Vai bizness patēriņam beidz savu uzvaras gājienu? Vai mazais bizness spēs izdzīvot?

Hermanis Juzefovičs, finansists
05.11.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu:

Resursu daudzums uz planētas ir ierobežots. Cilvēku skaits palielinās paraboliski (mans un tikai mans viedoklis – cilvēku uz planētas ir par daudz). Vēlme dzīvot skaisti, ko dod tehnoloģijas un patēriņa biznesa straujā izaugsme, pāriet no mazākumu veidojošās elites uz neierobežoto patēriņu kredītu izveidoto vidusšķiru.

Cik ilgi, un kur ir robeža? Manā skatījumā robeža ir sasniegta. Vai nu mēs dažās desmitgadēs iztērējam pasaules resursus un mirstam, vai apstājamies. Resursu patēriņš pārsniedz zemeslodes iespēju tos dabīgi atjaunot.

Skatoties uz notiekošo, ir jautājums: vai šī histēriskā cilvēku it kā glābšana no pandēmijas ir dabiski stihisks process vai iepriekš pārdomāti izplānots, radīts, ieviests un vadīts? Vai patēriņa ekonomikas ierobežošana ir cilvēka izplānota rīcība, vai arī zemeslode pati šādi cīnās pret savu parazītu – cilvēku?

Lasot mēģinu kontrolēti iepazīties ar visiem viedokļiem, arī ar tiem, kuri man šķiet nepieņemami. Jau kādu laiku atpakaļ es notiekošajos procesos saskatīju cīņu starp ierēdniecību un biznesu. Jau pirms covida ierēdniecība sāka diktēt noteikumus biznesam, kas nebija iedomājams pāris desmitgades atpakaļ.

Ja vēl pāris desmit gadus atpakaļ bizness ar savu naudu varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, tad pašlaik ierēdniecība ar populistiskiem saukļiem un noregulēto līdzekļu piesaisti no budžeta (padomju locekļu atalgojumi, partiju finansējums no budžeta un citas naudas pumpēšanas shēmas) ietekmē sev par labu vēlēšanu rezultātus.

Jau pirms covida mēģināju atbildēt, pie kā var novest šāda ierēdniecības uzkundzēšanās. Vēsturiski ir vairāki iespējamie scenāriji - lielā depresija Amerikā vai Hitlera un Staļina fašisms. Covids šai ierēdniecības cīņā ar biznesu ir nostājies ierēdniecības pusē. Covids ir paātrinājis šo procesu. Ierēdniecība nu pilnībā diktē noteikumus biznesam. Kas būs tālāk?

Atkāpe: ar bērniem kādu mēnesi atpakaļ apmeklējām starptautisko biennāli Andrejsalā. Izstāde apokaliptiska. Ejot ārā no izstādes, uzdevu jautājumu: jūs esat par visa pašreiz „aktuālā” iznīcināšanu vai pret?

Pats es uz šo jautājumu atbildēju visciniskākajā veidā: es esmu par iznīcināšanu? Ja es iestāšos pret, mani iznīcinās. Ja iestāšos par iznīcību un vēl arī ņemšu dalību tajā, man ir iespēja izdzīvot. Vai es gribu redzēt, kas būs tālāk? Jā, gribu. Vai es gribēšu būt šīs nākotnes sastāvdaļa?...

Vai beigsies naudas pielūgsmes kults, un kas būs tas „Dievs”, ko pielūgs nākotnē? Pielūgsmes objekta nomaiņas process nav ātrs, var vilkties gadu desmitiem.

Lai gan, kā jau minēju, cilvēku daudzums un viņu virzītā patēriņa filosofija pārsniedz pašreizējo iespēju robežu. Pašreiz dzīvojošās paaudzes nav redzējušas un izjutušas karus un ar tiem saistītās nežēlības. Šausmīgi iedomāties, bet nevajag ignorēt iespēju - totāls karš, kas var šo nomaiņas procesu atrisināt ātrāk.

