Vai beidzot esam sapratuši, kas ir Latvijas ekonomikas "šaurais pudeles kakls"?
Aivars Strakšas03.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
LDDK: Latvijā ir pārāk maz uzņēmēju, lai varētu nopelnīt pietiekami daudz naudas. Kāpēc tad mums ir pārāk maz uzņēmēju? Kāpēc cilvēki Latvijā negrib/nespēj nodarboties ar uzņēmējdarbību?
Mēs esam kaut kādi neriktīgi vai saimnieka lomai nederīgi? Atbilde, manuprāt, ir vienkārša - uzņēmējdarbību neveicinoša/bremzējoša vide plašā šī vārda nozīmē.
Uzņēmējs šobrīd ir Latvijas cilvēkkapitāla kritiskais resurss. Nav pietiekošs daudzums cilvēku, kas gribētu un varētu veidot/vadīt biznesu.
Ekonomikas sapratnē kreisi orientētās pēdējās desmitgades valdības (turklāt nemitīgi uzsverot savu uzticību liberālajai ekonomikai) ir panākušas to, ka biznesam radītie šķēršļi ir apslāpējuši motivāciju cilvēkiem veidot savu biznesu.
Uzņēmējdarbības vide ir pārregulēta, un uzņēmēja prestižs sabiedrībā ir nolīdzināts līdz ar zemi. Rezultātā ekonomika stagnē, un esam kļuvuši par "Baltijas pastarīšiem", arī valsts parāds pieaug.
Vai šo izaicinājumu var atrisināt, palielinot nodokļus un valstij piederošo uzņēmumu infrastruktūras maksas/dividendes valsts budžeta salāpīšanai kā tas tiek piedāvāts no valdošo partiju puses?
Skaidrs, ka nē.
Risinājums ir gaužām vienkāršs pēc būtības - palielināt cilvēku motivāciju veidot savu biznesu. Taču tas ir grūti realizējams politiskās gribas trūkuma dēļ.
Tātad samazināt/vienkāršot birokrātiju, veidot saprātīgu un vienkāršu nodokļu politiku, nodrošināt īpašuma neaizskaramību, atgriežot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz nodokļu un naudas uzkrājumu lietām utt.
Vai kaut ko no tā mēs atrodam jaunās valdības deklarācijā?
Es neatradu, tāpēc visticamāk turpināsies pašreizējās tendences un pēc šīs valdības izbeigšanās, ja vien tā spēs aizkavēties uz kaut cik ilgu laiku, uzņēmēju visdrīzāk būs vēl mazāk ar visām no tā izrietošajām sekām.
P.S. Rezultāts ir nodomu un darbu bezkaislīgākais vērtētājs un vienmēr ir taisnīgs.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
