Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzkrītoši izmisīgi un tai pašā laikā neprasmīgi tiek veiktas darbības, lai glābtu patēriņa ekonomiku veidojošo biznesu.

Resursu daudzums uz planētas ir ierobežots. Cilvēku skaits palielinās paraboliski (mans un tikai mans viedoklis – cilvēku uz planētas ir par daudz). Vēlme dzīvot skaisti, ko dod tehnoloģijas un patēriņa biznesa straujā izaugsme, pāriet no mazākumu veidojošās elites uz neierobežoto patēriņu kredītu izveidoto vidusšķiru.

Cik ilgi, un kur ir robeža? Manā skatījumā robeža ir sasniegta. Vai nu mēs dažās desmitgadēs iztērējam pasaules resursus un mirstam, vai apstājamies. Resursu patēriņš pārsniedz zemeslodes iespēju tos dabīgi atjaunot.

Skatoties uz notiekošo, ir jautājums: vai šī histēriskā cilvēku it kā glābšana no pandēmijas ir dabiski stihisks process vai iepriekš pārdomāti izplānots, radīts, ieviests un vadīts? Vai patēriņa ekonomikas ierobežošana ir cilvēka izplānota rīcība, vai arī zemeslode pati šādi cīnās pret savu parazītu – cilvēku?

Lasot mēģinu kontrolēti iepazīties ar visiem viedokļiem, arī ar tiem, kuri man šķiet nepieņemami. Jau kādu laiku atpakaļ es notiekošajos procesos saskatīju cīņu starp ierēdniecību un biznesu. Jau pirms covida ierēdniecība sāka diktēt noteikumus biznesam, kas nebija iedomājams pāris desmitgades atpakaļ.

Ja vēl pāris desmit gadus atpakaļ bizness ar savu naudu varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, tad pašlaik ierēdniecība ar populistiskiem saukļiem un noregulēto līdzekļu piesaisti no budžeta (padomju locekļu atalgojumi, partiju finansējums no budžeta un citas naudas pumpēšanas shēmas) ietekmē sev par labu vēlēšanu rezultātus.

Jau pirms covida mēģināju atbildēt, pie kā var novest šāda ierēdniecības uzkundzēšanās. Vēsturiski ir vairāki iespējamie scenāriji - lielā depresija Amerikā vai Hitlera un Staļina fašisms. Covids šai ierēdniecības cīņā ar biznesu ir nostājies ierēdniecības pusē. Covids ir paātrinājis šo procesu. Ierēdniecība nu pilnībā diktē noteikumus biznesam. Kas būs tālāk?

Atkāpe: ar bērniem kādu mēnesi atpakaļ apmeklējām starptautisko biennāli Andrejsalā. Izstāde apokaliptiska. Ejot ārā no izstādes, uzdevu jautājumu: jūs esat par visa pašreiz „aktuālā” iznīcināšanu vai pret?

Pats es uz šo jautājumu atbildēju visciniskākajā veidā: es esmu par iznīcināšanu? Ja es iestāšos pret, mani iznīcinās. Ja iestāšos par iznīcību un vēl arī ņemšu dalību tajā, man ir iespēja izdzīvot. Vai es gribu redzēt, kas būs tālāk? Jā, gribu. Vai es gribēšu būt šīs nākotnes sastāvdaļa?...

Vai beigsies naudas pielūgsmes kults, un kas būs tas „Dievs”, ko pielūgs nākotnē? Pielūgsmes objekta nomaiņas process nav ātrs, var vilkties gadu desmitiem.

Lai gan, kā jau minēju, cilvēku daudzums un viņu virzītā patēriņa filosofija pārsniedz pašreizējo iespēju robežu. Pašreiz dzīvojošās paaudzes nav redzējušas un izjutušas karus un ar tiem saistītās nežēlības. Šausmīgi iedomāties, bet nevajag ignorēt iespēju - totāls karš, kas var šo nomaiņas procesu atrisināt ātrāk.