Šis bija filosofisks skats tālākā nākotnē. Bet kas būs rīt, šoziem un nākamvasar? Ko man kā finansistam ieteikt cilvēkiem darīt ar naudu šodien? Kā veidot uzkrājumus ģimenei? Sēdēt naudā (naudas mijēju žargons) vai pirkt aktīvus? Ja pirkt, tad kādus? Nekustamo īpašumu, vērtspapīrus vai mūžīgo vērtību – zeltu?

Skatoties, kā tiek drukāta nauda, naudas vērtībai būtu jākrīt, un, pamatojoties uz šo, turēt naudu būtu nepareizi. Bet naudas vērtība paradoksāli, bet nekrīt. Ir ieteikumi sēdēt naudā un gaidīt cenu kritumu. Es pieslienos viedoklim, ka pašreiz veikt kādas darbības ar naudu nebūtu pareizi. Ja ir nauda, iesaku pietaupīt.

Izvērtējot ierobežojumus, kuri tik drīz (atceroties pavasara solījumus) netiks atcelti, ieguldīt pašreiz ar patēriņu saistītā biznesā nav perspektīvi. Nodokļu un kredītu brīvdienu laiks sāk beigties. Vai sāksies bankrotu vilnis?

Mans kā finansista ieteikums – nesteigties ne ar pirkšanu, ne pārdošanu. Noraudzīties no malas un nepieņemt sasteigtus lēmumus.

Un pats nepatīkamākais ieteikums mazajam biznesam: ja jūs netiekat galā ar naudas plūsmām, nevarat savilkt galus, tad apstājieties. Ja lapsa nonāk slazdā, tā pati sev nograuž ķepu. Cērtiet to roku nost. Ja apstāsieties tagad, būs vieglāk atsākt visu no jauna. Jo ilgāk agonēsiet, jo lielākas problēmas nākotnē būs sākt visu no jauna. Ejiet uz banku, nolieciet mājas (ražotnes) atslēgas viņiem uz galda.

Izlasot šo manu pēdējo ieteikumu, paziņas, kam parādīju rakstu, izteica viedokli, ka krīzes situācijā jābūt tolerantiem un jāmēģina kopīgiem spēkiem pārvarēt krīzi. Ir jāspēj paciest dažas neērtības kopējās nākotnes vārdā.

Komerclikuma pirmā panta otrā daļā ir rakstīts: (2) Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komersants un sabiedrība ar ierēdniecības palīdzību veido likumus un normatīvo aktu bāzi, kas regulē naudas plūsmas un dod iespēju gūt likumā ar likumu noteikto peļņu un norēķināties ar sabiedrību nodokļu veidā.

Naudas plūsmas un tai skaitā nodokļu politika ir izstrādāta ar nosacījumu, ka komersants pilda likumu, gūst peļņu un norēķinās ar sabiedrību. Ja ir ārkārtas situācija, komersants nespēj pildīt likumu un gūt peļņu. Līdz ar to, nemainot nodokļu politiku un cita veida maksājumu kārtību, uzņēmējs cieš zaudējumus. Ierēdniecībai ir papildus jāsagatavo atbilstošs regulējums, kas dod iespēju strādāt un negūt peļņu.

Pašlaik ierēdniecība vispirms palielina sev atalgojumu, bet komersantam piedāvā ņemt kredītu vai atlikt nodokļu maksājumus, kuri tik un tā būs jānomaksā. Pabalstus piešķir darbiniekiem, nevis komersantiem. Komersants, nemainot regulējumu, nespēj pildīt likumu.

Ja būtu skaidra atbilde, cik ilgi būs šis neskaidrības stāvoklis, uzņēmējs spētu rēķināt savas iespējas izdzīvot. Šobrīd nav atbildes, cik ilgi. Riskus nevar izrēķināt. Un, ja riskus rēķina (ciparus riska aprēķina formulām ņem, analizējot vēsturiskos datus), balstoties uz ierēdniecības solījumiem, kas tika doti pavasarī, rezultāts ir bēdīgs. Resursu mazā biznesa izdzīvošanai ar šādu uzņēmējdarbības naudas plūsmas regulējumu visticamāk nepietiks.

Seko mums