsteigums, ka Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans aicinājis Krieviju uz vēl ciešāku militāro sadarbību. "Mēs ceram ne tikai uz sadarbības stiprināšanu drošības ziņā, bet arī uz militāru un tehnisku sadarbību. Protams, pirms kara bija grūti laiki, bet tagad situācija ir vēl sarežģītāka," viņš paziņoja presei pēc Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu uzņemšanas Erevānā.1

Dzirdot šādu Pašinjana paziņojumu, rodas vairākas pārdomas. Proti, jau pašlaik Krievija un Armēnija sadarbojas vairākās platformās. Jāatceras, ka pēc PSRS sabrukuma Armēnija kļuva par faktiski vienīgo postpadomju valsti - galveno un vienīgo Krievijas sabiedroto Aizkaukāzā. Savukārt Krievija Armēnijai ir kļuvusi ne tikai par partneri vien, - Armēnija uzskata, ka Krievija ir tās stratēģiskais sabiedrotais, kas ir devis ievērojamu ieguldījumu dažādās Armēnijas un armēņu dzīves jomās: sākot no ekonomikas un beidzot ar drošību.2 

Juridiski šī sadarbība ir arī attiecīgi noformēta – visnopietnākā līmenī – Kolektīvās drošības līguma organizācijā un Neatkarīgo Valstu sadraudzībā. Starp abām valstīm ir noslēgtas vairāk nekā 250 starpvalstu vienošanās, ieskaitot Draudzības, sadarbības un savstarpējās palīdzības līgumu.3 Līdz ar to rodas loģisks jautājums – kā domāts stiprināt to, kas faktiski jau ir nostiprināts visaugstākajā līmenī.

No Pašinjana izteikumu zemtekstiem saprotams, ka Armēnija gatavosies revanšam un viņai nepieciešams vēl lielāks Krievijas atbalsts. Nu, viens no militārās sadarbības stiprināšanas veidiem ir, ka viena valsts no otras iegādājas bruņojumu. Tā skatoties, lielākais bruņojuma piegādātājs Armēnijai visu laiku ir bijusi Krievija. Turklāt tas pats Pašinjans 2020.gadā, esot premjera amatā, ir kritizējis toreizējo prezidentu Sargsjanu, ka tas iegādājies armijai nevis ieročus un bruņojumu, bet metāllūžņus par 42 miljoniem dolāru.4 Respektīvi – jau armēņi piedzīvojuši, ka to saucamais “stratēģiskais sadarbības partneris”, tautas valodā runājot, “uzmetis” kā bruņojuma piegādē, tā arī dalībā dažādās organizācijās.

Jāsaprot, ja jau pirms konflikta ekselēšanos Armēnija bija daudz nabadzīgāka par Azerbaidžānu, tad pēc konflikta būtu naivi cerēt, ka Armēnija paliks turīgāka un spēs iegādāties modernāku bruņojumu.

Ja runājam par armiju bruņojumiem, tad Azerbaidžānai visu laiku ir bijis bruņojuma skaitliskais pārākums. Skatoties kvalitatīvā līmenī, tad arī Azerbaidžāna ir plašu soli priekšā Armēnijai. Turklāt Azerbaidžānas rīcībā ir arī citu valstu ražotais bruņojums, ne tikai Krievijas.

Līdz ar to apšaubāmi, ka tuvākajā desmitgadē Armēnija spēs iegādāties modernu bruņojumu pietiekamā skaitā, lai varētu izlīdzināt spēku samēru ar Azerbaidžānu, kura, visticamāk, arī turpinās modernizēt savu armiju.

Viena lieta ir bruņojums, bet būtiskākais jautājums ir cilvēku resurss. Ja skatāmies šādā griezuma, tad Armēnijā ir aptuveni 3 miljoni iedzīvotāju, bet Azerbaidžānā – aptuveni 10 miljonu. Ja paskatāmies, cik no šiem cilvēkiem ir militārajam dienestam atbilstoša veselība un vecums, tad sanāk, ka Armēnijā ir 1,4 miljoni, bet Azerbaidžānā – 3,8 miljoni. Armēnijas BS ir aptuveni 45 000 karavīru, Azerbaidžānas – 131 000. Runājot par sagatavoto mobilizācijas rezervi, Armēnijai tie ir 200 000 rezervistu, tad Azerbaidžānai 850 000 rezervistu.5

Līdz ar to, pat ja notiek brīnums un Armēnija tiek pie modernāka bruņojuma un pietiekamā daudzumā, – cilvēku resursi tāpat vien klāt nenāks. Ja nu...