Šis bija filosofisks skats tālākā nākotnē. Bet kas būs rīt, šoziem un nākamvasar? Ko man kā finansistam ieteikt cilvēkiem darīt ar naudu šodien? Kā veidot uzkrājumus ģimenei? Sēdēt naudā (naudas mijēju žargons) vai pirkt aktīvus? Ja pirkt, tad kādus? Nekustamo īpašumu, vērtspapīrus vai mūžīgo vērtību – zeltu?

Skatoties, kā tiek drukāta nauda, naudas vērtībai būtu jākrīt, un, pamatojoties uz šo, turēt naudu būtu nepareizi. Bet naudas vērtība paradoksāli, bet nekrīt. Ir ieteikumi sēdēt naudā un gaidīt cenu kritumu. Es pieslienos viedoklim, ka pašreiz veikt kādas darbības ar naudu nebūtu pareizi. Ja ir nauda, iesaku pietaupīt.

Izvērtējot ierobežojumus, kuri tik drīz (atceroties pavasara solījumus) netiks atcelti, ieguldīt pašreiz ar patēriņu saistītā biznesā nav perspektīvi. Nodokļu un kredītu brīvdienu laiks sāk beigties. Vai sāksies bankrotu vilnis?

Mans kā finansista ieteikums – nesteigties ne ar pirkšanu, ne pārdošanu. Noraudzīties no malas un nepieņemt sasteigtus lēmumus.

Un pats nepatīkamākais ieteikums mazajam biznesam: ja jūs netiekat galā ar naudas plūsmām, nevarat savilkt galus, tad apstājieties. Ja lapsa nonāk slazdā, tā pati sev nograuž ķepu. Cērtiet to roku nost. Ja apstāsieties tagad, būs vieglāk atsākt visu no jauna. Jo ilgāk agonēsiet, jo lielākas problēmas nākotnē būs sākt visu no jauna. Ejiet uz banku, nolieciet mājas (ražotnes) atslēgas viņiem uz galda.

Izlasot šo manu pēdējo ieteikumu, paziņas, kam parādīju rakstu, izteica viedokli, ka krīzes situācijā jābūt tolerantiem un jāmēģina kopīgiem spēkiem pārvarēt krīzi. Ir jāspēj paciest dažas neērtības kopējās nākotnes vārdā.

Komerclikuma pirmā panta otrā daļā ir rakstīts: (2) Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komersants un sabiedrība ar ierēdniecības palīdzību veido likumus un normatīvo aktu bāzi, kas regulē naudas plūsmas un dod iespēju gūt likumā ar likumu noteikto peļņu un norēķināties ar sabiedrību nodokļu veidā.

Naudas plūsmas un tai skaitā nodokļu politika ir izstrādāta ar nosacījumu, ka komersants pilda likumu, gūst peļņu un norēķinās ar sabiedrību. Ja ir ārkārtas situācija, komersants nespēj pildīt likumu un gūt peļņu. Līdz ar to, nemainot nodokļu politiku un cita veida maksājumu kārtību, uzņēmējs cieš zaudējumus. Ierēdniecībai ir papildus jāsagatavo atbilstošs regulējums, kas dod iespēju strādāt un negūt peļņu.

Pašlaik ierēdniecība vispirms palielina sev atalgojumu, bet komersantam piedāvā ņemt kredītu vai atlikt nodokļu maksājumus, kuri tik un tā būs jānomaksā. Pabalstus piešķir darbiniekiem, nevis komersantiem. Komersants, nemainot regulējumu, nespēj pildīt likumu.

Ja būtu skaidra atbilde, cik ilgi būs šis neskaidrības stāvoklis, uzņēmējs spētu rēķināt savas iespējas izdzīvot. Šobrīd nav atbildes, cik ilgi. Riskus nevar izrēķināt. Un, ja riskus rēķina (ciparus riska aprēķina formulām ņem, analizējot vēsturiskos datus), balstoties uz ierēdniecības solījumiem, kas tika doti pavasarī, rezultāts ir bēdīgs. Resursu mazā biznesa izdzīvošanai ar šādu uzņēmējdarbības naudas plūsmas regulējumu visticamāk nepietiks.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...