Vai bijušajiem drošības iestāžu vadītājiem nav jānodrošina apsardze?
Pēteris Kušners, zvērināts advokāts23.01.2014.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
23.janvāra rītā LNT raidījumā 900 sekundes iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apstiprināja, ka iepriekšējā vakarā smagi piekauts bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš.
Ierosināts kriminālprocess par huligānismu, taču Kozlovskis pieļauj, ka uzbrukums varētu būt saistīts arī ar Kažociņa iepriekšējo darbību SAB vadītāja amatā.
Kriminālprocesā gaitā jānoskaidro motīvi šādai noziedzīgai rīcībai pret bijušo Latvijas galvenās drošības iestādes vadītāju. Taču kā vienu motīviem, kuru noteikti nevar izslēgt, – iepriekšējā profesionālā darbība SAB.
Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja likuma 1.pantu SAB ir:
- Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību, iegūst, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargātu valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus,
- Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā veic pati un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskajām organizācijām un šīs informācijas aizsardzības pasākumus,
- drošības akreditācijas institūcija, kas akreditē elektronisko informācijas nesēju sistēmas, kurās notiek darbs ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. SAB veic kriptogrāfiskās sistēmas kontroli un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas,
- operatīvās darbības subjekts.
Būtībā SAB ir galvenā un vienīgā Nacionālā drošības iestāde Latvijas Republikā, kas ne tikai izsniedz tā saucamos Eiropas Savienības/ NATO sertifikātus pieejai NATO vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai un nacionālās pirmās kategorijas atļaujas piekļūšanai valsts noslēpumam, bet arī kontrolē Drošības policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārējo kategoriju atļauju piešķiršanas pamatotību.
SAB direktoram ir plašas pilnvaras nacionālās drošības jautājumos un tās nodrošināšanas kontekstā.
Līdz ar to arī pēc amata pienākumu pildīšanas minētās personas veselība un dzīvība var tikt pakļauta lielam riskam par tās iepriekšējo profesionālo darbību. Tāpēc ir tikai loģiski un saprotami, ka personai, kura vismaz piecus gadus ir rūpējusies par Latvijas Republikas nacionālo drošību, pēc amata pienākumu pildīšanas tiktu nodrošināta personiskā drošība no valsts puses.
Tā īstenošana var notikt līdzīgi kā bijušajiem Valsts prezidentiem, proti, iekļaujot Satversmes aizsardzības biroja likumā normu, kura noteiktu, ka valsts drošības iestādes informē personu, kura ieņēma Satversmes aizsardzības direktora amatu, par tās drošību un šai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu aizsardzību (apsardzi) četrus gadus pēc Satversmes aizsardzības direktora amata atstāšanas. Par aizsardzības (apsardzes) nepieciešamību pēc šā termiņa beigām katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets, ņemot vērā valsts drošības iestāžu sniegto informāciju un uzklausot personu, kura ieņēma Satversmes aizsardzības direktora amatu.
Šī raksta mērķis ir raisīt diskusiju sabiedrībā par bijušo SAB direktoru personiskās drošības nodrošināšanu pēc amata pilnvaru beigām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.