Te stāsts par - ja nu.

Ko sevī varētu ietvert Pašinjana vārdi “Mēs ceram ne tikai uz sadarbības stiprināšanu drošības ziņā, bet arī uz militāru un tehnisku sadarbību”? Kā zināms, Armēnijai nav un nebūs finansējuma pietiekamā daudzumā, lai iepirktu jebkādu bruņojumu. Cilvēku skaits arī ir tikai tik, cik ir. Tā arī līdzšinējas sadarbības un integrācijas formas ir bijušas nepietiekamas, lai Krievija reāli vēlētos iesaistīties Armēnijas problēmās.

Tikko notikušais labi parādīja, ka arī Armēnijas dalība KDLO un NVS nepalīdzēja. Faktiski skatoties šādā griezumā, vienīgais Armēnijas risinājums ir dziļāka integrācija ar Krieviju, lai Armēnijas un Krievijas BS būtu uzskatāmi par vienu veselumu. Tas ir iespējams tikai tad, ja Armēnija faktiski kļūst par KF subjektu, jebšu – otrs variants - tiek īstenota savienoto valstu izveide.

Lai savienotās valstis tiktu izveidotas, būtiska bija Baltkrievijas nostāja. Pēc pēdējiem notikumiem Lukašenko noteikti ir piekritis visam, ko pieprasīja Putins. Savukārt Armēnijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta būtu izdevīga Maskavai, un, kā zināms – tikai laika jautājums, kad, ja starp divām Krievijas daļām ir kāda cita valsts, tā zaudēs savu neatkarību. Kā izņēmumu var uzskatīt tās valstis, kuras iespēj iestāties NATO.

Kā Armēnijas iedzīvotāji uztvertu šādu notikumu pavērsienu – pagrūti pateikt. Noteikti viņi priecātos, ja izdotos Azerbaidžānu uzvarēt un atgūt Kalnu Karabahu, bet vai armēņi būs priecīgi, ja tā dēļ viņiem atkal jānonāk Kremļa maigajās skavās – grūti spriest. Šāda notikumu pagrieziena gadījumā viens gan ir skaidrs – Gruzijai un Azerbaidžānai ir vairāk jāpiedomā par savas armijas attīstību, kā arī – dalību NATO.

1 https://www.delfi.lv/news/arzemes/pasinjans-pec-sagraves-kara-grib-vairak-militari-tuvinaties-krievijai.d?id=52687527

2 https://ru.armeniasputnik.am/trend/russia-armenia-sotrudnichestvo/

3 https://www.mfa.am/ru/bilateral-relations/ru

4 https://minval.az/news/123969164?__cf_chl_jschl_tk__=3c1fa3a58496fb586b369317ac2a8b8d08b904c8-1606307230-0-AeV9H0lgZJoxaNLLL-LsWbQCmj2fwaDsHfNxI1A_aVcfay0gJ6ddLg9-JZcdY2hZux09Z42iH_62VgGlAJlpV7sZjmrbfNfTzU8fjrQHv1xKwIWRzYpKhzJbmbuQbHqP3wtY2aeEfLRj6C9xMnDJKJfK40Mfi4iIsGdi9Euxe4ZbRZJmeQtK1cn0PAfY_HcspvrobE_xnWpHV15RMKhxtDwfXa7txsdiaCEdEyvO1ly6xzUfyKjX23lHbZyipnDFZg519aOsOID-NRKJr6oG4QPsxKToi1aNmiReSQL6c-c2bO_xwcDDNpoQjFLMlLBiV-KyUU6j8OrMFtSzGJat0LsXWWy1gfUVeazH8jO57V07njRXfNLz661GQ2hkGacjHA

5 https://www.gazeta.ru/army/2020/09/28/13271497.shtml?updated

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...